PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Sievietes reproduktīvā veselība. Agrīna dzimumdzīve un HPV

B. Pūcīte, D. Rezeberga
Sievietes reproduktīvā veselība. Agrīna dzimumdzīve un HPV
Žurnāls Doctus jau vairākus gadus informatīvi atbalsta RSU Medicīnas nozares studentu ikgadējās zinātniskās konferences, kas ir pieredzes apmaiņas un jaunu zināšanu gūšanas pasākums, kur iepazīt jaunākās tendences, apspriest sasniegumus un gūt iemaņas pētniecībā. Tā mērķauditorija ir studenti, kas aktīvi darbojas medicīnas zinātnē. Šajā numurā publicējam stenda referātu pirmās vietas ieguvējas pētniecisko darbu “Sievietes reproduktīvā veselība un uzvedība”. Pētījums nepretendē uz augstu reprezentativitāti, tomēr darbā izvirzītie jautājumi ieskicē būtiskākās tendences.

Ginekoloģiskā profilakse

Sievietes Latvijā ir pārliecinātas - pie ginekologa jāiet tad, kad parādās sūdzības, tāpēc joprojām aktuāli ir pārliecināt sievietes regulāri profilaktiski apmeklēt ginekologu. [1]

Ginekologs ar onkocitoloģisko uztriepes analīzi var agrīni diagnosticēt dzemdes kakla priekšvēža saslimšanas (cervikālu intraepiteliālu neoplāziju) un laikus sākt ārstēšanu. Katru gadu pasaulē tiek reģistrēti 500 000 jaunu dzemdes kakla vēža gadījumu, tas ir otrs izplatītākais vēzis pēc krūts vēža sievietēm vecumā no 15 līdz 44 gadiem, trešais izplatītākais vēža radītais nāves iemesls sievietēm pēc krūts un plaušu vēža. Katru gadu no šīs slimības mirst 27 000 sieviešu. [2]

Pēdējos 20 gados Latvijā saslimstība ar dzemdes kakla vēzi ir pieaugusi. [3]

Latvijā jau kopš 1995. gada ik gadu vairāk nekā 40% dzemdes kakla vēža saslimšanas gadījumu izdodas atklāt novēloti - pēdējās stadijās. 95% no tām sievietēm, kam atklāts dzemdes kakla vēzis, pie ginekologa nav bijušas piecus līdz divpadsmit gadus. 2007. gadā 3. un 4. stadijā diagnosticēts daudz mazāk saslimšanas gadījumu - 38%. [3]

Ir svarīgi ieviest efektīvu visaptverošu profilaksi - meiteņu vakcināciju un sieviešu onkocitoloģisko skrīningu, kas palīdzētu atrisināt problēmu kopumā. Tajās valstīs, kur ir ieviests organizētais dzemdes kakla skrīnings, sieviešu atsaucība ir 80-85%. [3]

Sabiedrības izglītošanas aktivitātēm Latvijā ir rezultāti - pēc publikācijām medijos pieaug to sieviešu skaits, kuras apmeklē ginekologu. [5]

Pētījuma pamatojums un uzdevumi

Uzsākot agrīnu dzimumdzīvi, paaugstinās STI/HIV risks, grūtniecības risks, biežāka partneru maiņa, menstruālā cikla traucējumi.Agrīna dzimumdzīves uzsākšana ir dzemdes kakla vēža attīstību veicinošs faktors.

Pirmspubertātes pārejas zona dzemdes kaklā atrodas uz ektocervika ārējās virsmas, un meitenes ir vairāk pakļautas tā mehāniskam bojājumam dzimumkontaktos. HPV ieejas vārti ir mikrotrauma epitēlija bazālajās šūnās, līdz ar to iespējamība inficēties ar HPV ir lielāka.

Tieši tāpēc meitenēm pirms dzimumdzīves sākšanas nepieciešama HPV profilakse. Šodien ir pieejama primāra HPV profilakse - vakcinācija.

Ņemot vērā problēmas aktualitāti, izvirzīti šādi pētījuma uzdevumi: izpētīt sie vie šu seksuālo attiecību sākšanas vecumu; izpētīt sieviešu zināšanas un attieksmi pret ginekoloģiskām profilaktiskajām apskatēm; izpētīt iemeslus, kas ierobežo ginekologa apmeklējumus; izpētīt sieviešu zināšanas par dzemdes kakla vēzi, tā profilaksi un attieksmi pret plānoto organizēto skrīningu Latvijā; izpētīt sieviešu zināšanas par krūšu pašizmeklēšanas lomu vēža agrīnā diagnostikā.

Tika izveidota aptaujas anketa ar desmit vienkāršiem jautājumiem par sievietes reproduktīvās veselības ieradumiem un zināšanām par dzemdes kakla vēzi.

Pētījumā anketētas sievietes, kas tika nejauši atlasītas no populācijas - Rīgas Stradiņa universitātes studentes un kopmītņu iemītnieces (Medicīnas fakultāte, Māszinību fakultāte), Limbažu vakara vidusskolas skolotājas, Pāles pamatskolas skolotājas, skaistuma salona Stars klientes, RTU/RSU florbola komandas dalībnieces, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas rehabilitologu kolektīvs, SIA Roche darbinieces. Iegūtie dati tika statistiski apstrādāti ar SPSS un MS Excel programmām.

Kopā pētījumā piedalījās 221 sieviete vecumā no16 līdz 71 gadam.

Dzimumdzīves uzsākšanas vecums

Starp aptaujātajām sievietēm lielākā daļa (46%) dzimumdzīvi ir sākušas agrīni, tas ir, 17-19 gadu vecumā.

Salīdzinot seksuālo attiecību sākšanas vidējo vecumu dažādās vecuma grupās, manāma tendence dzimumdzīves uzsākšanai agrākā vecumā ar katru jaunāko paaudzi. Sievietēm pēc 40 gadu vecuma bijusi tendence sākt dzimumattiecības vēlāk, pēc 18 gadu sasniegšanas (skat. 1. attēlu).

Dzimumdzīves uzsākšanas vecums (%) Dzimumdzīves uzsākšanas vecums (%)
1. attēls
Dzimumdzīves uzsākšanas vecums (%)

Ginekologa apmeklējums

206 aptaujātās jeb 93% sieviešu norādījušas, ka apmeklējušas ginekologu vispār, bet 15 sievietes jeb 7% nebija atzīmējušas šo atbildi.

Pēdējā gada laikā ginekologu apmeklējušas 61% sieviešu, pirms gada - 51 jeb 23%, pirms diviem gadiem - 6 jeb 3% sieviešu; pirms vairāk nekā trīs gadiem ginekologu apmeklējušas 14 sievietes.

Lai gan pieaug to sieviešu skaits, kas regulāri apmeklē ginekologu, ir daļa sieviešu, kas neapzinās profilakses nozīmību. Šo sabiedrības daļu nepieciešams arī turpmāk informēt par ikgadējo apskašu nozīmību slimību profilaksē, īpaši dzemdes kakla vēža attīstībā. Ieviešot organizēto dzemdes kakla skrīningu (tas tika sākts 2009. gada 1. janvārī), arī šīs sievietes, kas neapmeklē ginekologu regulāri, tiktu uzaicinātas to darīt vismaz reizi trijos gados.

Iemesli neregulāriem ginekologa apmeklējumiem: dodas pie ārsta tikai sūdzību gadījumā (49%), naudas trūkums (7%), nepatīkams izmeklējums (21%), laika trūkums (14%), cits iemesls (9%). Pamudinājumus veikt ginekoloģiskās profilaktiskās apskates var redzēt 2. attēlā. Septiņos procentos gadījumu aptaujātās sievietes nosauca citu variantu, kas mudina apmeklēt ginekologu: sanitārā grāmatiņa; ja nepieciešams padoms; apdrošināšanas polise; endokrinologs; grūtniecība; ja radušās raizes pēc dzimumakta.

78 jeb 36% anketēto sieviešu bija informētas par ginekoloģisko profilaktisko apskašu programmu un to izmanto, toties 24% bija informētas, bet to neizmanto. 87 jeb 40% sieviešu nebija informētas par apskašu programmu.

Zināšanas par HPV

Pēc aptaujas datiem, zināšanas par HPV - cilvēka papilomas vīrusu (jāņem vērā, ka šajā jautājumā visas atbildes bija pareizas un sievietes varēja atzīmēt visas pareizās atbildes): 111 sievietes jeb 35% zināja, ka HPV izraisa dzemdes kakla vēzi.

To, ka HPV var iegūt dzimumkontaktu  ceļā, zināja 69 sievietes jeb 22%.

Pamudinājums veikt ginekoloģiskās profilaktiskās apskates (%) Pamudinājums veikt ginekoloģiskās profilaktiskās apskates (%)
2. attēls
Pamudinājums veikt ginekoloģiskās profilaktiskās apskates (%)

59 jeb 18% sieviešu zināja, ka ir vakcīna pret dzemdes kakla vēzi.

80 jeb 25% sieviešu nebija neko dzirdējušas par HPV.

Tikai 17% sieviešu atzīmēja visas trīs pareizās atbildes.

Secinājumi

  • Vidējais sieviešu vecums, kad uzsāktas seksuālās attiecības, ir 18 gadi, ar katru nākamo paaudzi vērojama tendence dzimumdzīvi uzsākt agrāk. Tas jāņem vērā, plānojot vakcinācijas programmu pret HPV.
  • Zināšanas par ginekoloģiski profilaktiskajām apskatēm, to iespējām un lomu ir nepietiekamas, ir nepieciešama izglītošana, jo nezināšana ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sievietes neapmeklē ginekologu profilaktiski.
  • Galvenais iemesls, kāpēc neapmeklē ginekologu: sievietes nav informētas, ka ginekoloģiskās profilaktiskās apskates jāveic vienu reizi gadā, kaut arī nekādu sūdzību nav.
  • Zināšanas par dzemdes kakla vēzi, tā profilaksi ir nepilnīgas, bet sievietes pozitīvi vērtē organizēto skrīningu, un tas vieš cerības par tā veiksmīgu īstenošanu.

Literatūra

  1. en.wikipedia.org
  2. Ferlay J et al. Globocan 2002, www-dep.iarc.fr.
  3. Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmata 2008. Rīga, 2007, VSMTVA: 52.-53.
  4. Zvaigznīte M. Par dzemdes kakla vēža profilaksi Latvijā // www.appolo.lv 2008. gada 16. februāris.
  5. Vīberga I. Par dzemdes kakla vēža profilaksi Latvijā // www.appolo.lv 2008. gada 16. februāris.
  6. Putniņa A., Ķelle I., Birzule I., Krastiņa Z. Reproduktīvā veselība // Iedzīvotāju reproduktīvā veselība. 2003; 9: 70.
  7. Hackshaw Ak., Paul E. A. Breast self - examination and death froam breast cancer: a metaanalysis // Brit J of cancer 2003; 1047: 1053.