Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Humors medicīnā: kā jokot un kā labāk ne?

D. Ričika
Humors medicīnā: kā jokot un kā labāk ne?
Freepik
Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.

 

  • Varbūt šī būs atbilde, kāpēc ārsti mīl skarbus jokus. Ulrike Willinger no Vīnes ar komandu veica eksperimentu: 156 cilvēkiem (no tiem 76 sievietes, vidējais vecums 33 gadi) novērtēja melnā humora izjūtu un IQ līmeni — izrādījās, ka tiem, kas spēj uztvert melno humoru, ir augtāks IQ un mazāk agresijas un īgnuma. Tas ir pretrunā ar Freida hipotēzi, ka humors atbrīvo agresiju. Pētnieki norāda, ka melnais humors ir sarežģītas informācijas apstrādes uzdevums, un, ja cilvēks ir agresīvs, tad šādu uzdevumu nespēj veikt.
  • Kādā pētījumā par ķirurgiem (131) un internistiem (72) lūkoja, vai ir saistība starp humora izjūtu un izdegšanu. Ķirurgu un internistu humora stils neatšķīrās, taču mazāk izdeguši bija tie ārsti, kuri spēja pajokot par sevi un kuru joki bija saprotami ikvienam. Interesanti, ka biežāk tie bija ķirurgi. [Paran M, Sover A, et al, 2022] Līdzīgi secinājumi citā pētījumā, kurā piedalījās 104 medicīnas māsas: agresīvs humors (cinisms, sarkasms) uz citu rēķina negatīvi korelē ar māsu mentālo veselību, bet labsirdīga sevis pavilkšana uz zoba — pozitīvi. [Navarro-Carrillo et al, 2020]
  • Humors iederas jebkurā no medicīnas jomām, arī paliatīvajā aprūpē — 13 pētījumu meta–analīze rāda, ka tas pozitīvi ietekmē pacientus, tuviniekus, aprūpētājus. [Linge-Dahl LM, Heintz S, Ruch W, Radbruch L, 2018]
  • Eksperti iesaka jokojot izmantot asprātīgas, spontānas, gudras vārdu spēles, laipnību, piedodošu skatu uz vājībām, kļūdām. Melnais humors var būt resurss un vienot, ja joks nevēršas pret otru cilvēku (pacienta vai kolēģa uzvedību, izskatu), bet gan “pazemo” slimību.
  • Lai droši jokotu, pirmkārt, jābūt uzticamām attiecībām (skarbiem jociņiem nebūs vietas pirmajā tikšanās reizē ar pacientu), otrkārt, joka brīdī nedrīkst būt spēcīgas emocijas (pacients ļoti noraizējies, kādu zaudējis), treškārt, jāsaglabā empātija. [Julia Raecke, Rene Proyer, 2022]

Lai pietiek gaišu smieklu ikdienā!

Saistītie raksti

Apņemšanās, stratēģijas, sirds

Pārfrāzējot gadu mijas ticējumu: ja ieskatās valsts budžeta maciņā un plānošanas dokumentos, tad var redzēt, kāds būs nākamais gads. 2025. gadā veselības aprūpei atvēlēti 1,9 miljardi eiro, kā svarīgākās ceļa norādes minēta cenu samazināšana recepšu zālēm par 15—20 %, jaunais Onkoplāns, mātes un bērna veselība, E–veselība (darbu sāks Latvijas Digitālās veselības centrs), ģimenes ārstu piesaiste reģioniem un slimnīcu tīkla attīstība.

D. Ričika

Kas notiek ar paliatīvo aprūpi Latvijā?

Valsts kontrole par paliatīvo aprūpi Latvijā nākusi klajā ar skarbu vērtējumu, kas faktiski klasificējams kategorijā “visslikti.lv”. Revidenti uzdod jautājumu — ir vai nav paliatīvā aprūpe Latvijā? Šis tas ir — un pat ļoti labs, piemēram, mobilās brigādes pacienta dzīvesvietā atbilstīgi pasaules praksei, kaut lielajā bildē — “nav nemaz radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvā aprūpe atbilstu pacientu vajadzībām”.

D. Ričika

Starmešu gaismā — nepilngadīgo vakcinācija

Nesen notikusī traģēdija — nevakcinēta zēna nāve no difterijas — radījusi augsni diskusijai. Vai 21. gadsimtā ar savu izvēles brīvību drīkstam apdraudēt citus, arī pašus tuvākos — savus nepilngadīgos bērnus? Kurā brīdī un cik tālu drīkst iejaukties ārsti? Un kā līdzīgos gadījumos rīkojas citur pasaulē?

D. Ričika
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

Laimborelioze — 50 gadu jubileja “laimes” slimībai

Lai gan ik gadu pirms siltās sezonas plašsaziņas līdzekļos izskan brīdinājumi ievērot piesardzību saistībā ar ērču aktivizēšanos, Latvijas SPKC dati liecina, ka saslimstības rādītāji ar ērču pārnestajām infekcijas slimībām, laimboreliozi (LB) un sabiedrības neizpratne būtiski nemainās. Tāpēc raksta mērķis ir atkārtoti pievērst speciālistu uzmanību un aktualizēt LB diagnostikas un ārstēšanas standartus.

I. Drjagunovs

Akūts gastroenterīts pieaugušajiem. Rekomendācijas taktikai ģimenes ārsta praksē

Akūts gastroenterīts ir viens no biežākajiem iemesliem, kuru dēļ pacienti dodas pie ģimenes ārsta, īpaši rudens—ziemas sezonā. Lai gan vairākums gadījumu ir pašlimitējoši, ģimenes ārstam ir būtiska loma pacienta stāvokļa savlaicīgā izvērtēšanā, riska faktoru un komplikāciju identificēšanā, atbilstošas ārstēšanas nodrošināšanā un pacienta izglītošanā. Rakstā apkopota informācija no aktuālajām vadlīnijām un praktiski ieteikumi ģimenes ārstiem par akūtu gastroenterītu pieaugušajiem.

I. Drjagunovs, K. Kluce, L. Ludborža

Erasmus+ apmaiņas piezīmes Slovēnijā

Ierodoties University Rehabilitation Institute Ļubļanā, Slovēnijā, pirmais, ko ievēroju, — institūts labprāt uzņem gan studentus, gan rezidentus no citām valstīm: man jau sagatavots slimnīcas čips, mape, skapītis. Slovēnijā Erasmus+ projekta ietvaros pavadīju divarpus mēnešus un uzturēšanās laikā satiku ergoterapijas un māszinību studentus, kas ieradušies apmaiņā arī no citām valstīm.

A. Ričika

Uz jautājumiem atbild kardiologs. Kardioloģisks pacients ģimenes ārsta praksē

PVO dati vēsta, ka kardiovaskulārās slimības (KVS) katru gadu pasaulē atņem 17,9 miljonus dzīvību un apmēram trešdaļa nevēlamo notikumu attīstās pirms 70 gadu vecuma! Kardioloģisko pacientu aprūpē nozīmīgu artavu sniedz ģimenes ārsti, kas ikdienā aprūpē lielu skaitu pacientu ar hipertensiju, sirds mazspēju, dislipidēmiju un citām KVS, tāpēc būtiski kliedēt šaubas par neskaidrībām. Kardioloģe un interniste Dr. Marina Kovaļova atzīst, ka uzdotie jautājumi ir ļoti svarīgi kardioloģisku pacientu aprūpē.

D. Florena, M. Rinkulis, A. Stoļarova, M. Kovaļova

GUNA OZOLA, kardioloģe. “Sīkā, tu nepazudīsi!”

Uz darbu Valmierā no Smiltenes viņa reizumis atbrauc ar mocīti. Ādas jakā, ādas biksēs, aizsargķiverē. Ar adrenalīna papilddevu. Pārģērbjas sarkanā darba kombinezonā un ir! — daktere GUNA OZOLA, Vidzemes slimnīcas NMP un pacientu uzņemšanas nodaļas virsārste. 1. augustā apritēs septiņi gadi, kopš viņa sāka vadīt šo nodaļu. Bet darba attiecībās ar Vidzemes slimnīcu saistīta jau 18 gadus. Atklāj — uz muguras viņai ietetovēts ozols. Kā stiprā aizmugure? Pati esot tāda: “Kāda es puķīte vai lapiņa, ja esmu O–z–o–l–a”.

B. Brila

Grūtniecības un pēcdzemdību trauksme. Atbalsta un ārstēšanas iespējas

Trauksme grūtniecības un pēcdzemdību periodā var radīt būtiskas ilgtermiņa fiziskās un psihiskās veselības problēmas gan mātei, gan bērnam un visai ģimenei kopumā. Perinatālas trauksmes diagnostika nav vienkārša, jo trauksmi nereti uzskata par normālu un pašsaprotamu parādību šajā periodā, taču šāds uzskats var apgrūtināt klīniski nozīmīgu simptomu atpazīšanu. Par perinatālas trauksmes traucējumiem un diagnostiku vēstīts Doctus 2025. gada maija numurā.

S. Cīpare, L. Rubene, M. Lazareva, Ļ. Renemane, E. Rancāns

Cistocēle. Mazā iegurņa orgānu prolapss

Iegurņa orgānu prolapss (POP — pelvic organ prolapse) ir izplatīts stāvoklis sievietēm: 3—6 %, ja stāvokļa raksturošanai izmanto traucējošus simptomus, un līdz 50 %, ja izmanto tīri anatomisku definīciju. [1] Reālo statistiku iegūt grūti, jo cistocēles lielākoties nerada sūdzības, turklāt problēma ir intīma, tāpēc sievietes nereti kautrējas doties pie ārsta, bet dati literatūrā rāda, ka mazā iegurņa orgānu prolapss ir katrai otrajai dzemdējušai sievietei.

E. Deine, V. Melne

Aptaukošanās. Plašāks skatījums uz problēmu

Aptaukošanās ir hroniska slimība ar daudziem sarežģījumiem un pavadošiem stāvokļiem, piemēram, vielmaiņas, gastrointestināliem traucējumiem un izmaiņām ādā. Pacientam ar aptaukošanos svarīgi sadarboties ar speciālistiem, kas var piedāvāt risinājumus. Jebkurā klīniskā situācijā jānovērtē pacienta barojums. Rutīnas klīniskajā praksē palielināta ķermeņa masa nereti netiek pienācīgi novērtēta, bet tā lielā mērā ietekmē slimību norisi, komplikāciju attīstību, ārstēšanas rezultātu un mirstības risku.

M. Gureviča, K. Bernarde, I. Hartmane

Apdeguma trauma ģimenes ārsta praksē. Kad ārstēt pašam, kad nosūtīt pie speciālista?

Apdegums ir traumas veids, un apdegumu var ārstēt gan ambulatori (galvenokārt ģimenes ārsta uzraudzībā), gan speciālista (kombustiologa) uzraudzībā Valsts Apdegumu centrā (VAC). Rakstā vēstīts par gadījumiem, kad pieļaujams apdeguma pacientu ārstēt ambulatori, un par situācijām, kad pacients jānosūta uz VAC. Aplūkotas termisku apdegumu ambulatorās terapijas iespējas, uzsvaru liekot tieši uz lokālo terapiju, pieaugušiem pacientiem.

K. Zaikova, S. Smirnovs
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U