Skaidrs, ka nekas nav skaidrs. Dzīvojam laikā, kad šis teiciens raksturo katru nākamo dienu. Drošība, ekonomiskā situācija — trausla, valsts jauno simts galvu darbs pie kompromisu meklēšanas nupat tikai sāksies.
Mediķu atalgojuma nākotne — neskaidra. Septembrī valdība apstiprināja informatīvo ziņojumu par mediķu jauno atalgojuma modeli, tomēr no ziņojuma pazudis detalizēts pielikuma grafiks pa gadiem konkrētām mediķu grupām. Lielais apsolījums ir līdz 2027. gadam mediķu algās ieguldīt 335 miljonus eiro. Nākamajā gadā būtu jāpieliek 55 miljoni eiro, Veselības ministrija tos ir prasījusi, bet iznākums nav zināms, jo tam var pietrūkt naudas. Turklāt politiķiem patīk atsaukties, ka Covid laikā jau tā bijuši dāsni pret nozari.
Valsts apmaksāta veselības aprūpe deklarētajiem iedzīvotājiem? Valdība tā arī nav akceptējusi Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā par vienu veselības grozu (iepriekš iecerēto divu grozu vietā), kuru no valsts puses nodrošina tiem, kas deklarēti Latvijā. Kā dzīvosim pēc 2023. gada 1. janvāra — ar divu vai viena groza veselības aprūpi? Kurš ir spieķis riteņos? Valsts nevēlas maksāt par veselības aprūpes pakalpojumu tiem, kas Latvijā nedzīvo, nestrādā un nemaksā nodokļus, un grozījumi paredzētu nodrošināt veselības aprūpi iedzīvotājiem, kas savu dzīvesvietu deklarējuši Latvijā. Kaut gan cilvēkam, kas no Latvijas pārceļas strādāt un dzīvot citā valstī, ir pienākums anulēt dzīvesvietas deklarāciju, Finanšu ministrija dzīvesvietas deklarācijas faktu nevēlas ņemt par noteicošo, uzsverot, ka cilvēks Latvijā deklarēties var jebkur un jebkurā brīdī un nav iespējams to izkontrolēt. Arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei nav iespējams izsekot tam, vai visi, kas sāk dzīvi ārvalstīs, norāda savu jauno dzīvesvietu, kaut tas būtu viņu pienākums. Turklāt ne katrai Latvijā deklarētajai personai ir pienākums maksāt šeit nodokļus.
Un tomēr viena laba ziņa — Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka ārsta profesija ir pati prestižākā, tālāk seko arhitekti, advokāti un uzņēmēji. Šādi SKDS aptaujas dati tika publiskoti 9. Latvijas Ārstu kongresā. Paši ārsti novērtējumā ir pieticīgāki — profesijas prestižu novērtējuši teju ar 7 ballēm. Taču ārsta profesiju saviem bērniem ieteiktu 57 %. Tas vieš pozitīvu skatu — rītdiena tomēr ir laba!
Pārfrāzējot gadu mijas ticējumu: ja ieskatās valsts budžeta maciņā un plānošanas dokumentos, tad var redzēt, kāds būs nākamais gads. 2025. gadā veselības aprūpei atvēlēti 1,9 miljardi eiro, kā svarīgākās ceļa norādes minēta cenu samazināšana recepšu zālēm par 15—20 %, jaunais Onkoplāns, mātes un bērna veselība, E–veselība (darbu sāks Latvijas Digitālās veselības centrs), ģimenes ārstu piesaiste reģioniem un slimnīcu tīkla attīstība.
Valsts kontrole par paliatīvo aprūpi Latvijā nākusi klajā ar skarbu vērtējumu, kas faktiski klasificējams kategorijā “visslikti.lv”. Revidenti uzdod jautājumu — ir vai nav paliatīvā aprūpe Latvijā? Šis tas ir — un pat ļoti labs, piemēram, mobilās brigādes pacienta dzīvesvietā atbilstīgi pasaules praksei, kaut lielajā bildē — “nav nemaz radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvā aprūpe atbilstu pacientu vajadzībām”.
Oktobrī nodibināta domnīca “Veselības aprūpes sistēmu noturība”. Tās mērķis ir uz cilvēku centrētas, aptverošas un integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspējas un noturības nodrošināšana, kas vienlaikus paredz veselības aprūpes un farmācijas nozares noturības un reaģēšanas spēju stiprināšanu. Domnīcas dibinātāji ir deviņas personības no veselības aprūpes, aizsardzības un izglītības nozarēm.
Nesen notikusī traģēdija — nevakcinēta zēna nāve no difterijas — radījusi augsni diskusijai. Vai 21. gadsimtā ar savu izvēles brīvību drīkstam apdraudēt citus, arī pašus tuvākos — savus nepilngadīgos bērnus? Kurā brīdī un cik tālu drīkst iejaukties ārsti? Un kā līdzīgos gadījumos rīkojas citur pasaulē?
Visa šā gada garumā notiek darbs pie Onkoplāna 2025.—2027. gadam. Domnīcas, ekspertu tikšanās, prioritāšu noteikšana... Vajadzību daudz — kādas ir galvenās?
Aiz muguras izlaidumu laiks — medicīnas saimē sāk ienākt paaudze, ko dēvē par Z paaudzi jeb digitālajiem bērniem (dzimuši 1997.—2010. gadā). Ko par viņiem saka neseni pētījumi?
B12 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns ar sarežģītu struktūru, kas pazīstams arī kā kobalamīns, nozīmīgs šūnu metabolismā, īpaši DNS sintēzē, metilēšanā un mitohondriju funkcionalitātē. [1] Tā trūkums var izraisīt hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, tomēr šie klīniskie iznākumi izpaužas salīdzinoši vēlu. Agrīnā B12 vitamīna deficīta diagnostika ir izaicinošs uzdevums.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]
Gada laikā ASV tiek veikti apmēram 93 miljoni datortomogrāfijas (DT) izmeklējumi 62 miljoniem pacientu. DT ir plaši izmantots attēldiagnostikas rīks, kas palīdz noteikt diagnozi un attiecīgi uzlabot pacienta klīnisko iznākumu. Tomēr, jāņem vērā arī izmeklējuma jonizējošā starojuma līmenis, kas ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku. Vairāki lielapjoma retrospektīvi kohortas pētījumi norādījuši, ka bērnības DT ekspozīcija saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties hematoloģiskām malignām neoplazmām un smadzeņu vēzim.
Ģimenes plānošana ir darbību kopums, kas sniedz iespēju pārim izvēlēties bērnu skaitu un noteikt vēlamo intervālu starp grūtniecībām. Šis jēdziens klasiskā izpratnē ietver kontracepcijas metožu lietojumu, lai novērstu neplānotas grūtniecības iestāšanos, bet plašākā izpratnē ģimenes plānošanas jēdziens ietver arī neauglības ārstēšanu. [1; 2] Lai gan SPKC dati ir optimistiski un liecina, ka pēdējos desmit gados legālu abortu skaits Latvijā samazinājies divkārt, joprojām saglabājas liels nevēlamo grūtniecību skaits pusaudžu vecumā, [3] tāpēc nozīmīga ir izglītošana skolās, medicīnas iestādēs, digitālajā vidē.
Pētnieki aicina sniegt jauniešiem vairāk padomu par sausās acs sindroma profilaksi pēc tam, kad pētījumā atklājās, ka 90 % dalībnieku acīs bija vismaz viena šīs slimības pazīme.
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Lielāks vidukļa apkārtmērs, augsts asinsspiediens un citi riska faktori, kas veido metabolisko sindromu, ir saistīti ar paaugstinātu agrīnas demences risku (pirms 65 gadu vecuma), liecina jauns pētījums. Pētījums nepierāda, ka metaboliskais sindroms izraisa demenci, tas tikai parāda saistību.
RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētrnieki cer uzlabot diagnostikas un prognozēšanas precizitāti, veicinot efektīvas un personalizētas fibromialģijas ārstēšanas pieejas. Pilotpētījuma ietvaros izstrādāta īpaša vingrojumu programma, kas fibromialģijas pacientiem uzlabo veselības stāvokli.
Eiropas Kardiologu biedrības (European Society of Cardiology — ESC) vadlīnijas par ātriju fibrilāciju (ĀF) ir pārskatītas un atjauninātas, ņemot vērā jaunos pētījumus un klīnisko pieredzi. Galvenās izmaiņas ārstēšanas stratēģijā 2024. gada vadlīnijās saistītas ar uzsvaru uz agrīnu ritma atjaunošanu un pacienta individuālā riska novērtējuma nozīmi.