PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Rezistenta hipertensija

M. Kovaļova, S. Pildava
Rezistenta hipertensija
Pētījumu dati liecina, ka rezistentas hipertensijas sastopamība ir 1,9%. Aprēķināts, ka vienam no 50 pacientiem, kas sākuši lietot antihipertensīvu medikamentu, pēc apmēram pusotra gada, lai sasniegtu asinsspiediena mērķa rādītāju, nepieciešami jau vismaz četri medikamenti. Tāpēc arvien būtiskāki kļūst jautājumi, kā ārstēt šos pacientus un kā mazināt kardiovaskulāro risku.

Rezistenta hipertensija - Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijas

AVOTS: Mancia G, Fagard R, Narkiewics, et al. 2013 ESH/ESC Guidelines for the management of arterial hypertension. European Heart Journal, 2013; 34: 2204-2205.

Hipertensiju definē kā rezistentu uz ārstēšanu, ja terapeitiskā stratēģija, kas iekļauj piemērotas dzīvesveida izmaiņas un diurētiķa plus divu citu antihipertensīvo medikamentu (no dažādām klasēm) lietošanu adekvātās devās (bet ne obligāti ir iekļauti minerālkortikoīdu receptoru agonisti), izrādās neveiksmīga un sistolisko asinsspiedienu neizdodas pazemināt zem 140 mmHg un diastolisko asinsspiedienu zem 90 mmHg.

Populācijas un sijājošās atlases dati rāda, ka rezistentas hipertensijas izplatība svārstās starp 5% un 30% no visiem pacientiem, kam ir paaugstināts asinsspiediens. Rezistenta hipertensija saistīta ar nozīmīgu sirds un asinsvadu sistēmas un nieru slimību risku.

Rezistenta hipertensija var būt reāla vai šķietama. Rezistenta hipertensija šķietama ir gadījumos, kad pacients medikamentus nelieto tā, kā tos izrakstījis ārsts. Tāpat šķietama rezistenta hipertensija var būt, ja netiek pareizi kontrolēts asinsspiediens, piemēram, paaugstināts asinsspiediens ārsta kabinetā, bet mājas apstākļos asinsspiediens ir normāls; nepareiza manšetes uzlikšana, mērot asinsspiedienu; pseidohipertensija, īpaši gados veciem pacientiem ar ļoti kalcificētām artērijām.

Īstas rezistentas hipertensijas iespējamie iemesli: dzīvesveida faktori, piemēram, aptaukošanās vai liels svara pieaugums, pārmērīga alkohola lietošana, pārmērīga sāls lietošana uzturā; ilgstoša vazopresoru vai nātriju aizturošu medikamentu lietošana; obstruktīva miega apnoja; nediagnosticētas sekundārās hipertensijas formas; smags un neatgriezenisks orgānu bojājums, īpaši, ja tas ietekmē nieru funkciju vai artēriju lūmenu.

Diagnostika

Lai korekti diagnosticētu rezistentu hipertensiju, jāievāc detalizēta anamnēze (arī dzīvesveida raksturojums), jāveic skrupuloza fiziskā un laboratoriskā izmeklēšana, lai atklātu saistītos riska faktorus, orgānu bojājumus un izmainītu glikozes metabolismu, kā arī smagu nieru disfunkciju. Vienmēr jāapsver sekundāras hipertensijas iespējamība: primārs aldosteronisms sastopams biežāk, nekā agrāk tika uzskatīts, tāpat diezgan bieži īpaši gados vecu cilvēku populācijā tiek novērota nieru artēriju stenoze. Turklāt ambulatori asinsspiediena mērījumi regulāri jāveic ne tikai nolūkā izslēgt šķietamu rezistentu hipertensiju, bet arī tādēļ, lai labāk novērtētu asinsspiedienu un attiecīgi mainītu terapiju.

Pārvaldība

Klīniskajā praksē ārstēt pacientu ar rezistentu hipertensiju ir grūti, jo jāņem vērā gan pacienta līdzestība, gan neveselīgie dzīvesveida paradumi, gan lietotie medikamenti. Bieži vien jāatceļ visi lietotie medikamenti un jāizraksta jauni.

Kaut gan rezistentas hipertensijas gadījumos, kad palielina diurētiķu devu, ir vērojams asinsspiediena pazeminājums, tomēr lielākajai daļai pacientu jālieto vairāk nekā trīs medikamenti. Apakšgrupu analīze lielos pētījumos rāda, ka lietoto medikamentu nomaiņa uz trīs pilnīgi jauniem citas darbības medikamentiem daļai pacientu palīdz pazemināt asinsspiedienu. Pētījumos pierādīts, ka labu efektivitāti var sasniegt ar minerālkortikoīdu receptoru agonistiem, piemēram, spironolaktonu pat mazās devās (25-50 mg/ dienā) vai eplerenonu, alfa 1 blokatoru doksazosīnu, kā arī tad, ja palielina diurētiķu devu, cilpas diurētiķus aizvieto ar tiazīdiem vai hlortalidonu (ja nieru funkcija ir traucēta). Agrāk tika uzskatīts, ka endotēlija agonisti varētu būt efektīvi rezistentas hipertensijas gadījumos, tomēr pētījumos nav pierādīts, ka tie efektīvi pazeminātu klīnisko asinsspiedienu, turklāt tiem konstatētas arī nopietnas blakusparādības.

Jaunie asinsspiedienu pazeminošie medikamenti (slāpekļa oksīda donori, vazopresīna antagonisti, neitrālie endopeptidāzes inhibitori, aldosterona sintēzes inhibitori u.c.) šobrīd aktīvi tiek pētīti. Apkopojumu par terapeitiskajām stratēģijām pacientiem ar rezistentu hipertensiju skat. tabulā.

Terapeitisko stratēģiju rekomendācijas pacientiem ar rezistentu hipertensiju Terapeitisko stratēģiju rekomendācijas pacientiem ar rezistentu hipertensiju
Tabula
Terapeitisko stratēģiju rekomendācijas pacientiem ar rezistentu hipertensiju

Miega artērijas baroreceptoru stimulācija

Nesen parādījušies ziņojumi, ka miega artērijas sinusa nervu stimulēšana ar implantējamām ierīcēm palīdz pazemināt sistolisko un diastolisko asinsspiedienu pacientiem ar rezistentu hipertensiju. Pazeminājums bija ievērojamāks, ja sākotnējais asinsspiediens bija ļoti augsts un ja saglabājās vismaz 53 mēnešus. Tomēr ilgtermiņa novērojumi šobrīd ir ar nelielu pacientu skaitu, tāpēc nepieciešami plašāki pētījumi, lai šo metodi ieviestu ikdienas praksē.

Nieru denervācija

Pēc procedūras asinsspiediens ievērojami pazeminās; novērots, ka rezultāts saglabājas arī gadu pēc denervācijas, mazākai pacientu proporcijai arī pēc diviem un trim gadiem. Šobrīd šī procedūra šķiet daudzsološa, tomēr nepieciešama papildu informācija, jāveic lieli novērošanas pētījumi, lai salīdzinātu šīs metodes un citu metožu efektivitāti un drošumu.

Novērošana

Pacienti ar rezistentu hipertensiju jānovēro biežāk nekā pacienti ar parastu hipertensiju. Asinsspiediens ārsta kabinetā jāmēra noteiktos intervālos un ambulatori vismaz reizi gadā. Arī mājās mērītam asinsspiedienam ir liela nozīme, lai novērtētu orgānu struktūras un funkcijas. Lai gan minerālkortikoīdu receptoru agonistiem mazās devās reti novēro blakusparādības, tomēr ieteicams noteikt kālija un kreatinīna koncentrāciju serumā, jo pacientiem var būt akūti vai hroniski izmainīta nieru funkcija, īpaši, ja terapijā līdztekus lieto arī renīna angiotensīna sistēmas blokatorus.

Komentē Dr. M. KOVAĻOVA:

"Arteriālā hipertensija ir 25-30% pieaugušo, bet gados vecu cilvēku populācijā hipertensijas izplatība ir 70-80%, bieži ikdienā konsultējam pacientus ar rezistentu hipertensiju. Mūsdienās medikamentozās terapijas iespējas ir daudzveidīgas un ērtu zāļu kombināciju vairākumam pacientu iespējams piemeklēt, tomēr 45-80% pacientu mērķa AS nesasniedz. Hipertensijas ārstēšana ir radošs process, kurā nepieciešama pacietība, vadlīnijas palīdz precīzi un ātri pieņemt lēmumu. Domāju, ka praksē rezistentas arteriālas hipertensijas pacientu ir ievērojami vairāk nekā šobrīd apzināto. Tomēr vai par rezistentu hipertensiju neuzskatām grūti koriģējamu asinsspiedienu pacienta līdzestības trūkuma dēļ? Interesanti fakti atklājās SIMPLICITY 3 pētījumā: blakusparādību, cenas vai kāda cita iemesla dēļ ⅔ rezistentas hipertensijas pacientu nelietoja visus ordinētos medikamentus. Tāpēc ārsti ir ieinteresēti pacientu līdzestības kontrolē. ESH/ISH 2014. gada kongresā Dr. Christobelle White prezentēja Lečesteras universitates datus: 208 hipertensijas pacientiem, nosakot zāļvielu metabolītus urīnā, 10% pacientu tos neatrada vispār, bet vairākumam vidēji izrakstīto trīs medikamentu vietā atrada tikai 2,3 zāļu vielas. Jāuzsver, ka 17 pacientiem no tiem bija paredzēta nieru artērijas denervācija, bet katrs ceturtais zāles nelietoja vispār! Līdzestību uzlabo medikamentu fiksētu devu kombinācijas vienā tabletē, kas ļauj samazināt ikdienas tablešu skaitu. Ir arī trīs medikamentu fiksētas kombinācijas. Ļoti svarīga ir dzīvesveida korekcija, kas ļauj pazemināt asinsspiedienu un ievērojami mazināt lietojamo medikamentu daudzumu. Vadlīnijās minētas salīdzinoši jaunas un efektīvas terapijas metodes. SYMPLICITY HTN-2 pētījumā pierādīts, ka nieru artērijas nerva ablācija stabili pazemina asinsspiedienu pat 30 mēnešus - un nav jāpalielina zāļu devas. Pirms procedūras uzmanīgi jāapsver indikācijas, jo starp rezistentas hipertensijas pacientiem var būt arī šķietami rezistenta hipertensija. Uzskatu, ka mūsu praksē minerālkortikoīdu receptoru antagonisti tiek lietoti nepietiekami, arī 24 stundu asinsspiediena uzraudzību neizmanto pietiekami."

Pacientu ar rezistentu hipertensiju izplatība un raksturojums: pētījuma BP-CARE rezultāti

AVOTS: Brambilla G, Bombelli M, Seravalle G, et al. Prevalence and clinical characteristics of patients with true resistant hypertension in central and Eastern Europe: data from the BP-CARE study. Journal of Hypertension, 2013 October; Volume 31, Issue 10: 2018-2024.

Pētījums BP-CARE (The Blood Pressure (BP) control rate and CArdiovascular Risk profilE) ļāva novērtēt rezistentas hipertensijas izplatību un klīnisko raksturojumu.

Pētījumā piedalījās 1312 pacienti ar hipertensiju no deviņām Viduseiropas un Austrum-eiropas valstīm. No visiem pētījumā iekļautajiem pacientiem 423 pacientiem konstatēja rezistentu hipertensiju, no tiem 168 bija pseidorezistenta hipertensija, bet 255 bija īsta rezistenta hipertensija. Klīniskais asinsspiediens pacientiem ar īstu rezistentu hipertensiju bija 157,4 ± 16,9/91,8 ± 10 mmHg, lai gan pacienti katru dienu lietoja 3,6 ± 0,7 medikamentus. 24 stundu asinsspiediena mērījumi bija 149,5 ± 16,5/97,5 ± 9,8 mmHg. Salīdzinot kontrolētas hipertensijas pacientus (n = 368) un nekontrolētus ne-rezistentus hipertensijas pacientus (n = 521), pacienti ar īstu rezistentu hipertensiju bija vecāki un ar lielāku izplatību sieviešu populācijā. Tāpat pacientiem ar rezistentu hipertensiju novēroja biežākus iepriekšējus sirds-asinsvadu sistēmas slimību notikumus un nopietnāku sirds-asinsvadu sistēmas slimību riska profilu. Aprēķinātais glomerulu filtrācijas ātrums bija statistiski ticami mazāks pacientiem ar rezistentu hipertensiju, salīdzinot ar pacientiem ar kontrolētu asinsspiedienu. Kopumā orgānu bojājumus biežāk konstatēja pacientiem ar rezistentu hipertensiju nekā kontrolētiem hipertensijas pacientiem. Faktori, kas biežāk saistīti ar rezistentu hipertensiju, ir smaga hipertensija, vecums, kopējais holesterīna līmenis, ķermeņa masas indekss un sirds mazspēja anamnēzē.

Pētījuma rezultāti apliecina, ka rezistentas hipertensijas izplatība Austrumeiropā un Vidus-eiropā ir līdzīga sastopamībai Rietumeiropā un ASV. Tika pierādīts, ka pacientiem ar rezistentu hipertensiju ir ļoti augstas pakāpes sirds-asinsvadu sistēmas slimību risks, tika novērota saistība starp rezistentu hipertensiju un aptaukošanos, nieru mazspēju, orgānu bojājumiem un sirds-asinsvadu sistēmas slimību notikumiem anamnēzē.

Komentē Dr. M. KOVAĻOVA:

"Pētījuma rezultāti sakrīt ar praksē novēroto. Rezistentas hipertensijas pacientiem biežāk ir smagāki mērķa orgānu bojājumi, ātrāk attīstās sirds mazspēja, hipertensīva nefropātija, nieru funkcijas strauji pasliktinās, īpaši, ja pacienti nav līdzestīgi terapijai, kuru nav vienkārši piemeklēt. Bieži šādiem pacientiem ir liekais svars, neveselīgs dzīvesveids. Ļoti svarīga ir ārsta un pacienta sadarbība, pacienta izpratne par slimības gaitu un ārstēšanas mērķi. Latvijā daudzi slimnieki jūtas apmierinoši un tāpēc uzskata, ka nav jāārstējas. Ārsta uzdevums ir pārliecināt pacientu par rekomendāciju precīzu ievērošanu, jāprot saprotami izskaidrot kardiovaskulāro notikumu risks. Pacienta attieksme pret savu veselību ir būtiski svarīga sekmīgam rezultātam."

Medikamentu lietošanas laika ietekme uz asinsspiedienu

AVOTS: Ayala DE, Hermida RC, Mojon A, Fernandez JR. Cardiovascular Risk of Resistant Hypertension: Dependence on Treatment-Time Regimen of Blood Pressure- Lowering Medications. Chronobiology International, 2013 March; Vol. 30, No. 1-2: 340-352.

Ja pacienti ar rezistentu hipertensiju pirms gulētiešanas iedzer vienu vai vairākus asinsspiedienu pazeminošus medikamentus, novēro statistiski ticamu asinsspiediena pazemināšanos miega laikā, kas ir jutīgs kardiovaskulāro slimību riska marķieris. Pētījumā ar iedalījumu pēc nejaušības principa tika analizēts, vai terapija ar vismaz vienu antihipertensīvo medikamentu pirms gulētiešanas uzlabo asinsspiediena kontroli un vairāk samazina kardiovaskulāro slimību risku nekā standarta terapija no rīta ar visiem lietotajiem medikamentiem. Šis bija perspektīvs, atvērta tipa, maskēts pētījums par 776 pacientiem (387 vīriešiem un 389 sievietēm, vidējais vecums 61,6 ± 11,2 gadi) ar rezistentu hipertensiju. Pacienti pēc nejaušības principa tika sadalīti divās grupās: vieni lietoja visus izrakstītos medikamentus no rīta pēc pamošanās, otri lietoja vienu vai vairākus medikamentus pirms gulētiešanas. Asinsspiediens tika mērīts pētījuma sākumā ambulatorā uzraudzībā 48 stundas un tad katru gadu vai biežāk (reizi ceturksnī), ja bija nepieciešama devas pielāgošana.

Pēc 5,4 gadiem (vidējā novērošanas laika; kopējais novērošanas laiks 5-8,5 gadi) dalībnieki, kas medikamentus lietoja pirms gulētiešanas, uzrādīja statistiski ticami zemāku kopējo kardiovaskulāro notikumu draudu attiecību (HR = 0,38; 95% TI [0,27-0,55]), salīdzinot ar tiem, kas medikamentus lietoja no rīta. Saistība saglabājās arī pēc samērošanas pēc vecuma, dzimuma un cukura diabēta statusa. Kopējais novērotais kardiovaskulāro notikumu skaits bija 41 pret 102 (p < 0,001).

Atšķirības starp grupām tika novērotas arī attiecībā uz smagiem kardiovaskulāriem notikumiem (nāve, miokarda infarkts, išēmisks insults un hemorāģisks insults) (HR = 0,35; 95% TI [0,18-0,68]); notikumu skaits 32 pret 12; p = 0,002). Pēdējā novērtējumā secināja, ka pacientiem, kas medikamentus lieto pirms gulētiešanas, novēro statistiski ticami zemāku vidējo asinsspiedienu miega laikā nekā tiem, kas medikamentus lieto no rīta (121,6/65,4 pret 113,0/61,1 mmHg; p < 0,001), kā arī biežāku kontrolēta asinsspiediena sastopamību (61% pret 46%; p < 0,001). Sistoliskā asinsspiediena pazemināšanās miega laikā bija nozīmīgākais prognozes faktors bez kardiovaskulāriem notikumiem brīvai dzīvildzei (par 5 mmHg pazeminoties vidējam sistoliskajam asinsspiedienam miega laikā, kardiovaskulāro notikumu risks samazinājās par 15%). Pētnieki secināja, ka pacientiem ar rezistentu hipertensiju vismaz viena antihipertensīvā medikamenta lietošana pirms miega uzlabo ambulatorā asinsspiediena kontroli un samazina kardiovaskulāro notikumu risku.

Komentē Dr. M. KOVAĻOVA:

"Pētījums interesants ar to, ka antihipertensīvo preparātu lietošana vakarā ļauj precīzāk koriģēt arteriālu hipertensiju agrajās rīta stundās, kad kardiovaskulāro notikumu risks ir vislielākais. Pētījuma trūkums ir salīdzinoši nelielais pacientu skaits, tāpēc nepieciešami plašāku pētījumu dati, kas šo ideju apstiprinātu. Reāli dzīvē, izmantojot medikamentu kombinācijas, visbiežāk zāles tiek lietotas no rīta un vakarā, kas pacientiem nodrošina svarīgo 24 stundu aizsardzību."

D vitamīna lietošana pazemina asinsspiedienu un kreisā kambara hipertrofiju pacientiem ar rezistentu hipertensiju

AVOTS: Witham MD, Ireland S, Houston JG, et al. Vitamin D Therapy to Reduce Blood Pressure and Left Ventricular Hypertrophy in Resistant Hypertension. Randomized, Controlled Trial. Hypertensionaha, 2014; 113.02177.

Pētījumos pierādīts, ka zems D25 hidroksivitamīna līmenis saistīts ar augstāku asinsspiedienu, tāpēc šajā pētījumā analizēja, vai lielas D vitamīna devas pazemina asinsspiedienu un kreisā kambara masu pacientiem ar rezistentu hipertensiju. Paralēlu grupu, divkārt maskētajā un ar placebo kontrolētajā pētījumā ar iedalījumu pēc nejaušības principa pacientiem ar asinsspiedienu > 140/90 mmHg, kuri lietoja vismaz trīs antihipertensīvos medikamentus, katrus divus mēnešus tika dotas 100 000 vienības D3 vitamīna vai placebo. Kabineta un 24 stundu ambulatorais asinsspiediens, glikozes un holesterīna līmenis tika mērīts pētījuma sākumā, 2., 4. un 6. mēnesī; kreisā kambara masas indekss tika mērīts ar sirds magnētisko rezonansi apakšgrupās pētījuma sākumā un 6. mēnesī. Primārais pētījuma iznākums bija ambulatorā 24 stundu asinsspiediena izmaiņas 6. mēnesī. Pētījumā piedalījās 68 dalībnieki, pa 34 katrā grupā. Vidējais vecums 65 gadi (SN = 11), vidējais asinsspiediens pētījuma sākumā bija 154/84 (13/10) mmHg, bet vidējais D25 hidroksivitamīna līmenis - 42 (16) nmol/l.

Ārstēšana ar D vitamīnu nepazemināja 24 stundu ambulatoro asinsspiedienu (sistoliskais asinsspiediens pēc terapijas + 3 mmHg (95% TI [-4-+11), diastoliskais asinsspiediens -2 mmHg (95% TI [-6-+2]; p = 0,29)); līdzīgi rezultāti tika novēroti attiecībā uz kabineta asinsspiedienu. Kreisā kambara masas indekss tika mērīts apakšgrupā (n = 25); netika novērota kreisā kambara hipertrofijas mazināšanās pēc D vit-amīna lietošanas (samērotais ārstēšanas efekts, + 4 g/m2 (95% TI [0-+7]; p = 0,04). Statistiski ticamas holesterīna vai glikozes līmeņa izmaiņas nenovēroja. Pētnieki secināja, ka lielas D vitamīna devas lietošana sešus mēnešus nepazemina asinsspiedienu vai kreisā kambara masu pacientiem ar rezistentu hipertensiju.

Komentē Dr. M. KOVAĻOVA:

"Pazeminātu D vitamīna līmeni serumā saista ar vairāku slimību attīstības veicināšanu, arī ar hipertensiju un kardiovaskulāro notikumu risku. Šobrīd nav stingru pierādījumu, ka D vitamīnu aizvietojoša terapija vai konkrēta D vitamīna deva varētu novērst kardiovaskulāros notikumus un pazemināt asinsspiedienu. Tomēr, ņemot vērā daudzveidīgos D vit-amīna labvēlīgos efektus organismā, īpaši uz kaulu veselību, iespējams, arī imunitāti, uzskatu, ka daudzos gadījumos pacientiem D vitamīna līmenis asinīs būtu jānosaka un, ja nepieciešams, jālieto profilaktiskā devā."

Veselīgs dzīvesveids un kardiovaskulāro notikumu sastopamība pacientiem ar rezistentu hipertensiju

AVOTS: Diaz K, Booth JN, Calhoun DA, et al. Association of healthy lifestyle factors with all-cause mortality and incident cardiovascular events among individuals with apparent treatment resistant hypertension: the Reasons for Geographic And Racial Differences in Stroke (REGARDS) study. Circulation, 2014; 129: AMP46.

Pacientiem ar rezistentu hipertensiju ir lielāks kardiovaskulāro notikumu risks, salīdzinot ar pacientiem, kam asinsspiedienu izdodas kontrolēt ar antihipertensīviem medikamentiem. Ir daži pētījumi, kas apliecina, ka dzīvesveida izmaiņas ir saistītas ar labāku prognozi pacientiem ar rezistentu hipertensiju. Pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp veselīgu dzīvesveidu un visu cēloņu mirstību un atkārtotu kardiovaskulāro notikumu risku pacientiem ar rezistentu hipertensiju. Pētījumam tika izmantoti dati no pētījuma REGARDS (REasons for Geographic And Racial Differences in Stroke) ar unikālo pacientu skaitu 2043. Tika analizēti seši veselīga dzīvesveida faktori: normāls vidukļa apkārtmērs, fiziskās aktivitātes vismaz četras reizes nedēļā, nesmēķēšana, mērena alkohola lietošana, diēta, kas pazemina asinsspiedienu, un neliela nātrija-kālija uzņemšanas attiecība. Jo vairāk veselīga dzīvesveida ieteikumu pacients ievēro, jo zemākas pakāpes visu cēloņu mirstības risks pēc 5,2 gadu novērošanas. Daudzfaktoru analīzē, salīdzinot visu cēloņu mirstību saistībā ar 2, 3, 4 un 5-6 ieteikumu ievērošanu pret 0-1 ieteikuma ievērošanu, attiecīgi ieguva šādas draudu attiecības: HR = 0,78 (95% TI [0,60-1,0]), HR = 0,70 (95% TI [0,52-0,95]), HR = 0,56 (95% TI [0,38-0,83]) un HR = 0,57 (95% TI [0,32-1,0]; p = 0,001). Fiziskās aktivitātes (1-3 dienas nedēļā pret 0 dienām nedēļā: HR = 0,58; 95% TI [0,46-0,73]; ≥ 4 dienas nedē??: HR?=?0,58; 95% TI [0,45?0,75]) un atsevi??i nesm????ana (HR?=?0,53; 95% TI [0,40?0,70]) bija individu?li vesel?ga dz?vesveida faktori, kas katrs saist?ts ar statistiski ticami maz?ku visu c?lo?u mirst?bu pacientiem ar rezistentu hipertensiju. Kardiovaskul?ru notikumu sastopam?ba saist?b? ar 2, 3 un 4?6?vesel?giem ieradumiem pret 0?1?vesel?gu dz?vesveida faktoru bija attiec?gi 1,07 (95% TI [0,68?1,67]), 0,83 (95% TI [0,48?1,44]) un 0,66 (95% TI [0,34?1,9]) (p?=?0,150).

ļā: HR = 0,58; 95% TI [0,45-0,75]) un atsevišķi nesmēķēšana (HR = 0,53; 95% TI [0,40-0,70]) bija individuāli veselīga dzīvesveida faktori, kas katrs saistīts ar statistiski ticami mazāku visu cēloņu mirstību pacientiem ar rezistentu hipertensiju. Kardiovaskulāru notikumu sastopamība saistībā ar 2, 3 un 4-6 veselīgiem ieradumiem pret 0-1 veselīgu dzīvesveida faktoru bija attiecīgi 1,07 (95% TI [0,68-1,67]), 0,83 (95% TI [0,48-1,44]) un 0,66 (95% TI [0,34-1,9]) (p = 0,150).

Pētnieki secināja, ka veselīga dzīvesveida faktori - īpaši fizikās aktivitātes un nesmēķēšana - ir saistīti ar zemākas pakāpes visu cēloņu mirstības risku pacientiem ar rezistentu hipertensiju. Šā pētījuma rezultāti apstiprina pieņēmumu, ka pacientiem ar rezistentu hipertensiju jāuzlabo veselīga dzīvesveida faktoru ieviešana ikdienas dzīvē. Pētnieki norāda arī to, ka nepieciešami vēl citi klīniskie pētījumi, lai novērtētu, kā tieši dzīvesveida izmaiņas mazina mirstības risku pacientiem ar rezistentu hipertensiju.

Komentē Dr. M. KOVAĻOVA:

"Piekrītu, ka veselīga dzīvesveida faktori pazemina asinsspiedienu, uzlabo holesterīna profilu un līdz ar to mazina kardiovaskulāro mirstību. Uzskatu, ka dzīvesveida korekcija ir tikpat svarīga kā medikamentozā terapija, jo rezistentas hipertensijas pamatcēlonis var būt aptaukošanās vai strauja pieņemšanas svarā, pārmērīga alkohola lietošana, liels sāls patēriņš. Latvijā izpratne par slimības novēršanu un profilaksi pamazām uzlabojas. Pateicoties Latvijas Kardiologu biedrības aktivitātēm, informācija par dzīvesveida nozīmi sirds un asinsvadu sistēmas veselībā sabiedrībā ir sadzirdēta. Nedrīkst aizmirst, ka viss, ko par veselīgu dzīvesveidu iesakām pacientiem, būtu jāievēro arī mums pašiem."