Pētījums par orgānu un audu ziedošanu

Problēmas apraksts

Transplantācija (pārstādīšana) ir operācija, kuras laikā dzīva vai miruša donora audi vai orgāni tiek pārstādīti hroniski smagi slima cilvēka (recipienta) organismā, lai atjaunotu to funkciju. Audus atšķirībā no orgāniem iespējams ziedot pat 48 stundas pēc tam, kad persona ir mirusi. Transplantāta imunitātes pārvarēšanai lieto serumus, hormonus, jonizējošo starojumu, un nedrīkst piemirst, ka tas viss ir kaitīgs un arī blaknes izraisošs.

Saskaņā ar likumu katram Latvijas iedzīvotājam dota iespēja dzīves laikā dot atļauju vai aizliegt izmantot viņa orgānus pēc nāves, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei iesniedzot rakstisku iesniegumu. Visus datus par cilvēku tūlīt ievada Iedzīvotāju reģistrā. Iedzīvotāju reģistrā tiek uzkrātas ziņas par personas atļauju vai aizliegumu izmantot tās ķermeni, audus un orgānus pēc nāves.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju viedokli par orgānu un audu ziedošanu.

Lai sasniegtu mērķi, tika izvirzīti darba uzdevumi – izpētīt zinātnisko literatūru par orgānu un audu ziedošanu, izveidot anketu un veikt anketēšanu, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par orgānu un audu ziedošanu, apkopot un izanalizēt iegūtos datus par audu un orgānu ziedošanu, izdarīt secinājumus.

Hipotēze – iedzīvotāji atbalsta orgānu un audu ziedošanu.

Pētījuma metode – kvantitatīvā pētījuma metode.

Aktualitāte

Transplantācija kā nozare Latvijā nav pētīta un popularizēta, reti kad televīzijā, radio vai avīzēs varam lasīt par Latvijā veiktām transplantācijām, to statistiku vai arī audu un orgānu likumdošanu. Līdz ar to pētījuma darba mērķis bija izpētīt transplantēšanas statistikas datus, un tika noskaidrots, ka Latvija uz Eiropas fona transplantācijas jomā neizskatās slikti – mums ir 30 donori uz miljons iedzīvotājiem, kas ir vairāk nekā vidējie rādītāji Eiropas Savienībā. No 1973. gada 15. aprīļa līdz 2011. gada beigām Latvijā pavisam veiktas 1582 nieres transplantācijas, 19 no tām, izmantojot dzīva donora nieri (pārsvarā radinieki) (skat. 1. attēlu).

Pasaulē 2008. gadā veiktas 68 250 nieres transplantācijas, 45% no dzīviem donoriem. Sirds transplantācijas Latvijā tika veiktas kopumā astoņas, 2009. gadā – viena. Radzenes transplantācijas Latvijā 2009. gadā – 27, 2010. gadā – 11.

2001. gadā tika veiktas pirmās divas autologo cilmes šūnu transplantācijas Latvijā. Līdz 2010. gadam jau veiktas 95 cilmes šūnu transplantācijas. Cilmes šūnu transplantāciju kardioloģijā jau saņēmuši 34 pacienti (Latvijā pirmā cilmes šūnu transplantācija sirds muskulī zīdainim tika veikta 2009. gada 21. maijā).

Latvijā veic arī balsta un kustību aparāta audu transplantācijas. Bet pavisam nesen Latvijā veica pirmo aknu transplantāciju – 2011. gada 13. janvārī.

            Darbā tika apskatīti arī donoru veidi, imunoloģiskā saderība un transplantējamie audi un orgāni (skat. 2. attēlu). 

Donori

Medicīnas literatūrā autore noskaidroja, ka orgānu donori var būt no dzīva cilvēka un miruša cilvēka. Dzīvie donori ir cilvēki, kas slimiem cilvēkiem labprātīgi ziedo audus vai orgānus transplantācijai, parasti tie ir radinieki vai tuvāki draugi, reti kad sveši cilvēki.

Bet visus mirušos donorus var sadalīt divās grupās – optimālie un suboptimālie. Optimālie donori ir vecumā no 11 līdz 60 gadiem, bez papildu pataloģijas, kuri miruši no izolētas galvas smadzeņu traumas. Suboptimālie donori ir visi donori, kas vecāki par 65 gadiem vai donori, kas vecāki par 60 gadiem ar vienu no komplikācijām – nāve no netraumatiska galvas smadzeņu bojājuma vai arteriāla hipertensija anamnēzē, vai seruma kreatinīns virs 0,2 mmol/l. Ir ļoti svarīgi pirms transplantācijas veikt imunoloģisko saderību starp donoru un recipientu. HLA sistēmas (Human Leucocyte Antigen System) saderības noteikšana ir cilvēka leikocitāro antigēnu sistēma, ģenētiskā reģiona daļa, kas zināma kā galvenais audu saderības komplekss – Major Histocompatibility Complex (MHC). MHC ir viena no vislabāk izpētītajām cilvēka genoma daļām, ar HLA molekulu palīdzību imūnsistēma spēj atšķirt ”savu no sveša”. Individuālais šo molekulu komplekts un molekulu īpašības nosaka imūnās atbildes spēku konkrētam cilvēkam pret konkrētu antigēnu. Bieži HLA antigēnus sauc arī par transplantācijas vai audu antigēniem, uzsverot to nozīmi transplantācijas imunitātes veidošanas procesā. Vēl bez HLA saderības noteikšanas veic asins bioķīmiskos, seroloģiskos un mikrobioloģiskos izmeklējumus, kā arī audu tipēšanu un ABO sistēmas saderību.

Kā kļūt par donoru?

Liela daļa pētījuma veltīta transplantāciju ietekmējošiem aspektiem – ētiskiem, reliģiskiem un likumdošanai. Pētījuma laikā noskaidrojās, ka lielākā daļa iedzīvotāju nemaz nav aizdomājušies par orgānu un audu ziedošanu, nezina, kur var aizpildīt iesniegumu, un nezina savas tiesības. Latvijā cilvēkiem, kas vēlas ziedot savus orgānus un audus jāvēršas pēc deklarētās dzīvesvietas tuvākajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamentā un jāraksta iesniegums (skat. 3. attēlu). 

Otrā iespēja – cilvēks savu izvēli var izdarīt arī elektroniski portālā www.latvija.lv, taču tam nepieciešams drošs elektroniskais paraksts. Ja cilvēks izvēlas ziedot tikai orgānus, viņa ķermeni pēc to izņemšanas atdod tuviniekiem. Taču likumdošana šajos jautājumos nav sakārtota. Proti, orgānu donori un cilvēki, kas sevi ziedo izpētei, aizpilda vienu un to pašu veidlapu, kur atsevišķi nav norādīts, vai cilvēks ar mieru ziedot tikai orgānus vai visu ķermeni. Cilvēks ir arī ieguvējs, izdarot pozitīvu izvēli un rakstiski atļaujot pēc nāves izmantot savus orgānus un audus. To nosaka Latvijas Republikas likuma “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” 19. pants. Valsts pabalsts un atvieglojumi donoriem: likums paredz, ka “dzīvam orgānu donoram ir tiesības līdz mūža beigām saņemt valsts garantēto medicīnisko palīdzību bez maksas”, likums stājies spēkā 30.06.2004. Tas nozīmē, ka persona, kas dzīves laikā kļuvusi par orgānu donoru, līdz mūža beigām ir atbrīvota no pacienta iemaksas.

Pētījuma metodes

Pēc datiem pētījuma teorētiskajā daļā iespējama ticama un pamatota analīze par iedzīvotāju viedokli orgānu un audu ziedošanā.

 Pētījuma realizācijai izmantota kvantitatīvā metode – anketēšana. Anketā bija 12 dažādu veidu jautājumi – gan atvērti, gan slēgti, gan daļēji slēgti. Anketa tika ievietota interneta portālā http://webanketa.com un izsūtīta www.draugiem.lv aizpildīšanai. Anketā ir vispārējie jautājumi (vecums, dzimums), lai noskaidrotu vispārējus jautājumus par respondentiem, un specifiskie jautājumi. Anketas mērķis ir izpētīt, izanalizēt un uzzināt, vai iedzīvotāji atbalsta vai neatbalsta orgānu un audu ziedošanu, vai ir informēti par LR likumdošanu šajā jautājumā. Vai iedzīvotāji zina, kādus orgānus un audus ir iespējams transplantēt, un vai būtu paši gatavi to darīt dzīves laikā vai pēc nāves.

Pētniecības projektā datu iegūšanai tika izdalītas 100 aptaujas anketas, no kurām atpakaļ un derīgas tika saņemtas 100. Kā respondenti tika izvēlēti Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem.

 Pētījuma laikā iegūtā informācija norāda uz to, cik zinoši ir Latvijas iedzīvotāji par transplantēšanas nozares attīstību Latvijā. 

Rezultāti un diskusija

Pētījuma rezultāti rāda, ka iedzīvotāju informētība par LR likumdošanu orgānu un audu ziedošanā ir nepietiekama. Atbildot uz šo jautājumu, 86% aptaujāto par LR likumdošanu audu un orgānu ziedošanu vispār nav informēti. Tikai 14% aptaujāto par šādu likumu uzzinājuši no interneta portāliem, draugu loka, bet medicīnas studenti lekcijās. Tāpat aptaujātajiem nebija informācijas, kur aizpildāms iesniegums par aizliegumu vai atļauju izmantot personas ķermeni, audus un orgānus pēc nāves.

Analizējot 4. un 5. attēlu pēc pētniecības rezultātiem, var secināt, ka iedzīvotāju zināšanas par transplantējamiem audiem un orgāniem ir nepietiekamas, jo mazāk nekā 50% visu respondentu zināja, ka iespējams transplantēt radzeni, kaulus, asinsvadus, sirds vārstuļus, plaušas un aizkuņģa dziedzeri. Un tikai par ādas, nieres, sirds un aknu transplantācijas iespējamību iedzīvotāji bija informēti. Tātad iedzīvotājiem trūkst informācijas par transplantāciju Latvijā. 

Darba sākumā tika izvirzīta hipotēze, ka iedzīvotāji atbalsta orgānu un audu ziedošanu, un pētījuma rezultātā tā apstiprinājusies, jo 99% pētījumā aptaujāto ir par orgānu un audu ziedošanu (skat. 6. attēlu). Tātad instinkts dzīvot par jebkādu cenu liek izmantot visas iespējas, lai dzīvotu ilgāk un kvalitatīvāk.

Aptauja rāda, ka 62% respondentu nepieciešamības gadījumā sagaida vajadzīgos orgānus, bet 38% aptaujāto atzīmē, ka vajadzīgos orgānus nesagaida, jo uzskata, ka ir pārāk lielas rindas, neuzticas rindu kārtībai un uzskata, ka pārāk maz šobrīd ir ziedotāju. Tātad jādarbojas, lai iedzīvotāji par transplantācijas praktisko daļu un orgānu un audu ziedošanu būtu informēti tikpat labi kā par asins ziedošanu.

43% respondentu uz jautājumu “Vai jūs būtu gatavs šobrīd aizpildīt orgānu un audu ziedošanas apliecību” atbildēja ar ”Jā”. Tātad Latvijas Republikas Veselības ministrijai un attiecīgajām instancēm, arī ieinteresētiem plašsaziņas līdzekļiem jāpopularizē iesnieguma veidlapas un jāatvieglo to aizpildīšanas kārtība.

Arī no reliģiskā un ētiskā aspekta rādītāji ir ļoti labi. No reliģiskā viedokļa nav neviena respondenta, kurš uzskatītu, ka viņa reliģija neatbalsta transplantāciju, tātad reliģiskais aspekts transplantēšanai nebūs šķērslis. Un, analizējot ētisko aspektu, var secināt, ka vairākums (97%) uzskata – transplantēt orgānus ir ētiski un atbilst visām morāles normām. Tikai 3% uzskata, ka transplantēt orgānus ir neētiski.

Orgānu un audu transplantācijas jomā panākumi un sekmes būs tikai tad, kad iedzīvotāji ne tikai atbalstīs transplantācijas nozari, bet arī aktīvi tajā līdzdarbosies, aizpildot ziedošanas iesnieguma veidlapu, un sekos līdzi jaunākajai informācijai transplantācijas uz ziedošanas jomā.