Mēdz teikt — kā gadu iesāksi, tā viss ritēs. Vai atceramies, kā iesākām 2021. gadu?
7. janvārī tikām pie jauna veselības ministra Daniela Pavļuta, kurš annālēs ieguls ar pompozo Vakcinācijas biroju (kas pēc kritikas pārtapa par krietni pieticīgāku Vakcinācijas projekta nodaļu Nacionālajā veselības dienestā) un ar ne pārāk veiksmīgām vakcinācijas reklāmas kampaņām.
Šo gadu atcerēsimies arī kā tūļāšanos starp dažādām interesēm, ieslīgšanu vasaras atelpā un neieklausīšanos epidemiologu scenārijos, tādējādi slimnīcās radot katastrofu ar 1500 stacionētiem Covid–19 pacientiem un pametot gaisā neveiklu ideju par mediķu mobilizāciju.
Šāgada melnais skaitlis — ar Covid–19 saistīto nāves gadījumu skaits pārsniedzis 4000. Starp viņiem arī ārsti, kolēģi...
Bieža insaideru remarka par Covid laiku ir bažas par jaunajiem kolēģiem, kas ar nelieliem galopiem klātienē (darbu Covid nodaļās) medicīnu apgūst datora ekrānā. Pasniedzēji nezaudē humoru un teic, ka, pieņemot eksāmenu, jūtas kā lielie brāļi, jo videokamerā jāvēro, ko studenti dara mājās. Jācer, ka mazie brāļi veikli evolucionēs un pielāgosies Covid realitātei. Tāda vienkārši ir cilvēka daba.
Nav jau tā, ka mums bijis tikai Covid, jo mediju telpā ik pa brīdim tiek izvilktas ziņas par unikālām operācijām, ko veic bērnu ķirurgi, sirds un asinsvadu ķirurgi, plastikas ķirurgi, onkologi, traumatologi. Mums patiešām ir ārsti, kas spēlē augstākajā līgā! Taču apbrīnu un labus vārdus pelnījuši visi, kas savu rutīnas darbu šajā laikā veic ar savaldīgu sejas izteiksmi un gaišu attieksmi.
Ko sola 2022. gads? The Economist raksta, ka Covid–19 nepazudīs, bet pamazām sāks izklīst. Balstvakcīna, bērnu vakcinācija... pasaule, visticamāk, pieņems arvien skarbākus mērus (piemēram, Austrijas kanclers Šallenbergs paziņojis, ka ar februāri ievieš obligātu vakcināciju, jo nevēlas ne ceturto, ne piekto, ne sesto vilni).
Lai būtu kā būdams, gadu mijā atcerēsimies, ka mūsu domu, darbu trajektorija maina sastapto cilvēku trajektorijas. Būsim iedvesma, stiprais plecs un bākuguns cits citam! Lai gaišs 2022. gads!
Pārfrāzējot gadu mijas ticējumu: ja ieskatās valsts budžeta maciņā un plānošanas dokumentos, tad var redzēt, kāds būs nākamais gads. 2025. gadā veselības aprūpei atvēlēti 1,9 miljardi eiro, kā svarīgākās ceļa norādes minēta cenu samazināšana recepšu zālēm par 15—20 %, jaunais Onkoplāns, mātes un bērna veselība, E–veselība (darbu sāks Latvijas Digitālās veselības centrs), ģimenes ārstu piesaiste reģioniem un slimnīcu tīkla attīstība.
Valsts kontrole par paliatīvo aprūpi Latvijā nākusi klajā ar skarbu vērtējumu, kas faktiski klasificējams kategorijā “visslikti.lv”. Revidenti uzdod jautājumu — ir vai nav paliatīvā aprūpe Latvijā? Šis tas ir — un pat ļoti labs, piemēram, mobilās brigādes pacienta dzīvesvietā atbilstīgi pasaules praksei, kaut lielajā bildē — “nav nemaz radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvā aprūpe atbilstu pacientu vajadzībām”.
Nesen notikusī traģēdija — nevakcinēta zēna nāve no difterijas — radījusi augsni diskusijai. Vai 21. gadsimtā ar savu izvēles brīvību drīkstam apdraudēt citus, arī pašus tuvākos — savus nepilngadīgos bērnus? Kurā brīdī un cik tālu drīkst iejaukties ārsti? Un kā līdzīgos gadījumos rīkojas citur pasaulē?
Vidēja un vecāka gadagājuma pieaugušajiem, kuri ievēro trīs līdz piecus veselīga dzīvesveida paradumus — nesmēķē, guļ 7–9 stundas naktī, uztur augstu intensīvas fiziskās aktivitātes līmeni, ievēro kvalitatīvu uzturu un mēreni lieto alkoholu (5–15 g/dienā) — ir par 40 % mazāks risks saslimt ar funkcionāliem aizcietējumiem salīdzinājumā ar tiem, kuri neievēro nevienu no šiem paradumiem.
Apmēram 10 % pacientu ar čūlainu kolītu un 26 % ar Krona slimību nepieciešama ķirurģiska rezekcija desmit gadu ietvaros pēc diagnozes atklāšanas. Kaut arī jau zināms, ka agrīna ķirurģija uzlabo klīnisko iznākumu, līdz šim maz zināms par klīniskā stāvokļa izmaiņām gadu pirms operācijas.
Vairāk nekā trešdaļai pacientu, kuri tika hospitalizēti akūtu hroniskas obstruktīvās plaušu slimības (HOPS) saasinājumu dēļ, bija anēmija, kas bija saistīta ar augstāku 1 gada atkārtotas hospitalizācijas un mirstības risku.
Dr. IEVAS RAMANES vecmāmiņa Mirdza Ramane savulaik radīja slaveno karikatūru sēriju par jocīgo tēlu Hugo Diegu, ko vēlāk televīzijas seriālā meistarīgi atainoja aktieris Edgars Liepiņš. Ievas vecmāmiņa nemaz nebija priecīga par to, ka mazmeita izvēlējās kļūt par ārsti. Viņai vajadzēja būt māksliniecei — domāja vecmāmiņa, bet kaut kas no mākslinieces Ievā noteikti ir.
Pasaulē aptaukošanās ir kļuvusi par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Pētījuma mērķis bija izpētīt ilgtermiņa svaru samazinošu medikamentu (SSM) ietekmi uz ķermeņa svaru un noteikt svara izmaiņu trajektoriju pēc šo medikamentu lietošanas pārtraukšanas.
Dzemdes kakla vēzis (DzKV) ir ļaundabīga slimība, kas var attīstīties jebkura vecuma sievietēm. Lai gan DzKV ir novēršams, pasaulē tas ir ceturtais izplatītākais vēža veids sievietēm. Latvijā DzKV ir otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam un joprojām ļoti aktuāls un satraucošs gan biežuma, gan mirstības ziņā. [1; 2]
Lielākajai daļai pacientu, kas vēršas pie ārsta ar sūdzībām par dispepsiju, iemesls ir funkcionāls. Sistemātiskā pārskatā un meta–analīzē aprēķināts, ka, veicot endoskopiju pacientiem ar dispepsiju, 13 % bija erozīvs ezofagīts, 8 % peptiska čūla un mazāk nekā 0,5 % gastroezofageāls vēzis. Pārējie tiek iekļauti funkcionālas dispepsijas (FD) grupā.
Vidēja un vecāka gadagājuma pieaugušajiem, kuri ievēro trīs līdz piecus veselīga dzīvesveida paradumus — nesmēķē, guļ 7–9 stundas naktī, uztur augstu intensīvas fiziskās aktivitātes līmeni, ievēro kvalitatīvu uzturu un mēreni lieto alkoholu (5–15 g/dienā) — ir par 40 % mazāks risks saslimt ar funkcionāliem aizcietējumiem salīdzinājumā ar tiem, kuri neievēro nevienu no šiem paradumiem.
Neskatoties uz plašākām ārstēšanas iespējām un pieaugošu izpratni par slimību, amerikāņi ziņo par kairinātas zarnu slimības (KZS) negatīvo ietekmi uz darba, mājas un sociālo dzīvi. Amerikas Gastroenterologu asociācija organizējusi aptauju, kur konstatēts, ka KZS pacientu ietekmē apmēram 19 dienas mēnesī, no tām 11 dienas ietekmē darbu vai skolu un astoņas dienas ierobežo ikdienas aktivitātes.
Vairāk nekā trešdaļai pacientu, kuri tika hospitalizēti akūtu hroniskas obstruktīvās plaušu slimības (HOPS) saasinājumu dēļ, bija anēmija, kas bija saistīta ar augstāku 1 gada atkārtotas hospitalizācijas un mirstības risku.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskais institūts, sadarbībā ar Eiropas universitātēm, tehnoloģiju centriem un slimnīcām radījis unikālu e-apmācību platformu www.eh4future.eu veselības aprūpes speciālistiem visā Eiropā, piedāvājot 19 inovatīvus mācību moduļus, kas aptver gan profesionālo jeb klīnisko prasmju pilnveidi, gan sociālo un digitālo iemaņu uzlabošanu.
Septembris daudzviet pasaulē ir Plaušu fibrozes izpratnes mēnesis. Latvijā šī mēneša uzmanības centrā ir idiopātiska plaušu fibroze (IPF) - šobrīd vēl nezināmas izcelsmes hroniska un progresējoša plaušu slimība, kas izraisa neatgriezeniskus bojājumus plaušu audos, pakāpeniski samazinot plaušu spēju asinīs pārnest skābekli.
Meta-analīze atklāja paaugstinātu autoimūno blakussaslimšanu izplatību pieaugušajiem ar vitiligo, īpaši vairogdziedzera slimību, alopēciju areata, reimatoīdo artrītu un 1. tipa cukura diabētu.
Apmēram 10 % pacientu ar čūlainu kolītu un 26 % ar Krona slimību nepieciešama ķirurģiska rezekcija desmit gadu ietvaros pēc diagnozes atklāšanas. Kaut arī jau zināms, ka agrīna ķirurģija uzlabo klīnisko iznākumu, līdz šim maz zināms par klīniskā stāvokļa izmaiņām gadu pirms operācijas.