PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Decembris 2025

Dr. Andrejs Finogejevs, traumatologs, ortopēds, ORTO klīnika, RSU rezidentūras programmas vadītājs

Gada nogale vienmēr aicina uz pārdomām — par to, ko esam paveikuši, un par to, cik ļoti mūsu profesija turpina mainīties. Medicīna nekad neapstājas, un šis Doctus numurs to apliecina vislabāk — ar jaunām zināšanām, pieredzes stāstiem un iedvesmu.

Doc. Iveta Norko piedāvā ieskatu kardioloģijas jaunākajos atklājumos — ARNI, SGLT2 un GLP–1 receptoru agonisti jau kļūst par neatņemamu ārstēšanas sastāvdaļu. Dr. Linda Zvaune aplūko mūsdienīgu pieeju migrēnas profilaksei, parādot, cik nozīmīga kļuvusi personalizēta terapija neiroloģijā.

Savukārt Dr. med. Nataļjas Kurjānes, Dr. Inetas Grantiņas, Dr. Gitas Tauriņas un kolēģu sagatavotais SKID klīniskais gadījums atgādina, cik būtiska ir agrīna diagnostika, multidisciplināra sadarbība un zinātnes attīstība, kas spēj glābt bērna dzīvību. 

Pieredzes stāstu sadaļā Mareks Marčuks dalās ar savu skatījumu uz ārsta ikdienu — ar siltumu, atbildību un pārliecību, ka empātija joprojām ir viena no spēcīgākajām zālēm.

Šie stāsti kopā veido plašu ainu par medicīnu — zinātnisku un cilvēcīgu reizē. Lai jaunais gads ienāk ar spēku, mieru un iedvesmu, lai nepazūd ne profesijas garša, ne dzīves garša, kas ļauj saglabāt sirdi atvērtu — gan darbā, gan dzīvē!

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Aterosklerozi ietekmējošie faktori. Uzturs, piesārņojums, zarnu mikrobioms, stress un agrīna statīnu terapija

Prognozēts, ka 2030. gadā ateroskleroze būs atbildīga par apmēram 12 miljoniem nāves gadījumu pasaulē. Tradicionālie aterosklerozes riska faktori ir augsts asinsspiediens, smēķēšana, ar piesātinātajiem taukiem bagāta diēta un zema fiziskā aktivitāte. Bet ar to pētījumi nebeidzas — riska faktori tiek meklēti un atrasti arī citās jomās.

S. Paudere–Logina

Meniska bojājums un ilgtermiņa prognoze

Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.

A. Elksniņš–Finogejevs, R. Upītis

Sirds terapijas iespējas. ARNI, SGLT2i un GLP1 receptoru agonisti

2025. gada oktobra Doctus numurā rakstā “AKEI un ARB loma mūsdienu kardioloģijā nezūd” uzsvēru, ka mūsdienu apstākļos jebkura ārsta darba ikdiena nav iedomājama bez renīna–angiotenzīna sistēmas blokatoriem. Bet nenoliedzami mūsdienu terapijā ar labiem rezultātiem kardiovaskulāro problēmu risināšanā stabili ienāk jaunie medikamenti — ARNI, SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti un citi. Šajā apskatā neliels ieskats par šobrīd zināmo.

I. Norko

Probiotikas. Indikācijas paplašinās

“Visas slimības sākas zarnu traktā,” tā modernās medicīnas tēvs Hipokrats vēstīja 2000 gadus atpakaļ. Izpratne par zarnu trakta mikrobioma nozīmi cilvēka veselībā un slimību patoģenēzē strauji attīstās. Tāpat arī pieaug zināšanas par probiotiku nozīmi dažādu fizioloģisku un patoloģisku stāvokļu pārvaldībā.

S. Paudere–Logina, J. Rudzīte, E. Noriņa

Glaukomas procesa vadīšana

Glaukoma ir hroniska progresējoša optiska neiropātija, kam raksturīga neatgriezeniska redzes pasliktināšanās vai pilnīgs zudums. Glaukoma ir viens no vadošajiem redzes traucējumu iemesliem pasaulē. 2020. gadā aptuveni 76 miljoni cilvēku bija glaukomas skarti; no tiem aptuveni 4,5 miljoniem konstatēti vidēji līdz smagi redzes traucējumi, un 3,2 miljoniem tika konstatēts redzes zudums. Tiek prognozēts, ka glaukomas prevalence pieaugs līdz pat 112 miljoniem cilvēku 2040. gadā. [1; 2]

E. Briede, K. Baumane

Migrēnas profilaktiskā ārstēšana. Jaunāko rekomendāciju apskats

Migrēna ir kompleksa neirovaskulāra slimība ar ģenētiski noteiktu predispozīciju nervu sistēmai jutīgi reaģēt uz dažādām iekšējās vai ārējās vides izmaiņām. Migrēna skar 14 % pasaules iedzīvotāju jeb vienu miljardu cilvēku visā pasaulē un ir otrs biežākais cēlonis visās vecuma grupās, kas samazina veselīgi nodzīvotos dzīves gadus. [1] Raksta divās daļās iztirzāsim migrēnas profilaktiskās ārstēšanas vadlīnijas, biežāk lietoto profilakses medikamentu indikācijas un situāciju Latvijā saistībā ar medikamentu kompensācijas nosacījumiem.

L. Zvaune

Krona slimība. Ārstēšanas principi, monitorēšana un onkoloģiskais skrīnings

Krona slimība ir hroniska iekaisīga zarnu slimība, kuras ārstēšana pēdējā desmitgadē piedzīvojusi būtisku paradigmas maiņu. Jaunākās Eiropas Krona un kolīta organizācijas (European Crohn’s and Colitis Organisation — ECCO) vadlīnijas uzsver personalizētu ārstēšanas pieeju, treat-to-target principa ieviešanu, kā arī precīzu slimības monitorēšanu, lai sasniegtu un noturētu remisiju. [1; 2] Rakstā apkopoti galvenie aspekti par terapijas izvēli, monitorēšanas rīkiem un onkoloģiskā skrīninga ieteikumiem klīniskajā praksē.

S. Jurina, V. Mokricka, P. Zaļizko

Smags kombinēts imūndeficīts. Klīniskais gadījums

Smagie kombinētie imūndeficīti (SKID) ir heterogēna slimību grupa (primāru imūndeficītu grupa), kuru gadījumā ir traucēta imūnšūnu nobriešana cilmes šūnu stadijā. Limfocītu attīstības un darbības traucējumu rezultātā novēro šūnu un humorālās imunitātes traucējumus. Smagos kombinētos imūndeficītus raksturo ļoti zems T šūnu skaits vai pilnīgs to trūkums, kā arī agrīna pacienta nāve infekciju dēļ. [1; 5] Šajā rakstā klīniskā gadījuma un teorētiskā pārskata veidā apkopota informācija par diagnostiku, ārstēšanu un prognozi.

D. Valdovska, V. Arnīte, E. Peiseniece, M. Rozevska, G. Tauriņa, I. Grantiņa, N. Kurjāne

Mans galvenais pacients ir bērns

MAREKS MARČUKS strādā par pediatru Rēzeknes slimnīcā. Atgriezies dzimtajā pilsētā, jo, kā dakteris uzsver, Rēzeknes slimnīca ir tā vieta, kur sasniedzami izaugsmes horizonti, turklāt Rēzeknē dzīvo viņa un sievas vecāki, radi un draugi. Mācās algoloģiju, kas nav klasiska izvēle pediatram, bet ļoti noderīga.

E. Jonāne