Kādi ir darāmie darbi reto slimību jomā?
28. februārī tiek atzīmēta Reto slimību diena. Latvijas Reto slimību alianse ir apkopojusi svarīgākās vajadzības un mērķus reto slimību jomā.
Veselības aprūpes politika
Kas jauns valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kārtībā?
29.decembrī, Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, paplašinot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus saistībā ar nākamā gada budžetā piešķirtajiem papildu līdzekļiem veselības aprūpes nozarei.
Sabiedriskajai apspriedei atdots onkoloģijas plāns 2022.—2024. gadam
Sistēmas centrā ir cilvēks — šādu pieeju paredz Veselības ministrijas kopā ar nozari izstrādātais Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022. —2024. gadam.
ZVA direktoru pazemina amatā
Zāļu valsts aģentūras direktoram Svenam Henkuzenam ir piemērojams disciplinārsods - pazemināšana amatā uz trīs gadiem, tādu veselības ministra Daniela Pavļuta virzītu lēmumprojektu atbalstīja Ministru kabinets, ziņo Veselības ministrija.
No nākamā gada plānots ieviest jaunu atalgojuma modeli
Kopš gada sākuma Veselības ministrija ar Valsts kanceleju, nozares profesionālajām asociācijām un ārstniecības iestādēm izstrādājusi jaunu ārstniecības personu atalgojuma modeli. Mērķis — lai tas būtu gan efektīvs, gan caurskatāms.
Stāsts jau nav tikai par rindām. Kvotas un izmeklējumi.
Tā jau bija kļuvusi par tradīciju: gada pēdējos mēnešos kvotas izsmeltas un sistēmā tika injicēti papildu miljoni. Šogad veselības ministrs nāca klajā ar “kvotas būs ievērot!” un virkni priekšlikumu, kā uzlikt žņaugus augošajiem izmeklējumiem. Uzrunātie ārsti gan atzīst: kvotas, rindas, pacientu “akutizācija” nav cēlonis, ar ko jācīnās, bet greizās sistēmas un nabadzības komplikācijas!
Garīgā veselība. Kā mazināt aizspriedumus?
Statistika vēsta, ka vidēji katram ceturtajam pacientam, kas dodas vizītē pie ārsta, konstatēta vismaz viena psihiska vai neiroloģiska slimība, bet bieži garīgās veselības traucējumi netiek nedz diagnosticēti, nedz ārstēti.
Vācijas veselības aprūpes modelis. Vai viens no labākajiem Eiropā?
Maija beigās Rīgas Stradiņa universitātē uzstājās lektori no Greifsvaldes Universitātes (Ernst–Moritz–Arndt University Greifswald): profesors Dr. Steffen Fleßa dalījās pieredzē, stāstot par Vācijas veselības aprūpes modeli, vienu no labākajiem Eiropā, bet Markus Krohn ar konkrētiem piemēriem sniedza ieskatu Vācijas DRG (Diagnoses Related Grouping) sistēmā.
Ierēdņa portrets: Renāte Pupele
RENĀTE PUPELE, NMPD direktora vietniece neatliekamās palīdzības jautājumos. Veselības aprūpes administratīvajā darbā kopš 1992. gada.
Ierēdņa portrets: INGA ŠMATE
Inga ŠMATE, Slimību Profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore, valsts pārvaldē – kopš 1998. gada.
Ierēdņa portrets: Inese Kaupere
INESE KAUPERE, Nacionālā Veselības dienesta Zāļu un medicīnas ierīču departamenta direktore. Valsts pārvaldē strādā kopš 1994. gada, zāļu kompensācijas jomā — kopš 1999. gada.
Lasītākais Doctus.lv
Stress pandēmijas laikā ir saistīts ar paaugstinātu galvassāpju izplatību pusaudžiem
Pretēji iepriekš veiktu pētījumu rezultātiem COVID-19 pandēmijas radītais stress ir saistīts ar palielinātu galvassāpju slogu pusaudžiem.
Sēdēšanas laiks un mirstība no kardiovaskulāriem notikumiem valstīs ar dažādu ienākumu līmeni
Jau līdz šim ir pierādīts, ka ilgstoša sēdēšana saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro notikumu risku un mirstību augsta ienākumu līmeņa valstīs, bet nav skaidrs, vai šis risks pieaug arī zema un vidēja ienākumu līmeņa valstīs. Lai šo noskaidrotu, tika veikts prospektīvs epidemioloģisks pētījums, kur salīdzināja kardiovaskulāro notikumu un mirstības riskus valstīs ar dažādu ienākumu līmeni.
Vakcinācija pret gripu saistīta ar 40 % zemāku Alcheimera slimības risku
Cilvēkiem, kuri saņēma vismaz vienu gripas vakcīnu, bija par 40 % mazāka iespēja nekā viņu nevakcinētajiem vienaudžiem četru gadu laikā saslimt ar Alcheimera slimību, liecina jauns pētījums.
Ergonomiski apstākļi darbā un māsu darbspējas stacionāros Latgalē
Māsu trūkums veselības aprūpes nozarē Latvijā ir kritisks, [3] trūkst ap 3050 māsu. [5] Māsām ir galvenā loma veselības aprūpes sistēmas efektivitātes, lietderības un ilgtspējas noteikšanā, tāpēc labi un droši darba apstākļi, sakārtota darba vide ir būtiska māsu darba sastāvdaļa, kas ietekmē pacientu drošību, aprūpes kvalitātes saglabāšanu un veltīšanos profesijai. [3]
Smadzeņu garozas biezuma izmaiņas dažādās šizofrēnijas slimības stadijās: sistemātisks pārskats un meta–analīze
Vai ir atšķirības smadzeņu garozas biezumā pacientiem ar klīniski augsta riska (KAR) šizofrēniju, pirmreizēju psihozes epizodi (PPE) un jau ilgstošu šizofrēnijas diagnozi?
Nozares
A
- Alergoloģija 41
- Algoloģija 54
- Androloģija 3
- Anestezioloģija 21
- Arodmedicīna 7
D
- Dermatoloģija 148
- Dietoloģija 31
E
- Endokrinoloģija 282
F
- Farmācija 51
- Farmakoloģija 192
- Fitoterapija 9
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 43
G
Ģ
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 215
H
- Hepatoloģija 43
I
- Imunoloģija 14
- Infektoloģija 248
- Internā medicīna 17
K
- Kardioloģija 386
Ķ
- Ķirurģija 141
N
- Narkoloģija 25
- Neatliekamā medicīna 26
- Nefroloģija 48
- Neiroloģija 260
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 66
- Onkoloģija 172
- Otorinolaringoloģija 67
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 153
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 178
- Psihosomatika 37
- Pulmonoloģija 121
R
- Radioloģija 19
- Reanimatoloģija 16
- Reimatoloģija 71
- Retās slimības 11
S
T
U
- Uroloģija 81
- Uzturzinātne 57