Kādi ir biežākie mīti bērnu zobārstniecībā? Vai zobu veselībai jālieto kādi vitamīni? Kādas ir indikācijas piena zobu ekstrakcijai? Kāda šobrīd ir prakse gadījumos, kad piena zobā attīstījies kariess? Lasiet prof. ANDAS BRINKMANES atbildes uz šiem jautājumiem.
1. Kādi ir biežākie mīti bērnu zobārstniecībā? Pirmais, kas nāk prātā, ir uzskats, ka piena zobu kopšanai nav būtiskas nozīmes — tāpat izkritīs. Ko darīt, lai atspēkotu šo mītu?
Piena zobu kopšanai ir liela nozīme mutes dobuma veselības uzturēšanai. Tie jātīra regulāri, un vecākiem katru vakaru bērna zobi jāpārtīra. Mērķis ir saglabāt veselus piena zobus, jo:
- nelaboti, kariozi zobi var izraisīt sāpes, diskomfortu bērnam, radīt iekaisumu, kas ietekmē vispārējo veselību;
- ar veseliem zobiem vieglāk ēst, košļāt barību, lietojot dažādas konsistences uzturu, kā arī pareizi attīstās žokļu sistēma;
- piena zobi piedalās runas veidošanas procesā;
- piena zobi uztur vietu pastāvīgiem zobiem;
- skaists ārējais sejas veidols un balti, veseli zobi ļauj veidoties pārliecinātai personībai.
2. Pirmais speciālists, kas var novērtēt bērna mutes dobuma veselību, ir ģimenes ārsts. Bet kādas šobrīd ir pasaules rekomendācijas attiecībā uz mutes dobuma higiēnu un zobārsta apmeklējumu? Kad pacients jānosūta uz pirmo vizīti?
Vecākiem jāatved bērns pie zobārsta vai zobu higiēnista pēc pirmā zoba šķilšanās brīža, bet ne vēlāk kā viena gada vecumā. Vispirms notiks iepazīšanās un kontakta dibināšana. Apskates laikā vecākiem parāda bērna zobu stāvokli, aplikumu. Pirmajā reizē var instruēt vecākus, kā pareizi tīrīt zobus mazulim, ieteikt veselīga uztura principus. Ļoti svarīgi uzsvērt, cik kaitīgs ir cukurs!
Reāli zobu higiēnists var nokrāsot zobu aplikumu un nopulēt zobiņus bērnam no divu gadu vecuma. Vizītes iznākums ļoti atkarīgs no tā, kā bērns pirms tam bijis tai sagatavots ģimenē.
3. Kādi piena zobu kopšanas priekšnoteikumi jārekomendē vecākiem — zobu sukas izvēle, zobu pastas izvēle (fluorīda daudzums), zobu tīrīšanas biežums? Vai ir atšķirības zobu kopšanas procesā, kad nomainījušies kaula zobi?
Jāievēro sekojoši zobu kopšanas priekšnoteikumi:
- fluorīda koncentrācijai zobu pastā jābūt maksimālai (vismaz 1000 ppm, bet pēc iespējas tuvāk 1500 ppm; tas attiecas uz visām vecuma grupām);
- galvenais — jāpievērš uzmanība fluorīda koncentrācijai zobu pastā;
- nemitrināt zobu suku ar ūdeni pirms zobu tīrīšanas, zobu pastu likt uz sausas zobu sukas;
- pēc zobu tīrīšanas tikai izspļaut lieko zobu pastas daudzumu, bet ar ūdeni neskalot;
- zobu pastas daudzumam uz zobu sukas sariem jābūt maksimālam (0—2 gadu vecumā rīsu grauda lielumā, pēc divu gadu vecuma palielina līdz zirņa lielumam, var palielināt vēl vairāk, ja bērns jau izspļauj zobu pastu);
- nodrošināt vismaz divu minūšu ilgu zobu tīrīšanu (ja zobu mazāk, laiks var būt īsāks, bet būtiski, lai vecāki saprot, ka, paildzinot zobu tīrīšanas laiku, palielinās zobu kontakts ar fluorīdu un efekts būs labāks);
- nodrošināt zobu tīrīšanu divas reizes dienā — obligāti vakarā pirms gulētiešanas un arī pēc brokastīm; ja iespējams, arī pēc pusdienām;
- izvēlēties bērna vecumam atbilstošu zobu suku ar maigiem sariņiem, krāsainu, lai bērnam prieks darboties;
- lai ieinteresētu bērnu, var izmantot arī bērnu elektrisko zobu suku; pareizo
- tīrīšanas tehniku parādīs zobu
- higiēnists.
Atšķirības zobu kopšanas procesā, kad nomainījušies pastāvīgie zobi, nav, tikai jālieto maksimālā fluorīda deva (1450 ppm) zobu pasta un obligāti arī zobu diegs.
4. Vai zobu veselībai jālieto kādi vitamīni?
Par vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošanu bērnam jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai pediatru, jo šos jautājumus zobārsts parasti nerisina. Ar zobārstu var būt saruna par fluorīda lietošanu. Pārsvarā gan uzsvars šobrīd ir uz lokālajiem līdzekļiem, t. i., zobu pastu, jau no brīža, kad ir parādījies pirmais zobs.
Latvijā savulaik bija izteikta tradīcija lietot flourīda tabletes, bet šobrīd tās iesaka tikai augsta riska bērniem jeb bērniem, kam nemitīgi attīstās kariozi bojājumi. Jāsaka gan, ka arī šajos gadījumos tas notiek reti, tā nav ierasta prakse arī citur pasaulē.
5. Kādas ir indikācijas piena zobu ekstrakcijai? Kāda šobrīd ir prakse gadījumos, kad piena zobā attīstījies kariess?
To izvērtēs zobārsts. Zobu kariess un zoba nerva iekaisuma gadījumi jāārstē. Ja zobs sastrutojis, visticamāk, būs jāizrauj.
Šobrīd gan ir pieejamas zobu kariesu ārstējošas neinvazīvas metodes, piemēram, sudraba diamīna fluorīda (SDF) lakas aplikācija 1—2 × gadā, ja ir sākotnējs kariesa gadījums. Tā ir jauna neinvazīva agrīna bērnu zobu kariesa ārstēšanas metode, kas efektīvi aptur aktīvu emaljas un dentīna demineralizāciju jau pēc pirmās aplikācijas un aizņem tikai minūti katram bojājumam. SDF gan ir negatīvs blakusefekts — bojājuma tumšā pārkrāsošanās, tādēļ, ja vēlas lietot šo metodi bērnam, jāizskaidro vecākiem tas, ka zobs kļūs melns un netiks atjaunota forma, kā arī lakas aplikācija jāatkārto reizi sešos mēnešos.
Šobrīd tā lēnām tiek ieviesta praksē Stomatoloģijas institūtā bērnu nodaļā, ar to strādā doc. Ilze Maldupa (viņa šo metodi ieviesa Latvijā). Metode šobrīd nav valsts apmaksāta, bet, cerams, ka tā pierādīs savu efektivitāti arī pie mums.
Piena zobos kariess parasti ļoti strauji progresē, tādēļ zobiņš tomēr ātri jāārstē plašāk, piemēram, izmantojot speciālus zobu kroņus, kas ir minimāli invazīva kariesa ārstēšanas metode.
Vēl šobrīd Latvijā un arī pasaulē populāri ir silanti. Tos liek pārsvarā zobu higiēnisti, — tad tā ir valsts apmaksāta procedūra.
6. Piena zobiem nomainoties uz kaula zobiem, nereti novērojama hipopigmentācija (baltie pleķīši) uz tiem. Ar ko tas skaidrojams un kā tas novēršams?
Tā var būt vai nu fluoroze (pārdozējot fluorīda tabletes vai ēdot zobu pastu; Latvijas apstākļos reti sastopama), vai radušās izmaiņas zoba aizmetņa veidošanās procesā kādu ārēju faktoru (piem., antibiotiku lietošana, mammas slimošana grūtniecības laikā) ietekmē, veidojoties hipoplāzijas laukumiem uz zobiņa. Šo novēro diezgan bieži, un tur neko nevar darīt. Tas ir kosmētiski koriģējams (ICON), bet no 18 gadu vecuma. ICON sistēma ir neinvazīva metode, kuras laikā ārstēšana bez urbšanas palīdz saglabāt veselos zoba audus, izslēdzot mehānisko iejaukšanos un baltā plankuma plombēšanu.
Vēl jāpiemin baltas demineralizācijas līnijas piesmaganu rajonā, kas rodas, ja netiek tīrīti zobi, — ar laiku tur attīstās kariess. Bet, ja sāk tīrīt, baltā svītriņa paliks un atgādinās, ka bērns kādā brīdī pusaudža vecumā nav tīrījis zobus. Parasti tādu novēro uz sestajiem, septītajiem vai ceturtajiem, piektajiem zobiem.
Demineralizācijas zonas vēl mēdz veidoties pēc brekešu nēsāšanas, ja netiek pareizi kopti zobi, — nekvalitatīva zobu tīrīšana mūsdienās ir ļoti aktuāla problēma.
