PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Lielākais biopsiju pētījums osteoporozes pacientēm

S. Bērza
Stroncija ranelātam ir būtiski lielāka kaula atjaunošanas aktivitāte nekā bieži izrakstītajam bifosfonātam alendronātam – to pierāda visu laiku lielākā biopsiju pētījuma rezultāti, kas šā gada 24. martā tika prezentēti Eiropas Osteoporozes un osteoartrīta kongresā (ECCEO11-IOF) Valensijā. [1]

Pateicoties unikālajai duālajai iedarbībai gan uz kaula veidošanās, gan noārdīšanās procesiem, stroncija ranelāts nozīmīgi samazina lūzumu risku, kas ir galvenais osteoporozes ārstēšanas mērķis.

Kaulu biopsija ir "zelta standarts", lai novērtētu osteoporozes ārstēšanas efektivitāti tieši kaulā. Veicot biopsiju, tiek paņemts cilindrveida kaula paraugs no iegurņa kaula augšējās daļas. Biopsija ļauj atšķirt nemineralizēto (kaula pamatviela - osteoīds) no mineralizētās kaula matrices daļas. Tāpēc biopsiju var izmantot kaula veidošanās ātruma un citu kaula vielmaiņas parametru noteikšanai. Kaula veidošanās ātrumu mēra, novērtējot kaula mineralizācijas virsmas jeb tās kaula virsmas īpatsvaru, kurā nogulsnējas jaunais mineralizētais kauls.

Šajā starptautiskajā daudzcentru dubultnepārredzamajā, kontrolētajā pētījumā ar 268 sievietēm stroncija ranelāts pierādīja būtiski labāku efektu, palielinot mineralizācijas virsmu, salīdzinot ar alendronātu. Pēc 6 mēnešu ārstēšanas mineralizācijas virsma, izteikta procentos no kaula vir­smas (MS/BS, pētījuma primārais mērķis), stroncija ranelāta pacientēm bija 2,94%, salīdzinot ar 0,2% alendronāta pacientēm (p

"Šā pētījuma rezultāti parāda, ka stroncija ranelāts nodrošina augstāku kaula veidošanās aktivitāti salīdzinājumā ar alendronātu," atzīmē viens no pētniekiem, profesors Roland Chapurlat no Lionas Francijā.

"Šajā pētījumā redzamā kaulu veidošanas aktivitāte varētu būt saistāma ar stroncija ranelāta īpašo darbības mehānismu, kas atšķirībā no bifosfonātiem, kuri aptur kaula noārdīšanos un veidošanos, apvieno dubultu iedarbību, palielinot vai saglabājot kaula veidošanos un samazinot kaula noārdīšanos," uzsver pētnieks profesors Louis-Georges Ste-Marie no Monreālas Universitātes Centrālās slimnīcas Kanādā.

Šis jaunais pētījums 268 sievietēm pēcmenopauzē ar osteoporozi ir lielākais jebkad veiktais biopsiju pētījums. Tas iezīmē jaunu standartu dažādu osteoporozes medikamentu efektivitātes noteikšanai kaulaudu līmenī. Šis ir jau otrais tiešais salīdzinošais pētījums, kurā stroncija ranelāts pierāda pārākumu salīdzinājumā ar alendronātu. Iepriekšējā pētījumā, izmantojot neinvazīvu metodi (augstas izšķirtspējas kvantitatīvo datortomogrāfiju), stroncija ranelāts pierādīja labāku efektivitāti par alendronātu, uzlabojot trabekulārā un kortikālā kaula mikroarhitektūru. [2]

Abu pētījumu gaitā novēroto blakņu biežums divās terapijas grupās neatšķīrās.

Labāka efektivitāte uz kaula atjaunošanu un kaula kvalitāti ir būtiskākās stroncija ranelāta priekšrocības un izskaidro tā pārliecinoši pierādīto efektivitāti, samazinot skriemeļu, perifēros un gūžas lūzumus. [1] Tas arī izskaidro, kāpēc tieši stroncija ranelātam vienīgajam pierādīta ilgstoša efektivitāte pret lūzumiem 10 gadu garumā, apstiprinot, ka tas ir pirmās izvēles medikaments osteoporozes ārstēšanai sievietēm pēcmenopauzē. [1]

Komentē Ingvars Rasa, Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas prezidents:

"Šajā pētījumā ļoti skaidri pierādīts, ka stroncija ranelāts būtiski atšķiras no bifosfonātiem ar to, ka tas pārliecinoši spēj veicināt kaula atjaunošanos, ko apstiprina biopsiju dati. Ņemot vērā, ka osteoporozes pacientiem ir ne tikai samazināta kaulu masa, bet arī izmainīta to struktūra, kaula atjaunošana ir nepieciešama, lai efektīvāk mazinātu draudošo lūzumu risku. Stroncija ranelāts lietojams reizi dienā, bet, ja tādējādi var uzlabot un atjaunot kaula struktūru un stiprību, ir vērts motivēt osteoporozes pacientus lietot šo medikamentu."

 

Literatūra

  1. Chavassieux P, Brixen K, Zerbini C, et al. Bone formation is significantly greater in women on strontium ranelate than in those on alendronate after 6 and 12 months of treatment: histomorphometric analysis from a large randomized controlled trial. Osteoporos Int, 2011; 22 (Suppl 1): S97-S117.
  2. Ott SM. Long-term safety of bisphosphonates. J Clin Endocrinol Metab, 2005; 90: 1897-1899.
  3. Rizzoli R, Laroche M, Krieg MA, et al. Beneficial Strontium ranelate and alendronate have differing effects on distal tibia bone microstructure in women with osteoporosis. Rheumatol Int, 2010; 30: 1341-1348.
  4. Rizzoli R, Felsenberg D, Laroche M, et al. Beneficial effects of strontium ranelate compared to alendronate on bone microstructure - A 2 year study. Osteoporos Int, 2010; 21 (Suppl 1): S28-S29.
  5. Meunier PJ, Roux C, Seeman E, et al. The effects of strontium ranelate on the risk of non vertebral fracture in women with postmenopausal osteoporosis. N Engl J Med, 2004; 350: 459-468.
  6. Reginster JY, Seeman E, De Vernejoul MC, et al. Strontium ranelate reduces the risk of non vertebral fractures in postmenopausal women with osteoporosis: TROPOS study. J Clin Endocrinol Metab, 2005; 90(5): 2816-2822.
  7. Reginster JY, Felsenberg D, et al. Effect of long term strontium ranelate treatment on the risk of non vertebral and vertebral fractures in postmenopausal osteoporosis. Arthritis & Rheum, 2008; 58(6): 1687-1695.
  8. Reginster JY, Kaufman JM, Goemaere S, et al. Long-term treatment of postmenopausal osteoporotic women with strontium ranelate: results at 10 years. Osteoporos Int, 2010; 21 (suppl 5): S665-S666.
Raksts žurnālā