Skaidrs, ka nekas nav skaidrs. Dzīvojam laikā, kad šis teiciens raksturo katru nākamo dienu. Drošība, ekonomiskā situācija — trausla, valsts jauno simts galvu darbs pie kompromisu meklēšanas nupat tikai sāksies.
Mediķu atalgojuma nākotne — neskaidra. Septembrī valdība apstiprināja informatīvo ziņojumu par mediķu jauno atalgojuma modeli, tomēr no ziņojuma pazudis detalizēts pielikuma grafiks pa gadiem konkrētām mediķu grupām. Lielais apsolījums ir līdz 2027. gadam mediķu algās ieguldīt 335 miljonus eiro. Nākamajā gadā būtu jāpieliek 55 miljoni eiro, Veselības ministrija tos ir prasījusi, bet iznākums nav zināms, jo tam var pietrūkt naudas. Turklāt politiķiem patīk atsaukties, ka Covid laikā jau tā bijuši dāsni pret nozari.
Valsts apmaksāta veselības aprūpe deklarētajiem iedzīvotājiem? Valdība tā arī nav akceptējusi Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā par vienu veselības grozu (iepriekš iecerēto divu grozu vietā), kuru no valsts puses nodrošina tiem, kas deklarēti Latvijā. Kā dzīvosim pēc 2023. gada 1. janvāra — ar divu vai viena groza veselības aprūpi? Kurš ir spieķis riteņos? Valsts nevēlas maksāt par veselības aprūpes pakalpojumu tiem, kas Latvijā nedzīvo, nestrādā un nemaksā nodokļus, un grozījumi paredzētu nodrošināt veselības aprūpi iedzīvotājiem, kas savu dzīvesvietu deklarējuši Latvijā. Kaut gan cilvēkam, kas no Latvijas pārceļas strādāt un dzīvot citā valstī, ir pienākums anulēt dzīvesvietas deklarāciju, Finanšu ministrija dzīvesvietas deklarācijas faktu nevēlas ņemt par noteicošo, uzsverot, ka cilvēks Latvijā deklarēties var jebkur un jebkurā brīdī un nav iespējams to izkontrolēt. Arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei nav iespējams izsekot tam, vai visi, kas sāk dzīvi ārvalstīs, norāda savu jauno dzīvesvietu, kaut tas būtu viņu pienākums. Turklāt ne katrai Latvijā deklarētajai personai ir pienākums maksāt šeit nodokļus.
Un tomēr viena laba ziņa — Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka ārsta profesija ir pati prestižākā, tālāk seko arhitekti, advokāti un uzņēmēji. Šādi SKDS aptaujas dati tika publiskoti 9. Latvijas Ārstu kongresā. Paši ārsti novērtējumā ir pieticīgāki — profesijas prestižu novērtējuši teju ar 7 ballēm. Taču ārsta profesiju saviem bērniem ieteiktu 57 %. Tas vieš pozitīvu skatu — rītdiena tomēr ir laba!
Pārfrāzējot gadu mijas ticējumu: ja ieskatās valsts budžeta maciņā un plānošanas dokumentos, tad var redzēt, kāds būs nākamais gads. 2025. gadā veselības aprūpei atvēlēti 1,9 miljardi eiro, kā svarīgākās ceļa norādes minēta cenu samazināšana recepšu zālēm par 15—20 %, jaunais Onkoplāns, mātes un bērna veselība, E–veselība (darbu sāks Latvijas Digitālās veselības centrs), ģimenes ārstu piesaiste reģioniem un slimnīcu tīkla attīstība.
Valsts kontrole par paliatīvo aprūpi Latvijā nākusi klajā ar skarbu vērtējumu, kas faktiski klasificējams kategorijā “visslikti.lv”. Revidenti uzdod jautājumu — ir vai nav paliatīvā aprūpe Latvijā? Šis tas ir — un pat ļoti labs, piemēram, mobilās brigādes pacienta dzīvesvietā atbilstīgi pasaules praksei, kaut lielajā bildē — “nav nemaz radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvā aprūpe atbilstu pacientu vajadzībām”.
Oktobrī nodibināta domnīca “Veselības aprūpes sistēmu noturība”. Tās mērķis ir uz cilvēku centrētas, aptverošas un integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspējas un noturības nodrošināšana, kas vienlaikus paredz veselības aprūpes un farmācijas nozares noturības un reaģēšanas spēju stiprināšanu. Domnīcas dibinātāji ir deviņas personības no veselības aprūpes, aizsardzības un izglītības nozarēm.
Nesen notikusī traģēdija — nevakcinēta zēna nāve no difterijas — radījusi augsni diskusijai. Vai 21. gadsimtā ar savu izvēles brīvību drīkstam apdraudēt citus, arī pašus tuvākos — savus nepilngadīgos bērnus? Kurā brīdī un cik tālu drīkst iejaukties ārsti? Un kā līdzīgos gadījumos rīkojas citur pasaulē?
Katram piektajam bērnam un pusaudzim pasaulē ir aptaukošanās, kas paaugstina risku 2.tipa cukura diabēta attīstībai. GLP1 receptoru agonisti (RA) ir viena no farmakoterapijas iespējām šajā populācijā, kurai nepieciešama efektivitātes un drošuma izvērtēšana.
Pacientu ziņotie rezultāti (PROM), kas novērtē simptomus, funkcionālo stāvokli un dzīves kvalitāti, bija neatkarīgi prognostiski rādītāji kopējai dzīvildzei pacientiem ar vēzi, liecina 31 klīniskā pētījuma meta-analīze. Īpaši labāka fiziskā un lomu funkcionēšana bija saistīta ar uzlabotu izdzīvošanu.
Dr. IEVAS RAMANES vecmāmiņa Mirdza Ramane savulaik radīja slaveno karikatūru sēriju par jocīgo tēlu Hugo Diegu, ko vēlāk televīzijas seriālā meistarīgi atainoja aktieris Edgars Liepiņš. Ievas vecmāmiņa nemaz nebija priecīga par to, ka mazmeita izvēlējās kļūt par ārsti. Viņai vajadzēja būt māksliniecei — domāja vecmāmiņa, bet kaut kas no mākslinieces Ievā noteikti ir.
Kādas ir blefarīta izpausmes? Kas nosaka blefarīta attīstību un kāda ir pirmā palīdzība nekomplicēta blefarīta gadījumā? Uz praktiskiem jautājumiem atbild oftalmoloģe Kristīne Leimane.
Vai pacients, kurš piekrīt ārstēties, bet norādījumus neievēro, ir “sarežģīts”? Vai varbūt viņš vienkārši nav sapratis būtisko? Komunikācija nav tikai vārdu apmaiņa, tā ir klīniskās kvalitātes pamats. Tomēr praksē nereti konsultējam pacientus, kuru rīcība šķiet neparedzama vai neracionāla: viņi atsakās no izmeklējumiem, pārtrauc terapiju, ignorē ārsta norādījumus. Tad aiz viņu uzvedības nereti slēpjas kultūras atšķirības, valodas barjera vai citāda izpratne par veselību.
Sirds un asinsvadu sistēmas slimības (SAS) kopumā ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā — 2022. gadā tās izraisīja 52 % no visiem nāves gadījumiem, kas ir aptuveni 16 000 cilvēku gadā. [1] Hroniska sirds mazspēja (SM) ir būtiska SAS komplikācija.
Katram piektajam bērnam un pusaudzim pasaulē ir aptaukošanās, kas paaugstina risku 2.tipa cukura diabēta attīstībai. GLP1 receptoru agonisti (RA) ir viena no farmakoterapijas iespējām šajā populācijā, kurai nepieciešama efektivitātes un drošuma izvērtēšana.
Pasaulē aptaukošanās ir kļuvusi par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Pētījuma mērķis bija izpētīt ilgtermiņa svaru samazinošu medikamentu (SSM) ietekmi uz ķermeņa svaru un noteikt svara izmaiņu trajektoriju pēc šo medikamentu lietošanas pārtraukšanas.
Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka ik gadu pasaulē sepse skar aptuveni 50 miljonu cilvēku, no kuriem vairāk nekā 11 miljoni cilvēku mirst. Tā kļuvusi par vienu no visbiežākajiem nāves iemesliem visā pasaulē. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ar smagu sepses infekciju gadā ārstējas vairāk nekā 460 pacientu.
Lielākajai daļai pacientu, kas vēršas pie ārsta ar sūdzībām par dispepsiju, iemesls ir funkcionāls. Sistemātiskā pārskatā un meta–analīzē aprēķināts, ka, veicot endoskopiju pacientiem ar dispepsiju, 13 % bija erozīvs ezofagīts, 8 % peptiska čūla un mazāk nekā 0,5 % gastroezofageāls vēzis. Pārējie tiek iekļauti funkcionālas dispepsijas (FD) grupā.
Apmēram 10 % pacientu ar čūlainu kolītu un 26 % ar Krona slimību nepieciešama ķirurģiska rezekcija desmit gadu ietvaros pēc diagnozes atklāšanas. Kaut arī jau zināms, ka agrīna ķirurģija uzlabo klīnisko iznākumu, līdz šim maz zināms par klīniskā stāvokļa izmaiņām gadu pirms operācijas.
Pacientu ziņotie rezultāti (PROM), kas novērtē simptomus, funkcionālo stāvokli un dzīves kvalitāti, bija neatkarīgi prognostiski rādītāji kopējai dzīvildzei pacientiem ar vēzi, liecina 31 klīniskā pētījuma meta-analīze. Īpaši labāka fiziskā un lomu funkcionēšana bija saistīta ar uzlabotu izdzīvošanu.
Šobrīd pastāv ierobežotas farmakoloģiskas pirmsekspozīcijas profilakses iespējas Covid-19 gadījumā, ja neskaitām vakcināciju. Izpētīts, ka azelastīnam, kas ir antihistamīna intranazāls aerosols, pierādīta in vitro pretvīrusu aktivitāte, t.sk. pret SARS-CoV-2. Lai novērtētu, vai azelastīns var būt efektīvs un drošs līdzeklis Covid-19 pirmekspozīcijas profilaksē, veikts pētījums.