Dr. SOLVEIGA ĀBOLA, Jelgavas pilsētas slimnīcas pediatre
Augusts. Mans mīļākais gada mēnesis. Dabā jaušams briedums un miers. Guļot ezera malā, raugoties vasaras debesīs un dzirdot koku lapotnes šalkas, arī mani uz mirkli pārņem miera un harmonijas izjūta. Šogad diemžēl šādu līdzsvara brīžu nav daudz. Pietiek ieskatīties pasē...
Taču, paņemot rokās Doctus, lietas atkal nostājās savās vietās. Klīniskie gadījumi, zinātniski pētījumi, ārstu dzīves gājumi, profesionalitāte, stils un ētika. Kā allaž – tematu daudzveidība. Man kā pediatrei tuvāks viss, kas skar šo tematu. Lasot par medikamentu pieejamību – jādomā par to, kā pašdarbībā tiek izveidotas zāļu formas bērniem. Strādājot bērnu nodaļā un vērojot visu to, kas notiek ar bērniem un ap bērniem, bieži šķiet – vārdos bērnus mīl daudz vairāk nekā darbos. Viss, kas saistās ar grūtniecību, manuprāt, arī ir par pediatrisko tēmu, jo tur ir abi – māte un bērns.
A. Štifta raksts par vienmēr aktuālo tēmu “arteriālā hipertensija un grūtniecība” ir elegants un aizraujošs, jo tas, autora vārdiem runājot, ir ar “klīnisku ievirzi”.
Šajā Doctus numurā arī par to, kā novecot veselīgi; labāk gan man patīk tiešais tulkojums no angļu valodas – “panākumiem bagāta novecošana”. Mūsu valstī tas ir aktuāli. Baudiet vasaras jaukāko mēnesi! Kā savulaik to bērnībā darīja dižais Tautas dzejnieks Rainis – sasmelties tik daudz saules, lai pietiktu ja ne gluži visam mūžam, tad vismaz gada tumšajam laikam gan un lai izturētu tos pārbaudījumus un grūtības, ko mums sagatavojusi ne jau Dabas māte...
Pacientiem, kas nonākuši slimības gultā un ilgāku laiku vai pat līdz mūža galam nespēs no tās celties, visbiežāk jāraizējas par izgulējumu rašanos. Iepazīstinām ar jaunākajām tehnoloģijām šīs problēmas risināšanā, vēlreiz uzsverot profilakses nozīmību.
Nesens problēmgadījums paziņu vidū un iepriekšēja prakse, konsultējot grūtnieces, veicināja šā raksta tapšanu. Praksē novērotas gan ideāli veselas grūtnieces un spirgti jaundzimušie, gan grūtnieces ar nelielu, it kā “nevainīgu” hipertensiju, gan retu reizi arī eklampsija ar nāves draudiem mātei un bērnam.
Pasaules Veselības organizācija ir izstrādājusi savas kontracepcijas vadlīnijas ekstraģenitālu problēmu gadījumos. Rakstā salīdzinājumam minētas arī ACOG (American College of Obstetricians and Gynecologists) rekomendācijas, kas dažos gadījumos tomēr atšķiras. PVO izstrādātās vadlīnijas Latvijā ir iztulkotas, un speciālistu asociācijas tās ir ieteikušas lietošanai.
Saskaņā ar statistikas prognozi attīstītās valstīs, arī Latvijā, iedzīvotāju skaits grupā no 65 gadiem un vecākiem turpmākajos 25 gados palielināsies par vairāk nekā 30%, vidējais dzīves ilgums pieaugs no 76 līdz 80 gadiem. Jau tagad Latvijā palielinās gados vecu, bet vēl darbspējīgu cilvēku skaits, kuriem ir teicamas profesionālās īpašības un pēc kuriem ir pieprasījums darba tirgū. Mūsdienu gerontoloģija būtisku nozīmi piešķir indivīda normālas, fizioloģiskas jeb bioloģiskas novecošanas traucējumiem saistībā ar neproduktīva stresa un sociālās adaptācijas problēmu ietekmi uz organismu: indivīdam attīstās neirotisks stāvoklis, trauksme un depresija, kognitīvi traucējumi. [1; 2]
Muguras sāpes – ar retiem izņēmumiem – nav izskaidrojamas ar bojājumu, bet gan ar savstarpēji saistītiem fiziskiem, attiecību un psihiskiem faktoriem. Sāpju hronifikāciju noteikti sekmē bailes, izvairīšanās un ārsta-pacienta attiecību traucējumi. No šā skatpunkta izriet multimodālā ārstēšanas koncepcija, kas pārsvarā vērsta uz pacienta kustību/aktivitātes izpausmēm, baiļu pārvarēšanu un kāpinātu pašefektivitāti.
Žurnāls Doctus jau vairākus gadus informatīvi atbalsta RSU Medicīnas nozares studentu ikgadējās zinātniskās konferences, kas ir pieredzes apmaiņas un jaunu zināšanu gūšanas pasākums, kur iepazīt jaunākās tendences, apspriest sasniegumus un gūt iemaņas pētniecībā. Tā mērķauditorija ir studenti, kas aktīvi darbojas medicīnas zinātnē. Šajā numurā publicējam stenda referātu pirmās vietas ieguvējas pētniecisko darbu “Sievietes reproduktīvā veselība un uzvedība”. Pētījums nepretendē uz augstu reprezentativitāti, tomēr darbā izvirzītie jautājumi ieskicē būtiskākās tendences.
Klepus – viens no izplatītākajiem slimību simptomiem. Ir skaidra tā reflektoriskā reakcija uz elpceļu, pleiras vai iegareno smadzeņu kairinājumu. Svarīgākās patiesības par klepu ir nemainīgas – klepus fizioloģiskā nozīme ir bronhu pašattīrīšanās. Revolucionāru jaunumu saistībā ar klepu nav, taču pēdējā gada laikā pasaules literatūrā publicētajos rakstos vairāki jauni aspekti norāda uz iespējamajiem attīstības virzieniem.
Lai gan Latvija nav ehinokoku infekcijas endēmiskais reģions, tomēr tā būtu jāiekļauj aknu cistisko veidojumu diferenciāldiagnozē un šaubu gadījumos jānosaka antivielas pret ehinokokiem. Ārstēšana ir infektologa un/vai ķirurga komandas darbs.
Kamēr ķirurga onkologa Andreja Srebnija bērnības draugi skraidīja apkārt blēņodamies, mazais Andrejs daudz labprātāk šķirstīja biezo “Praktizējoša ārsta rokasgrāmatu” un sapņoja kļūt par ārstu. Sapnis ir piepildījies – viņš ir viens no vadošajiem Latvijas Onkoloģijas centra ķirurgiem. Īpaši specializējies krūts vēža ārstēšanā un krūšu rekonstrukcijā pēc operācijas. Savas darbības laikā veicis nu jau vairāk nekā 7000 operāciju un pēc ilgajiem gadiem onkoloģijā sapratis, ka vairs nespēj būt ateists kā jaunībā.
Zāļu pieejamību ietekmē dažādi apstākļi: cena, profesionāļu zināšanas, lietošanas tradīcijas utt. Taču šoreiz par zāļu pieejamību no cita aspekta. "Kamēr zālēm ir divi vai pieci analogi, varam neuztraukties. Pamats uztraukumam ir brīdī, kad ārsts grib izrakstīt zāles un secina, ka nevar to izdarīt, jo tirgū zāļu vienkārši nav," saka Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktore INGUNA ADOVIČA. Cik daudz no Eiropas zāļu aģentūrā centralizēti reģistrētajām zālēm atnāk līdz mūsu tirgum? Kāpēc mazām tautām zāles ir mazāk pieejamas? Un kāda ir ārstu prakse, lietojot nereģistrētas zāles vai bāreņu zāles?
Sestdienas rītā Ventspils slimnīcas Ķirurģijas nodaļā valda neierasts klusums. Pirmais uz sarunu atnāk Krupnovs seniors. Juniors aizķēries, izmeklējot kādu pacientu. Doctus ierašanās ir iemesls, lai viņi pēc diennakts dežūras nesteigtos katrs uz savām mājām, bet satiktos un aprunātos, kā ir strādāt līdzās tēvam un dēlam. Viņi gan novirzās no temata un cenšas saprast, kāpēc mīl medicīnu. Tieši mīl, nevis jūt mirkļa aizrautību, jo tā jau sen būtu izgaisusi. Sarunas laikā traumatologs JURIS KRUPNOVS un ķirurgs JURIJS KRUPNOVS vairākkārt teiks, ka vairs nespēj iztikt bez adrenalīna un izaicinājuma, kas rodas, sastopoties ar īpaši sarežģītiem gadījumiem.
Skolotāju un skolnieku attiecības ir viens no zinātnes attīstības virzītājspēkiem. Sevi cienoši skolotāji cenšas, lai skolnieku darbi pārspētu skolotāju darbus. Šis virzītājspēks bija un ir ne tikai skolu, bet arī augstskolu efektivitātes rādītājs. Vienā no P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja rīkotajām atmiņu pēcpusdienām stāsti un domas kavējās pie diviem izciliem skolotājiem – KONSTANTĪNA BOGOJAVĻENSKA un KRISTAPA RUDZĪŠA, kuriem abiem šogad apritēja 110 gadi, un viņu skolniekiem – JĀŅA OĻĢERDA ĒRENPREISA un VERAS RUDZĪTES.
Lai iedegtu kaut nedaudz racionālas gaismas tumšajā strukturālo reformu tuneļa galā, meklējam svaigas, citādas, vērtīgas idejas un ieteikumus, aicinot dažādu jomu zinīgos prātus ieteikt risinājumus un atbildēt uz jautājumu: ko darīt šajā situācijā veselības aprūpē un medicīnā?
Atbild dr. VITA ŠVARCBERGA, Rīgas 1. slimnīcas valdes priekšsēdētāja vietniece, Internās klīnikas vadītāja
Nepilna mēneša laikā veselības ministre sasaukusi divas veselības nozares stratēģiskās padomes sēdes. Pirmajā viens no diskutētajiem jautājumiem bija potenciālais slimnīcu skaits Latvijā, kuras nākotnē sniegs neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ministre rosināja pārdomāt, vai 20 slimnīcu vietā, ar kurām pašlaik tiek slēgti līgumi par NMP, varētu būt piecas, sešas, bet varbūt desmit? Bezkaislīgi piebilstot, ka uz galda ir protesta vēstuļu kaudze no mazajām slimnīcām...
