Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.
Varbūt šī būs atbilde, kāpēc ārsti mīl skarbus jokus. Ulrike Willinger no Vīnes ar komandu veica eksperimentu: 156 cilvēkiem (no tiem 76 sievietes, vidējais vecums 33 gadi) novērtēja melnā humora izjūtu un IQ līmeni — izrādījās, ka tiem, kas spēj uztvert melno humoru, ir augtāks IQ un mazāk agresijas un īgnuma. Tas ir pretrunā ar Freida hipotēzi, ka humors atbrīvo agresiju. Pētnieki norāda, ka melnais humors ir sarežģītas informācijas apstrādes uzdevums, un, ja cilvēks ir agresīvs, tad šādu uzdevumu nespēj veikt.
Kādā pētījumā par ķirurgiem (131) un internistiem (72) lūkoja, vai ir saistība starp humora izjūtu un izdegšanu. Ķirurgu un internistu humora stils neatšķīrās, taču mazāk izdeguši bija tie ārsti, kuri spēja pajokot par sevi un kuru joki bija saprotami ikvienam. Interesanti, ka biežāk tie bija ķirurgi. [Paran M, Sover A, et al, 2022] Līdzīgi secinājumi citā pētījumā, kurā piedalījās 104 medicīnas māsas: agresīvs humors (cinisms, sarkasms) uz citu rēķina negatīvi korelē ar māsu mentālo veselību, bet labsirdīga sevis pavilkšana uz zoba — pozitīvi. [Navarro-Carrillo et al, 2020]
Humors iederas jebkurā no medicīnas jomām, arī paliatīvajā aprūpē — 13 pētījumu meta–analīze rāda, ka tas pozitīvi ietekmē pacientus, tuviniekus, aprūpētājus. [Linge-Dahl LM, Heintz S, Ruch W, Radbruch L, 2018]
Eksperti iesaka jokojot izmantot asprātīgas, spontānas, gudras vārdu spēles, laipnību, piedodošu skatu uz vājībām, kļūdām. Melnais humors var būt resurss un vienot, ja joks nevēršas pret otru cilvēku (pacienta vai kolēģa uzvedību, izskatu), bet gan “pazemo” slimību.
Lai droši jokotu, pirmkārt, jābūt uzticamām attiecībām (skarbiem jociņiem nebūs vietas pirmajā tikšanās reizē ar pacientu), otrkārt, joka brīdī nedrīkst būt spēcīgas emocijas (pacients ļoti noraizējies, kādu zaudējis), treškārt, jāsaglabā empātija. [Julia Raecke, Rene Proyer, 2022]
Pārfrāzējot gadu mijas ticējumu: ja ieskatās valsts budžeta maciņā un plānošanas dokumentos, tad var redzēt, kāds būs nākamais gads. 2025. gadā veselības aprūpei atvēlēti 1,9 miljardi eiro, kā svarīgākās ceļa norādes minēta cenu samazināšana recepšu zālēm par 15—20 %, jaunais Onkoplāns, mātes un bērna veselība, E–veselība (darbu sāks Latvijas Digitālās veselības centrs), ģimenes ārstu piesaiste reģioniem un slimnīcu tīkla attīstība.
Valsts kontrole par paliatīvo aprūpi Latvijā nākusi klajā ar skarbu vērtējumu, kas faktiski klasificējams kategorijā “visslikti.lv”. Revidenti uzdod jautājumu — ir vai nav paliatīvā aprūpe Latvijā? Šis tas ir — un pat ļoti labs, piemēram, mobilās brigādes pacienta dzīvesvietā atbilstīgi pasaules praksei, kaut lielajā bildē — “nav nemaz radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvā aprūpe atbilstu pacientu vajadzībām”.
Nesen notikusī traģēdija — nevakcinēta zēna nāve no difterijas — radījusi augsni diskusijai. Vai 21. gadsimtā ar savu izvēles brīvību drīkstam apdraudēt citus, arī pašus tuvākos — savus nepilngadīgos bērnus? Kurā brīdī un cik tālu drīkst iejaukties ārsti? Un kā līdzīgos gadījumos rīkojas citur pasaulē?
Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka ik gadu pasaulē sepse skar aptuveni 50 miljonu cilvēku, no kuriem vairāk nekā 11 miljoni cilvēku mirst. Tā kļuvusi par vienu no visbiežākajiem nāves iemesliem visā pasaulē. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ar smagu sepses infekciju gadā ārstējas vairāk nekā 460 pacientu.
Līdz šim izpratne par vēža risku attiecībā uz retiem patoģenētiskiem variantiem (rare pathogenic variants [RPV]) izgūti pārsvarā no ģimeņu pētījumiem, kuros varam sagaidīt ierobežotus rezultātus un neobjektivitātes riskus. Lai kvantificētu asociāciju starp RPV iepriekš zināmos vēža predispozīcijas gēnos pacientiem ar vienu vai vairākiem primāriem ļaundabīgiem audzējiem, veikts plašs ģenētisko saistību pētījums no Apvienotās Karalistes Biobankas datiem.
Vidēja un vecāka gadagājuma pieaugušajiem, kuri ievēro trīs līdz piecus veselīga dzīvesveida paradumus — nesmēķē, guļ 7–9 stundas naktī, uztur augstu intensīvas fiziskās aktivitātes līmeni, ievēro kvalitatīvu uzturu un mēreni lieto alkoholu (5–15 g/dienā) — ir par 40 % mazāks risks saslimt ar funkcionāliem aizcietējumiem salīdzinājumā ar tiem, kuri neievēro nevienu no šiem paradumiem.
Dr. IEVAS RAMANES vecmāmiņa Mirdza Ramane savulaik radīja slaveno karikatūru sēriju par jocīgo tēlu Hugo Diegu, ko vēlāk televīzijas seriālā meistarīgi atainoja aktieris Edgars Liepiņš. Ievas vecmāmiņa nemaz nebija priecīga par to, ka mazmeita izvēlējās kļūt par ārsti. Viņai vajadzēja būt māksliniecei — domāja vecmāmiņa, bet kaut kas no mākslinieces Ievā noteikti ir.
Līdz šim izpratne par vēža risku attiecībā uz retiem patoģenētiskiem variantiem (rare pathogenic variants [RPV]) izgūti pārsvarā no ģimeņu pētījumiem, kuros varam sagaidīt ierobežotus rezultātus un neobjektivitātes riskus. Lai kvantificētu asociāciju starp RPV iepriekš zināmos vēža predispozīcijas gēnos pacientiem ar vienu vai vairākiem primāriem ļaundabīgiem audzējiem, veikts plašs ģenētisko saistību pētījums no Apvienotās Karalistes Biobankas datiem.
Dzemdes kakla vēzis (DzKV) ir ļaundabīga slimība, kas var attīstīties jebkura vecuma sievietēm. Lai gan DzKV ir novēršams, pasaulē tas ir ceturtais izplatītākais vēža veids sievietēm. Latvijā DzKV ir otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam un joprojām ļoti aktuāls un satraucošs gan biežuma, gan mirstības ziņā. [1; 2]
Pasaulē aptaukošanās ir kļuvusi par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Pētījuma mērķis bija izpētīt ilgtermiņa svaru samazinošu medikamentu (SSM) ietekmi uz ķermeņa svaru un noteikt svara izmaiņu trajektoriju pēc šo medikamentu lietošanas pārtraukšanas.
Lielākajai daļai pacientu, kas vēršas pie ārsta ar sūdzībām par dispepsiju, iemesls ir funkcionāls. Sistemātiskā pārskatā un meta–analīzē aprēķināts, ka, veicot endoskopiju pacientiem ar dispepsiju, 13 % bija erozīvs ezofagīts, 8 % peptiska čūla un mazāk nekā 0,5 % gastroezofageāls vēzis. Pārējie tiek iekļauti funkcionālas dispepsijas (FD) grupā.
Neskatoties uz plašākām ārstēšanas iespējām un pieaugošu izpratni par slimību, amerikāņi ziņo par kairinātas zarnu slimības (KZS) negatīvo ietekmi uz darba, mājas un sociālo dzīvi. Amerikas Gastroenterologu asociācija organizējusi aptauju, kur konstatēts, ka KZS pacientu ietekmē apmēram 19 dienas mēnesī, no tām 11 dienas ietekmē darbu vai skolu un astoņas dienas ierobežo ikdienas aktivitātes.
Vidēja un vecāka gadagājuma pieaugušajiem, kuri ievēro trīs līdz piecus veselīga dzīvesveida paradumus — nesmēķē, guļ 7–9 stundas naktī, uztur augstu intensīvas fiziskās aktivitātes līmeni, ievēro kvalitatīvu uzturu un mēreni lieto alkoholu (5–15 g/dienā) — ir par 40 % mazāks risks saslimt ar funkcionāliem aizcietējumiem salīdzinājumā ar tiem, kuri neievēro nevienu no šiem paradumiem.
Vairāk nekā trešdaļai pacientu, kuri tika hospitalizēti akūtu hroniskas obstruktīvās plaušu slimības (HOPS) saasinājumu dēļ, bija anēmija, kas bija saistīta ar augstāku 1 gada atkārtotas hospitalizācijas un mirstības risku.
Septembris daudzviet pasaulē ir Plaušu fibrozes izpratnes mēnesis. Latvijā šī mēneša uzmanības centrā ir idiopātiska plaušu fibroze (IPF) - šobrīd vēl nezināmas izcelsmes hroniska un progresējoša plaušu slimība, kas izraisa neatgriezeniskus bojājumus plaušu audos, pakāpeniski samazinot plaušu spēju asinīs pārnest skābekli.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskais institūts, sadarbībā ar Eiropas universitātēm, tehnoloģiju centriem un slimnīcām radījis unikālu e-apmācību platformu www.eh4future.eu veselības aprūpes speciālistiem visā Eiropā, piedāvājot 19 inovatīvus mācību moduļus, kas aptver gan profesionālo jeb klīnisko prasmju pilnveidi, gan sociālo un digitālo iemaņu uzlabošanu.
Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka ik gadu pasaulē sepse skar aptuveni 50 miljonu cilvēku, no kuriem vairāk nekā 11 miljoni cilvēku mirst. Tā kļuvusi par vienu no visbiežākajiem nāves iemesliem visā pasaulē. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ar smagu sepses infekciju gadā ārstējas vairāk nekā 460 pacientu.
