13. un 14. maijā Rīgā norisinājās vērienīga Eiropas Kardiologu biedrības un Latvijas Kardiologu biedrības kopīgi organizēta konference The Cardiovascular Disease Continuum in the Era of Evidence Based Medicine, kur ar lekcijām par aktualitātēm hipertensijas un stabilas koronāro artēriju slimības ārstēšanā, kā arī interaktīvām klīnisko gadījumu demonstrācijām uzstājās gan pašmāju, gan ārzemju lektori.
No kreisās: Dr. Vasilijs Kozlovskis, prof. Oskars Kalējs
Eiropas Kardiologu biedrības (ESC — European Society of Cardiology) un Latvijas Kardiologu biedrības organizētā konference notika sadarbībā ar Berlin-Chemie/Menarini Baltic un Menarini International. Sēdi atklāja kardioloģijas profesors, Eiropas Kardiologu biedrības līdzpriekšsēdētājs, kardioloģijas nodaļas vadītājs Krētas Universitātes slimnīcā Panos Vardas (Grieķija), uzsverot līdzestības nozīmi kardiovaskulāru slimību ārstēšanā — gan arteriālās hipertensijas, gan koronāro artēriju slimības gadījumā.
No kreisās: prof. Aivars Lejnieks, prof. Margus Viigimaa, prof. Michael Doumas, prof. Peter Collins, Dr. med. Vilnis Dzērve, Dr. Kārlis Trušinskis
Nepietiekamu līdzestību ārstēšanai konferencē pieminēja un apsprieda plaši, jo līdzestība ir viens no veiksmīgas kardiovaskulāro slimību ārstēšanas stūrakmeņiem. Ar datiem par Latvijas pacientu līdzestību iepazīstināja Rīgas Stradiņa universitātes endokrinoloģijas profesors Aivars Lejnieks, uzsvērdams, ka Latvijas populācijā terapijai līdzestīgi ir nepilni 40 % pacientu. Prof. Lejnieks par vienu no būtiskākajiem iemesliem norādīja lielo pacientiem izrakstīto medikamentu skaitu. Īpašu uzmanību izrakstīto medikamentu skaitam pievērsa arī Dr. Gita Kamzola (Latvijas Kardioloģijas centrs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca) klīniskā gadījuma prezentācijā par terapijas izvēli pacientam ar išēmisku kardiomiopātiju pēc miokarda infarkta ar stabilu stenokardiju un sinusa bradikardiju. Pēc klīniskā gadījuma demonstrācijas diskusijā par to, kuri medikamenti ir nepieciešami un kuru lietošanu konkrētam pacientam iespējams atcelt, aktīvi iesaistījās ne tikai lektori, bet arī auditorija, vēlreiz uzsverot problēmas nozīmi līdzestības veicināšanā.
No kreisās: prof. Andrejs Kalvelis, prof. Jānis Raibarts
Nelīdzestība ir komplekss fenomens, ko veido pacienta faktori, ar terapiju saistīti un ar veselības aprūpes sistēmu saistīti elementi, tāpēc arī līdzestības veicināšanas risinājumiem jābūt daudzfaktoru. Par faktoriem, kas saistīti ar terapiju, prezentācijā sprieda kardiovaskulārās medicīnas profesors no Igaunijas Margus Viigimaa, skaidrojot medikamentu iespējamās mijiedarbības un blakņu profila īpatnības dažādiem pacientiem. Prof. Viigimaa ir darbīgs Eiropas Kardiologu biedrības biedrs, kas aktīvi iesaistījies ESH/ESC 2013. gada hipertensijas ārstēšanas vadlīniju izstrādē, viņš ir autors vairākām publikācijām par antihipertensīvās terapijas ietekmi uz erektilo funkciju vīriešiem; prof. Viigimaa konferencē demonstrēja klīnisko gadījumu par jaunu vīrieti ar hipertensiju, vairākām blakusslimībām un erektilo disfunkciju, īpaši uzsverot terapijas īpatnības un medikamentu iespējamo mijiedarbību, kas jāņem vērā, aprūpējot šādus pacientus. Viņš uzsvēra bēta blokatoru negatīvo ietekmi uz erektilo funkciju, kā izņēmumu minot vazodilatējošos bēta blokatorus, kam ir pozitīva ietekme uz erektilo funkciju. No renīna—angiotensīna—aldosterona sistēmu ietekmējošiem medikamentiem vīriešiem hipertensijas terapijā priekšroka būtu dodama angiotensīna receptoru blokatoriem.
No kreisās: prof. Panos Vardas, prof. Andrejs Ērglis, prof. Michael Doumas, prof. Peter Collins
Terapijas izvēle pacientiem ar kardiovaskulārām slimībām ir viens no svarīgākajiem posmiem pacientu ārstēšanā, jo medikamentiem nereti iespējams novērot pleotropu darbību; to īpaši izcēla Dr. Kārlis Trušinskis (Latvijas Kardioloģijas centrs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca). Dr. Trušinskis iepazīstināja ar intravaskulāras ultrasonoskopiskas izmeklēšanas iespējām, kas ļauj novērtēt medikamentu efektivitāti aterosklerotisku bojājumu mazināšanā gan klīniskajos pētījumos, gan ikdienas praksē.
No kreisās: prof. Peter Collins, Dr. med. Vilnis Dzērve, prof. Aivars Lejnieks
Profesors Andrejs Ērglis (Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca) skaidroja, kā pacientu simptomi korelē ar anatomiskajām un funkcionālajām izmaiņām, ko novēro attēldiagnostikas izmeklējumu datos, ar reālu klīnisku piemēru palīdzību parādot, kā tos pareizi novērtēt un interpretēt. Līdzīgu aspektu apskatīja kardioloģijas profesors Filippo Crea no Itālijas: tā kā gandrīz pusei pacientu, kuriem izteiktas aizdomas par stabilu stenokardiju, neatrod obstruktīvu koronāru aterosklerozi, profesors iepazīstināja ar mikrovaskulāras un vazospastiskas stenokardijas atšķirīgo klīnisko ainu, diagnostikas problemātiku un ārstēšanas iezīmēm.
No kreisās: prof. Margus Viigimaa, prof. Andrejs Ērglis
Ar plaušu hipertensijas ārstēšanas īpatnībām un aktualitātēm 2015. gada ESC klīniskajās vadlīnijās iepazīstināja Dr. Ainārs Rudzītis (Latvijas Kardioloģijas centrs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca), uzsverot savlaicīgas diagnostikas un patoģenētiskas ārstēšanas nozīmi. Klīniskās kardioloģijas profesors no Lielbritānijas Peter Collins ar klīniskā gadījuma analīzi parādīja, ka pat pēc revaskularizācijas iespējama stenokardijas simptomu saglabāšanās, tādējādi vēlreiz akcentējot piemērotas terapijas izvēli. Konferenci apmeklēja ap 160 kardiologu un internās medicīnas speciālistu no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas.
Sirds mazspējas pacientiem ar samazinātu izsviedes frakciju (HFrEF) ASV klīniskajā praksē līdz šim nav raksturoti reziduālie riski sliktam klīniskajam iznākumam, neskatoties uz nozīmēto četrkāršo farmakoterapiju. Retrospektīva kohortas pētījuma ietvaros tika analizēti klīniskie iznākumi un veselības aprūpes izmaksas pacientiem, kas HFrEF hospitalizēti un izrakstoties saņēmuši četrkāršu sirds mazspējas terapiju.
Pieaugušie, kuri paliek nomodā vēlu un ir aktīvāki naktī, var saskarties ar ievērojami lielāku sirds un asinsvadu veselības risku nekā viņu vienaudži, kuri naktīs guļ.
Jau Pirmā pasaules kara laikā tika ieviesta šobrīd plaši izmantota prakse – rudenī pulksteni pagriezt stundu atpakaļ un pavasarī stundu uz priekšu. Šādu taktiku piekopj apmēram 70 valstis visā pasaulē. Lai izvērtētu, kādi ir tūlītējie pulksteņlaika maiņas efekti uz mentālo uz fizisko veselību, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums Anglijā.
Kardiovaskulārās slimības (KVS) joprojām ir galvenais nāves cēlonis ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē, proti, 2022. gadā no KVS nomira 19,8 miljoni cilvēku, kas ir aptuveni 32 % no visiem pasaules nāves gadījumiem. [1] Riska faktori, jo īpaši dislipidēmija, kļūst arvien izplatītāki tieši gados jaunu pacientu vidū (21—39 gadi). [2] Ģimenes ārsti un šaurākas specialitātes ārsti savā praksē arvien biežāk sastop 21—40 gadus vecus pacientus ar paaugstinātu zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmeni, bieži bez acīmredzamām ģenētiskām pazīmēm.
Sievietes reproduktīvā sistēma ir ieprogrammēta cikliskai funkcionalitātei, kas sākas līdz ar pubertāti un menarhi jeb pirmajām menstruācijām un beidzas ar menopauzes iestāšanos, par ko parasti klīniski lēmumu pieņem gadu pēc pēdējām menstruācijām. Menstruālā cikla galvenā misija ir olšūnas nobriešana un grūtniecības iestāšanās. Olšūnu daudzums sievietes organismā ir ģenētiski noteikts piedzimšanas brīdī — ar cik piedzimusi, ar tik mūžs jānodzīvo. Bet tad, kad olšūnu rezerves olnīcās izsīkst, sākas hormonāls pieklusums, kas noved pie likumsakarīgām hormonālajām izmaiņām.
Deviņdesmito gadu sākumā, atnākot uz dežūru Rīgas 1. slimnīcā, uz galda ieraudzīju pilnīgi svešas zāles — kaptoprilu. Mūsdienās jebkura ārsta darba ikdiena nav iedomājama bez renīna–angiotenzīna sistēmas blokatoriem (RAB).
Akūts vidusauss iekaisums ir vidusauss gļotādas iekaisums, kas skar bungdobumu, aizauss kaula šūnas un Eistāhija (tuba auditiva) kanālu. Biežākais akūta vidusauss iekaisuma cēlonis ir infekcija, kas vidusausī parasti nonāk no aizdegunes caur Eistāhija kanālu. Iekaisuma procesā veidojas tuba auditiva disfunkcija, kas rada vienvirziena vārstules efektu — inficētais sekrēts iekļūst vidusausī, bet tūska kanālā neļauj nodrošināt pilnvērtīgu drenāžu un ventilāciju.
Ikgadējā starptautiskā Reto slimību diena Latvijā šogad izvērsīsies Reto slimību mēnesī, kurā rīkos gan informatīvu kampaņu mēneša garumā, gan “Reto slimību forumu 2026”, kas šogad pulcēs pašmāju un ārvalstu ekspertus.
Kuņģa vēzis ir piektā biežākā ļaundabīgā slimība pasaulē, histoloģiski dominējot adenokarcinomai (> 95 %). Ilgtermiņa protonu sūkņu inhibitoru (PSI) lietošana postulēta kā kuņģa vēža riska faktors jau kopš 1980.gada. Un kaut arī pēdējie veiktie sistemātiskie pārskati šo asociāciju apstiprina, izmantotā literatūra kritizēta daudzu metodoloģisko ierobežojumu dēļ, tāpēc PSI un kuņģa adenokarcinomas savstarpējo saistību var uzskatīt par neskaidru. Lai palīdzētu izgaismot neskaidrības, veikts populācijas gadījumu kontroles pētījums, izmantojot prospektīvi ievāktus datus no dažādiem vietējiem reģistriem piecās Ziemeļvalstīs.
Kašķis ir parazītiska ādas slimība, kuras incidence un prevalence pasaulē pieaug. Ārstēšanā pieejami vairāki līdzekļi, bet šajā pētījumā salīdzināta terapeitiskā efektivitāte ivermektīnam perorāli ar 5 % lokālu permetrīna krēmu.
Podagra saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro risku. Trūkst pētījumu, kas apstiprinātu, ka sasniedzot seruma urātu līmeni zem 6 mg/dl ar medikamentozo terapiju, samazinās arī kardiovaskulārais risks. Lai izvērtētu saistību starp mērķa urātu līmeņa sasniegšanu zem 6 mg/dl un kardiovaskulāriem notikumiem pacientiem ar podagru, veikts kohortas pētījums.
Sirds mazspējas pacientiem ar samazinātu izsviedes frakciju (HFrEF) ASV klīniskajā praksē līdz šim nav raksturoti reziduālie riski sliktam klīniskajam iznākumam, neskatoties uz nozīmēto četrkāršo farmakoterapiju. Retrospektīva kohortas pētījuma ietvaros tika analizēti klīniskie iznākumi un veselības aprūpes izmaksas pacientiem, kas HFrEF hospitalizēti un izrakstoties saņēmuši četrkāršu sirds mazspējas terapiju.
No 2026. gada 8. janvāra Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāru “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” vadīs ilggadējais centra ārsts un Torakālās ķirurģijas un invazīvās pneimonoloģijas klīnikas vadītājs Ints Siliņš. Stacionāra līdzšinējā galvenā ārste un vadītāja bija Andra Cīrule savu profesionālo posmu šajā amatā noslēdza 2025. gada decembra beigās.
Pieaugušie, kuri paliek nomodā vēlu un ir aktīvāki naktī, var saskarties ar ievērojami lielāku sirds un asinsvadu veselības risku nekā viņu vienaudži, kuri naktīs guļ.
Mēs pamatoti lepojamies ar modernām operāciju zālēm un miljonus vērtām tehnoloģijām, kas būtiski atbalsta mūsdienu ķirurģiju. Tās ir nepieciešamas, un bez tām medicīna šodien nav iedomājama. Tomēr jāatceras, ka robots vai lāzers pats par sevi pacientu neārstē – to vada ārsta rokas un prāts
Grūtniecības laikā bieži tiek rekomendēti dažādi kuņģa skābi nomācoši līdzekļi (H2 receptoru antagonisti un protonu sūkņu inhibitori), taču līdz šim nav pētīts, vai to lietošana prenatālā periodā var negatīvi ietekmēt bērnu un būt veicinātājfaktors neiropsihiatrisku slimību attīstībai.
Miega traucējumi grūtniecības laikā ir bieži sastopami, un ASV bieži tiek izmantoti nebenzodiazepīnu sedatīvas miega zāles (z-zāles) to korekcijai. Tomēr pastāv ierobežoti pierādījumi par šo medikamentu drošumu auglim. Lai izvērtētu, vai z-zāļu ekspozīcija pirmajā trimestrī veicina iedzimtu defektu attīstību, veikts kohortas pētījums ASV.
