13. un 14. maijā Rīgā norisinājās vērienīga Eiropas Kardiologu biedrības un Latvijas Kardiologu biedrības kopīgi organizēta konference The Cardiovascular Disease Continuum in the Era of Evidence Based Medicine, kur ar lekcijām par aktualitātēm hipertensijas un stabilas koronāro artēriju slimības ārstēšanā, kā arī interaktīvām klīnisko gadījumu demonstrācijām uzstājās gan pašmāju, gan ārzemju lektori.
No kreisās: Dr. Vasilijs Kozlovskis, prof. Oskars Kalējs
Eiropas Kardiologu biedrības (ESC — European Society of Cardiology) un Latvijas Kardiologu biedrības organizētā konference notika sadarbībā ar Berlin-Chemie/Menarini Baltic un Menarini International. Sēdi atklāja kardioloģijas profesors, Eiropas Kardiologu biedrības līdzpriekšsēdētājs, kardioloģijas nodaļas vadītājs Krētas Universitātes slimnīcā Panos Vardas (Grieķija), uzsverot līdzestības nozīmi kardiovaskulāru slimību ārstēšanā — gan arteriālās hipertensijas, gan koronāro artēriju slimības gadījumā.
No kreisās: prof. Aivars Lejnieks, prof. Margus Viigimaa, prof. Michael Doumas, prof. Peter Collins, Dr. med. Vilnis Dzērve, Dr. Kārlis Trušinskis
Nepietiekamu līdzestību ārstēšanai konferencē pieminēja un apsprieda plaši, jo līdzestība ir viens no veiksmīgas kardiovaskulāro slimību ārstēšanas stūrakmeņiem. Ar datiem par Latvijas pacientu līdzestību iepazīstināja Rīgas Stradiņa universitātes endokrinoloģijas profesors Aivars Lejnieks, uzsvērdams, ka Latvijas populācijā terapijai līdzestīgi ir nepilni 40 % pacientu. Prof. Lejnieks par vienu no būtiskākajiem iemesliem norādīja lielo pacientiem izrakstīto medikamentu skaitu. Īpašu uzmanību izrakstīto medikamentu skaitam pievērsa arī Dr. Gita Kamzola (Latvijas Kardioloģijas centrs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca) klīniskā gadījuma prezentācijā par terapijas izvēli pacientam ar išēmisku kardiomiopātiju pēc miokarda infarkta ar stabilu stenokardiju un sinusa bradikardiju. Pēc klīniskā gadījuma demonstrācijas diskusijā par to, kuri medikamenti ir nepieciešami un kuru lietošanu konkrētam pacientam iespējams atcelt, aktīvi iesaistījās ne tikai lektori, bet arī auditorija, vēlreiz uzsverot problēmas nozīmi līdzestības veicināšanā.
No kreisās: prof. Andrejs Kalvelis, prof. Jānis Raibarts
Nelīdzestība ir komplekss fenomens, ko veido pacienta faktori, ar terapiju saistīti un ar veselības aprūpes sistēmu saistīti elementi, tāpēc arī līdzestības veicināšanas risinājumiem jābūt daudzfaktoru. Par faktoriem, kas saistīti ar terapiju, prezentācijā sprieda kardiovaskulārās medicīnas profesors no Igaunijas Margus Viigimaa, skaidrojot medikamentu iespējamās mijiedarbības un blakņu profila īpatnības dažādiem pacientiem. Prof. Viigimaa ir darbīgs Eiropas Kardiologu biedrības biedrs, kas aktīvi iesaistījies ESH/ESC 2013. gada hipertensijas ārstēšanas vadlīniju izstrādē, viņš ir autors vairākām publikācijām par antihipertensīvās terapijas ietekmi uz erektilo funkciju vīriešiem; prof. Viigimaa konferencē demonstrēja klīnisko gadījumu par jaunu vīrieti ar hipertensiju, vairākām blakusslimībām un erektilo disfunkciju, īpaši uzsverot terapijas īpatnības un medikamentu iespējamo mijiedarbību, kas jāņem vērā, aprūpējot šādus pacientus. Viņš uzsvēra bēta blokatoru negatīvo ietekmi uz erektilo funkciju, kā izņēmumu minot vazodilatējošos bēta blokatorus, kam ir pozitīva ietekme uz erektilo funkciju. No renīna—angiotensīna—aldosterona sistēmu ietekmējošiem medikamentiem vīriešiem hipertensijas terapijā priekšroka būtu dodama angiotensīna receptoru blokatoriem.
No kreisās: prof. Panos Vardas, prof. Andrejs Ērglis, prof. Michael Doumas, prof. Peter Collins
Terapijas izvēle pacientiem ar kardiovaskulārām slimībām ir viens no svarīgākajiem posmiem pacientu ārstēšanā, jo medikamentiem nereti iespējams novērot pleotropu darbību; to īpaši izcēla Dr. Kārlis Trušinskis (Latvijas Kardioloģijas centrs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca). Dr. Trušinskis iepazīstināja ar intravaskulāras ultrasonoskopiskas izmeklēšanas iespējām, kas ļauj novērtēt medikamentu efektivitāti aterosklerotisku bojājumu mazināšanā gan klīniskajos pētījumos, gan ikdienas praksē.
No kreisās: prof. Peter Collins, Dr. med. Vilnis Dzērve, prof. Aivars Lejnieks
Profesors Andrejs Ērglis (Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca) skaidroja, kā pacientu simptomi korelē ar anatomiskajām un funkcionālajām izmaiņām, ko novēro attēldiagnostikas izmeklējumu datos, ar reālu klīnisku piemēru palīdzību parādot, kā tos pareizi novērtēt un interpretēt. Līdzīgu aspektu apskatīja kardioloģijas profesors Filippo Crea no Itālijas: tā kā gandrīz pusei pacientu, kuriem izteiktas aizdomas par stabilu stenokardiju, neatrod obstruktīvu koronāru aterosklerozi, profesors iepazīstināja ar mikrovaskulāras un vazospastiskas stenokardijas atšķirīgo klīnisko ainu, diagnostikas problemātiku un ārstēšanas iezīmēm.
No kreisās: prof. Margus Viigimaa, prof. Andrejs Ērglis
Ar plaušu hipertensijas ārstēšanas īpatnībām un aktualitātēm 2015. gada ESC klīniskajās vadlīnijās iepazīstināja Dr. Ainārs Rudzītis (Latvijas Kardioloģijas centrs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca), uzsverot savlaicīgas diagnostikas un patoģenētiskas ārstēšanas nozīmi. Klīniskās kardioloģijas profesors no Lielbritānijas Peter Collins ar klīniskā gadījuma analīzi parādīja, ka pat pēc revaskularizācijas iespējama stenokardijas simptomu saglabāšanās, tādējādi vēlreiz akcentējot piemērotas terapijas izvēli. Konferenci apmeklēja ap 160 kardiologu un internās medicīnas speciālistu no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas.
Ņemot vērā minerālkortikoīdu receptoru antagonistu iedarbību uz nierēm, svarīgi izvērtēt šo medikamentu efektivitāti un drošumu gadījumos, kad tie lietoti kopā ar citiem diurētiķiem. Šajā pētījumā noskaidrota gan finerenona panesība un efektivitāte lietojot kopā ar diurētiķiem, gan analizēts, vai finerenons samazina vajadzību pēc citiem diurētiķiem sirds mazspējas pacientiem ar viegli samazinātu vai saglabātu izsviedes frakciju (HFmrEF/HFpEF).
Hipertrofiska kardiomiopātija (HKMP) ir viena no biežākajām kardiomiopātijām, kuras galvenā iezīme ir kreisā kambara hipertrofija bez miokarda pārslodzes, piemēram, ilgstoši paaugstināta asinsspiediena vai vārstuļu patoloģijas dēļ. Visbiežāk hipertrofija ir asimetriska un skar sirds kambaru starpsienu vai kreisā kambara priekšējo sienu. Slimības progresēšanas gaitā var veidoties dinamiska kreisā kambara izejas trakta obstrukcija (KKITO). [1]
Ir zināmi pieci riska faktori, kas ir atbildīgi par apmēram 50 % kardiovaskulāro slimību slogu pasaulē. Līdz šim maz pētīts, kā šo klasisko riska faktoru esamība vai neesamība ietekmē cilvēka dzīvildzi un saslimstību ar kardiovaskulārām slimībām.
Kardiovaskulāras slimības (KVS) ir vadošais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē. Tās ir atbildīgas par aptuveni 1/3 nāves gadījumu globāli. Neskatoties uz plaši pieejamām rekomendācijas artreriālās hipertensijas skrīningā, diagnostikā un pārvaldībā, liela daļa pacientu paliek nediagnosticēti vai neārstēti. Zema līdzestība gan dzīvesstila izmaiņām, gan antihipertensīvo medikamentu lietošanai ir nozīmīgs faktors sliktai asinsspiediena kontrolei.
Anorexia nervosa bieži saistīta ar dažādām kardiovaskulārām komplikācijām. Lai izanalizētu kardiovaskulāro slimību riska trajektorijas plašā anorkesijas pacientu kohortā Taivānā, veikts apjomīgs garengriezuma pētījums no 2011.-2021.gadam.
Kopš oktobra žurnālā Doctus esam snieguši informāciju par jaunumiem Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā, kas no 30. augusta līdz 2. septembrim norisinājās klātienē Londonā un tiešsaistē. Šajā numurā apskatu noslēdzam ar nozīmīgu tēmu kardioloģisko pacientu aprūpē — hroniski koronāri sindromi (HKS), konspektīvi iepazīstinot ar jaunām vēsmām vadlīniju atjauninājumā. Svarīgākais — pacientu izvērtē un ārstē pakāpeniski, pa solim, lai izvairītos no nevajadzīgas diagnostikas un terapijas.
Osteoartrīts ir locītavu slimība, ar kuru sirgst 10—12 % pieaugušo un ~ 365 miljoni cilvēku pasaulē. Tā kā osteoartrīts (OA) nav izārstējams, terapija vērsta uz simptomu pārvaldību un funkcionalitātes veicināšanu.
D vitamīna deficīts ir prevalents stāvoklis hroniskas nieru slimības (HNS) gadījumā un bieži vien progresē dinamikā. Aprēķināts, ka ap 80 % predialīzes pacientu 25(OH)D koncentrācija serumā ir < 20 ng/ml, un samazinātā nieru funkcija ietekmē gan anaboliskās, gan kataboliskās D vitamīna metabolisma fāzes. [4] Kidney Disease Global Outcome (KDIGO) vadlīnijas rekomendē rutīnas D vitamīna līmeņa kontroli un suplementāru lietošanu pacientiem ar HNS.
Ņemot vērā minerālkortikoīdu receptoru antagonistu iedarbību uz nierēm, svarīgi izvērtēt šo medikamentu efektivitāti un drošumu gadījumos, kad tie lietoti kopā ar citiem diurētiķiem. Šajā pētījumā noskaidrota gan finerenona panesība un efektivitāte lietojot kopā ar diurētiķiem, gan analizēts, vai finerenons samazina vajadzību pēc citiem diurētiķiem sirds mazspējas pacientiem ar viegli samazinātu vai saglabātu izsviedes frakciju (HFmrEF/HFpEF).
Ar saulainiem sveicieniem pašā vasaras viducī vēlamies paziņot, ka REĢISTRĀCIJA XII Latvijas Gastroenteroloģijas Kongresam ar Starptautisku dalību (XII LGK) rit jau pilnā sparā! Reģistrēties var šeit: www.gastro2025.com. Turpinot šo jauko tradīciju, arī šogad KONGRESS norisināsies klātienē plašajās un mūsdienīgajās ATTA centra telpās- Krasta ielā 60, Rīgā, kur gaidīsim Jūs šā gada 29. novembrī jau no plkst. 9.00.
Kādas ir pamata indikācijas to izrakstīšanai pieaugušajiem? Vai uzskats, ka antidepresanti rada pierašanu, ir patiess? Aktivējoši un sedējoši antidepresanti — vai šis efekts atkarīgs no devas? Lasiet Dr. RAIVJA LOGINA atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
ARTJOMS ŠPAKS, torakālais ķirurgs un bronhologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra torakālās ķirurģijas virsārsts, ļoti atbildīgi izturas pret uzticētajiem pienākumiem un ir ar plašu interešu loku, bet šobrīd savu brīvo laiku apzināti atvēl sev un ģimenei, jo karjerā nonācis pie secinājuma par ģimeni kā vienu no patiesākajām dzīves vērtībām.
Trešdien, 20. augustā, plkst.11 Rīgā, tirdzniecības centrā “Galerija Centrs” atklās fotoizstādi “Ziedu skaņa”, kurā portretēti desmit cilvēki ar invaliditāti ar unikāli izveidotām ziedu un augu rotām.
Veselības aprūpe ir viena no sarežģītākajām mūsdienu sabiedrības jomām, kas ietver neskaitāmus juridiskus aspektus. Pacientu tiesību likums stingri aizsargā pacienta intereses, īpaši attiecībā uz privātumu un personas datu drošību, taču šīs pašas normas būtiski ierobežo mediķu iespējas aizsargāt savu godu un cieņu situācijās, kad tiek izplatītas nepatiesas vai apmelojošas ziņas. Rakstā sniegts ieskats pētījumā*, noskaidrojot, kādi instrumenti ir medicīnas darbiniekiem, lai sevi aizstāvētu.
Jauns pētījums liecina, ka multiplā skleroze (MS) var nemanāmi sākt ietekmēt ķermeni līdz pat 15 gadiem pirms pirmo acīmredzamo neiroloģisko simptomu parādīšanās. Pētnieki atklāja pastāvīgu veselības aprūpes apmeklējumu skaita pieaugumu saistībā ar neskaidriem simptomiem, piemēram, nogurumu, sāpēm un psihiskās veselības problēmām, un pieaugošas ārstu konsultāciju tendences bija vērojamas ilgi pirms diagnozes noteikšanas.
Lielai daļai pacientu ar terminālu nieru slimību un hemodialīzi tiek novēroti kognitīvi traucējumi. Šajā pētījumā secināts, ka hemoglobīna līmenis spēlē nozīmīgu lomu kognīcijas izmaiņās.
Veselības ministrija veikusi padziļinātu DNL analīzi. Kopš 2019. gada darbnespējas lapas sāka izsniegt elektroniski. Diagnoze tajās šobrīd nav obligāta - analizējot datus, konstatēts, ka 80,4% gadījumos kā klasificētais cēlonis tiek noradīts “cits cēlonis”, taču ņemot vērā, ka diagnozes norādīšana nav obligāta, nav iespējams secināt, kuru slimību (cēloņu) dēļ visbiežāk tās tiek atvērtas.
Pieraksties un saņem praktiskus, vērtīgus medicīnas un farmācijas jaunumus
