13. un 14. maijā Rīgā norisinājās vērienīga Eiropas Kardiologu biedrības un Latvijas Kardiologu biedrības kopīgi organizēta konference The Cardiovascular Disease Continuum in the Era of Evidence Based Medicine, kur ar lekcijām par aktualitātēm hipertensijas un stabilas koronāro artēriju slimības ārstēšanā, kā arī interaktīvām klīnisko gadījumu demonstrācijām uzstājās gan pašmāju, gan ārzemju lektori.
No kreisās: Dr. Vasilijs Kozlovskis, prof. Oskars Kalējs
Eiropas Kardiologu biedrības (ESC — European Society of Cardiology) un Latvijas Kardiologu biedrības organizētā konference notika sadarbībā ar Berlin-Chemie/Menarini Baltic un Menarini International. Sēdi atklāja kardioloģijas profesors, Eiropas Kardiologu biedrības līdzpriekšsēdētājs, kardioloģijas nodaļas vadītājs Krētas Universitātes slimnīcā Panos Vardas (Grieķija), uzsverot līdzestības nozīmi kardiovaskulāru slimību ārstēšanā — gan arteriālās hipertensijas, gan koronāro artēriju slimības gadījumā.
No kreisās: prof. Aivars Lejnieks, prof. Margus Viigimaa, prof. Michael Doumas, prof. Peter Collins, Dr. med. Vilnis Dzērve, Dr. Kārlis Trušinskis
Nepietiekamu līdzestību ārstēšanai konferencē pieminēja un apsprieda plaši, jo līdzestība ir viens no veiksmīgas kardiovaskulāro slimību ārstēšanas stūrakmeņiem. Ar datiem par Latvijas pacientu līdzestību iepazīstināja Rīgas Stradiņa universitātes endokrinoloģijas profesors Aivars Lejnieks, uzsvērdams, ka Latvijas populācijā terapijai līdzestīgi ir nepilni 40 % pacientu. Prof. Lejnieks par vienu no būtiskākajiem iemesliem norādīja lielo pacientiem izrakstīto medikamentu skaitu. Īpašu uzmanību izrakstīto medikamentu skaitam pievērsa arī Dr. Gita Kamzola (Latvijas Kardioloģijas centrs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca) klīniskā gadījuma prezentācijā par terapijas izvēli pacientam ar išēmisku kardiomiopātiju pēc miokarda infarkta ar stabilu stenokardiju un sinusa bradikardiju. Pēc klīniskā gadījuma demonstrācijas diskusijā par to, kuri medikamenti ir nepieciešami un kuru lietošanu konkrētam pacientam iespējams atcelt, aktīvi iesaistījās ne tikai lektori, bet arī auditorija, vēlreiz uzsverot problēmas nozīmi līdzestības veicināšanā.
No kreisās: prof. Andrejs Kalvelis, prof. Jānis Raibarts
Nelīdzestība ir komplekss fenomens, ko veido pacienta faktori, ar terapiju saistīti un ar veselības aprūpes sistēmu saistīti elementi, tāpēc arī līdzestības veicināšanas risinājumiem jābūt daudzfaktoru. Par faktoriem, kas saistīti ar terapiju, prezentācijā sprieda kardiovaskulārās medicīnas profesors no Igaunijas Margus Viigimaa, skaidrojot medikamentu iespējamās mijiedarbības un blakņu profila īpatnības dažādiem pacientiem. Prof. Viigimaa ir darbīgs Eiropas Kardiologu biedrības biedrs, kas aktīvi iesaistījies ESH/ESC 2013. gada hipertensijas ārstēšanas vadlīniju izstrādē, viņš ir autors vairākām publikācijām par antihipertensīvās terapijas ietekmi uz erektilo funkciju vīriešiem; prof. Viigimaa konferencē demonstrēja klīnisko gadījumu par jaunu vīrieti ar hipertensiju, vairākām blakusslimībām un erektilo disfunkciju, īpaši uzsverot terapijas īpatnības un medikamentu iespējamo mijiedarbību, kas jāņem vērā, aprūpējot šādus pacientus. Viņš uzsvēra bēta blokatoru negatīvo ietekmi uz erektilo funkciju, kā izņēmumu minot vazodilatējošos bēta blokatorus, kam ir pozitīva ietekme uz erektilo funkciju. No renīna—angiotensīna—aldosterona sistēmu ietekmējošiem medikamentiem vīriešiem hipertensijas terapijā priekšroka būtu dodama angiotensīna receptoru blokatoriem.
No kreisās: prof. Panos Vardas, prof. Andrejs Ērglis, prof. Michael Doumas, prof. Peter Collins
Terapijas izvēle pacientiem ar kardiovaskulārām slimībām ir viens no svarīgākajiem posmiem pacientu ārstēšanā, jo medikamentiem nereti iespējams novērot pleotropu darbību; to īpaši izcēla Dr. Kārlis Trušinskis (Latvijas Kardioloģijas centrs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca). Dr. Trušinskis iepazīstināja ar intravaskulāras ultrasonoskopiskas izmeklēšanas iespējām, kas ļauj novērtēt medikamentu efektivitāti aterosklerotisku bojājumu mazināšanā gan klīniskajos pētījumos, gan ikdienas praksē.
No kreisās: prof. Peter Collins, Dr. med. Vilnis Dzērve, prof. Aivars Lejnieks
Profesors Andrejs Ērglis (Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca) skaidroja, kā pacientu simptomi korelē ar anatomiskajām un funkcionālajām izmaiņām, ko novēro attēldiagnostikas izmeklējumu datos, ar reālu klīnisku piemēru palīdzību parādot, kā tos pareizi novērtēt un interpretēt. Līdzīgu aspektu apskatīja kardioloģijas profesors Filippo Crea no Itālijas: tā kā gandrīz pusei pacientu, kuriem izteiktas aizdomas par stabilu stenokardiju, neatrod obstruktīvu koronāru aterosklerozi, profesors iepazīstināja ar mikrovaskulāras un vazospastiskas stenokardijas atšķirīgo klīnisko ainu, diagnostikas problemātiku un ārstēšanas iezīmēm.
No kreisās: prof. Margus Viigimaa, prof. Andrejs Ērglis
Ar plaušu hipertensijas ārstēšanas īpatnībām un aktualitātēm 2015. gada ESC klīniskajās vadlīnijās iepazīstināja Dr. Ainārs Rudzītis (Latvijas Kardioloģijas centrs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca), uzsverot savlaicīgas diagnostikas un patoģenētiskas ārstēšanas nozīmi. Klīniskās kardioloģijas profesors no Lielbritānijas Peter Collins ar klīniskā gadījuma analīzi parādīja, ka pat pēc revaskularizācijas iespējama stenokardijas simptomu saglabāšanās, tādējādi vēlreiz akcentējot piemērotas terapijas izvēli. Konferenci apmeklēja ap 160 kardiologu un internās medicīnas speciālistu no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas.
Ir zināmi pieci riska faktori, kas ir atbildīgi par apmēram 50 % kardiovaskulāro slimību slogu pasaulē. Līdz šim maz pētīts, kā šo klasisko riska faktoru esamība vai neesamība ietekmē cilvēka dzīvildzi un saslimstību ar kardiovaskulārām slimībām.
Kardiovaskulāras slimības (KVS) ir vadošais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē. Tās ir atbildīgas par aptuveni 1/3 nāves gadījumu globāli. Neskatoties uz plaši pieejamām rekomendācijas artreriālās hipertensijas skrīningā, diagnostikā un pārvaldībā, liela daļa pacientu paliek nediagnosticēti vai neārstēti. Zema līdzestība gan dzīvesstila izmaiņām, gan antihipertensīvo medikamentu lietošanai ir nozīmīgs faktors sliktai asinsspiediena kontrolei.
Anorexia nervosa bieži saistīta ar dažādām kardiovaskulārām komplikācijām. Lai izanalizētu kardiovaskulāro slimību riska trajektorijas plašā anorkesijas pacientu kohortā Taivānā, veikts apjomīgs garengriezuma pētījums no 2011.-2021.gadam.
Kopš oktobra žurnālā Doctus esam snieguši informāciju par jaunumiem Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā, kas no 30. augusta līdz 2. septembrim norisinājās klātienē Londonā un tiešsaistē. Šajā numurā apskatu noslēdzam ar nozīmīgu tēmu kardioloģisko pacientu aprūpē — hroniski koronāri sindromi (HKS), konspektīvi iepazīstinot ar jaunām vēsmām vadlīniju atjauninājumā. Svarīgākais — pacientu izvērtē un ārstē pakāpeniski, pa solim, lai izvairītos no nevajadzīgas diagnostikas un terapijas.
Podagra ir labi zināma iekaisīga locītavu slimība, kurai raksturīgs patoloģisks urīnskābes metabolisms. Vēsturiski tā tika uzskatīta par karaļu slimību, jo tikai augstākās klases pārstāvji sociālā statusa dēļ varēja atļauties vīnu un gaļu. Šobrīd, 21. gadsimtā, tā tiek uzskatīta par globālu veselības problēmu vairāku metabolisku blakusslimību un augstā mirstības riska dēļ.
Augsta jutīguma CRO, ZBLH un lipoproteīna (a) rādītāji norāda uz piecu un desmit gadu kardiovaskulāro risku un palīdz pieņemt lēmumu farmakoloģiskās intervences nepieciešamībai dažādos klīniskajos gadījumos. Pētījumos postulēts, ka sieviešu populācijā svarīga pēc iespējas agrīnāka riska faktoru intervence; attiecīgi jānoskaidro, vai šie marķieri var būt noderīgi ilgtermiņa kardiovaskulāro notikumu prognozes noteikšanai.
B12 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns ar sarežģītu struktūru, kas pazīstams arī kā kobalamīns, nozīmīgs šūnu metabolismā, īpaši DNS sintēzē, metilēšanā un mitohondriju funkcionalitātē. [1] Tā trūkums var izraisīt hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, tomēr šie klīniskie iznākumi izpaužas salīdzinoši vēlu. Agrīnā B12 vitamīna deficīta diagnostika ir izaicinošs uzdevums.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]
Gada laikā ASV tiek veikti apmēram 93 miljoni datortomogrāfijas (DT) izmeklējumi 62 miljoniem pacientu. DT ir plaši izmantots attēldiagnostikas rīks, kas palīdz noteikt diagnozi un attiecīgi uzlabot pacienta klīnisko iznākumu. Tomēr, jāņem vērā arī izmeklējuma jonizējošā starojuma līmenis, kas ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku. Vairāki lielapjoma retrospektīvi kohortas pētījumi norādījuši, ka bērnības DT ekspozīcija saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties hematoloģiskām malignām neoplazmām un smadzeņu vēzim.
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Ģimenes plānošana ir darbību kopums, kas sniedz iespēju pārim izvēlēties bērnu skaitu un noteikt vēlamo intervālu starp grūtniecībām. Šis jēdziens klasiskā izpratnē ietver kontracepcijas metožu lietojumu, lai novērstu neplānotas grūtniecības iestāšanos, bet plašākā izpratnē ģimenes plānošanas jēdziens ietver arī neauglības ārstēšanu. [1; 2] Lai gan SPKC dati ir optimistiski un liecina, ka pēdējos desmit gados legālu abortu skaits Latvijā samazinājies divkārt, joprojām saglabājas liels nevēlamo grūtniecību skaits pusaudžu vecumā, [3] tāpēc nozīmīga ir izglītošana skolās, medicīnas iestādēs, digitālajā vidē.
Pētnieki aicina sniegt jauniešiem vairāk padomu par sausās acs sindroma profilaksi pēc tam, kad pētījumā atklājās, ka 90 % dalībnieku acīs bija vismaz viena šīs slimības pazīme.
RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētrnieki cer uzlabot diagnostikas un prognozēšanas precizitāti, veicinot efektīvas un personalizētas fibromialģijas ārstēšanas pieejas. Pilotpētījuma ietvaros izstrādāta īpaša vingrojumu programma, kas fibromialģijas pacientiem uzlabo veselības stāvokli.
Lielāks vidukļa apkārtmērs, augsts asinsspiediens un citi riska faktori, kas veido metabolisko sindromu, ir saistīti ar paaugstinātu agrīnas demences risku (pirms 65 gadu vecuma), liecina jauns pētījums. Pētījums nepierāda, ka metaboliskais sindroms izraisa demenci, tas tikai parāda saistību.
Eiropas Kardiologu biedrības (European Society of Cardiology — ESC) vadlīnijas par ātriju fibrilāciju (ĀF) ir pārskatītas un atjauninātas, ņemot vērā jaunos pētījumus un klīnisko pieredzi. Galvenās izmaiņas ārstēšanas stratēģijā 2024. gada vadlīnijās saistītas ar uzsvaru uz agrīnu ritma atjaunošanu un pacienta individuālā riska novērtējuma nozīmi.
