13. un 14. maijā Rīgā norisinājās vērienīga Eiropas Kardiologu biedrības un Latvijas Kardiologu biedrības kopīgi organizēta konference The Cardiovascular Disease Continuum in the Era of Evidence Based Medicine, kur ar lekcijām par aktualitātēm hipertensijas un stabilas koronāro artēriju slimības ārstēšanā, kā arī interaktīvām klīnisko gadījumu demonstrācijām uzstājās gan pašmāju, gan ārzemju lektori.
No kreisās: Dr. Vasilijs Kozlovskis, prof. Oskars Kalējs
Eiropas Kardiologu biedrības (ESC — European Society of Cardiology) un Latvijas Kardiologu biedrības organizētā konference notika sadarbībā ar Berlin-Chemie/Menarini Baltic un Menarini International. Sēdi atklāja kardioloģijas profesors, Eiropas Kardiologu biedrības līdzpriekšsēdētājs, kardioloģijas nodaļas vadītājs Krētas Universitātes slimnīcā Panos Vardas (Grieķija), uzsverot līdzestības nozīmi kardiovaskulāru slimību ārstēšanā — gan arteriālās hipertensijas, gan koronāro artēriju slimības gadījumā.
No kreisās: prof. Aivars Lejnieks, prof. Margus Viigimaa, prof. Michael Doumas, prof. Peter Collins, Dr. med. Vilnis Dzērve, Dr. Kārlis Trušinskis
Nepietiekamu līdzestību ārstēšanai konferencē pieminēja un apsprieda plaši, jo līdzestība ir viens no veiksmīgas kardiovaskulāro slimību ārstēšanas stūrakmeņiem. Ar datiem par Latvijas pacientu līdzestību iepazīstināja Rīgas Stradiņa universitātes endokrinoloģijas profesors Aivars Lejnieks, uzsvērdams, ka Latvijas populācijā terapijai līdzestīgi ir nepilni 40 % pacientu. Prof. Lejnieks par vienu no būtiskākajiem iemesliem norādīja lielo pacientiem izrakstīto medikamentu skaitu. Īpašu uzmanību izrakstīto medikamentu skaitam pievērsa arī Dr. Gita Kamzola (Latvijas Kardioloģijas centrs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca) klīniskā gadījuma prezentācijā par terapijas izvēli pacientam ar išēmisku kardiomiopātiju pēc miokarda infarkta ar stabilu stenokardiju un sinusa bradikardiju. Pēc klīniskā gadījuma demonstrācijas diskusijā par to, kuri medikamenti ir nepieciešami un kuru lietošanu konkrētam pacientam iespējams atcelt, aktīvi iesaistījās ne tikai lektori, bet arī auditorija, vēlreiz uzsverot problēmas nozīmi līdzestības veicināšanā.
No kreisās: prof. Andrejs Kalvelis, prof. Jānis Raibarts
Nelīdzestība ir komplekss fenomens, ko veido pacienta faktori, ar terapiju saistīti un ar veselības aprūpes sistēmu saistīti elementi, tāpēc arī līdzestības veicināšanas risinājumiem jābūt daudzfaktoru. Par faktoriem, kas saistīti ar terapiju, prezentācijā sprieda kardiovaskulārās medicīnas profesors no Igaunijas Margus Viigimaa, skaidrojot medikamentu iespējamās mijiedarbības un blakņu profila īpatnības dažādiem pacientiem. Prof. Viigimaa ir darbīgs Eiropas Kardiologu biedrības biedrs, kas aktīvi iesaistījies ESH/ESC 2013. gada hipertensijas ārstēšanas vadlīniju izstrādē, viņš ir autors vairākām publikācijām par antihipertensīvās terapijas ietekmi uz erektilo funkciju vīriešiem; prof. Viigimaa konferencē demonstrēja klīnisko gadījumu par jaunu vīrieti ar hipertensiju, vairākām blakusslimībām un erektilo disfunkciju, īpaši uzsverot terapijas īpatnības un medikamentu iespējamo mijiedarbību, kas jāņem vērā, aprūpējot šādus pacientus. Viņš uzsvēra bēta blokatoru negatīvo ietekmi uz erektilo funkciju, kā izņēmumu minot vazodilatējošos bēta blokatorus, kam ir pozitīva ietekme uz erektilo funkciju. No renīna—angiotensīna—aldosterona sistēmu ietekmējošiem medikamentiem vīriešiem hipertensijas terapijā priekšroka būtu dodama angiotensīna receptoru blokatoriem.
No kreisās: prof. Panos Vardas, prof. Andrejs Ērglis, prof. Michael Doumas, prof. Peter Collins
Terapijas izvēle pacientiem ar kardiovaskulārām slimībām ir viens no svarīgākajiem posmiem pacientu ārstēšanā, jo medikamentiem nereti iespējams novērot pleotropu darbību; to īpaši izcēla Dr. Kārlis Trušinskis (Latvijas Kardioloģijas centrs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca). Dr. Trušinskis iepazīstināja ar intravaskulāras ultrasonoskopiskas izmeklēšanas iespējām, kas ļauj novērtēt medikamentu efektivitāti aterosklerotisku bojājumu mazināšanā gan klīniskajos pētījumos, gan ikdienas praksē.
No kreisās: prof. Peter Collins, Dr. med. Vilnis Dzērve, prof. Aivars Lejnieks
Profesors Andrejs Ērglis (Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca) skaidroja, kā pacientu simptomi korelē ar anatomiskajām un funkcionālajām izmaiņām, ko novēro attēldiagnostikas izmeklējumu datos, ar reālu klīnisku piemēru palīdzību parādot, kā tos pareizi novērtēt un interpretēt. Līdzīgu aspektu apskatīja kardioloģijas profesors Filippo Crea no Itālijas: tā kā gandrīz pusei pacientu, kuriem izteiktas aizdomas par stabilu stenokardiju, neatrod obstruktīvu koronāru aterosklerozi, profesors iepazīstināja ar mikrovaskulāras un vazospastiskas stenokardijas atšķirīgo klīnisko ainu, diagnostikas problemātiku un ārstēšanas iezīmēm.
No kreisās: prof. Margus Viigimaa, prof. Andrejs Ērglis
Ar plaušu hipertensijas ārstēšanas īpatnībām un aktualitātēm 2015. gada ESC klīniskajās vadlīnijās iepazīstināja Dr. Ainārs Rudzītis (Latvijas Kardioloģijas centrs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca), uzsverot savlaicīgas diagnostikas un patoģenētiskas ārstēšanas nozīmi. Klīniskās kardioloģijas profesors no Lielbritānijas Peter Collins ar klīniskā gadījuma analīzi parādīja, ka pat pēc revaskularizācijas iespējama stenokardijas simptomu saglabāšanās, tādējādi vēlreiz akcentējot piemērotas terapijas izvēli. Konferenci apmeklēja ap 160 kardiologu un internās medicīnas speciālistu no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas.
Pacientiem ar vēzi obstruktīva miega apnoja (OMA) bija saistīta ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību (SAS) risku, īpaši ar sirds mazspējas risku. Sievietēm ar OMA sirds mazspējas risks bija gandrīz divas reizes lielāks.
Secināts, ka kardiovaskulāro slimību (KVS) pacientiem ir paaugstināts hospitalizācijas risks pēc akūta gastroenterīta. Turklāt – jo vairāk blakusslimību, jo augstāks risks. Pētījuma autori veica retrospektīvu kohortas pētījumu ASV un dati norāda – svarīga mērķtiecīga KVS pacientu uzraudzība un ārstēšanas stratēģija augsta riska pieaugušajiem visās vecuma grupās, ne tikai senioriem.
Secināts, ka psoriāzes pacientiem divas reizes biežāk sastopama vieglas līdz smagas pakāpes miokarda disfunkcija, salīdzinājumā ar kontroles grupas dalībniekiem PSOCADIA kohortas pētījumā Dānijā. Šajā pētījumā piedalījās 1010 pieaugušie un rezultāti skaidri norāda uz psoriāzi kā riska faktoru, neatkarīgi no citu (klasisko) kardiometabolisko risku klātbūtnes.
Kardiovaskulārās slimības joprojām saglabājas kā vadošais saslimstības un mirstības iemesls Eiropā, turklāt vīriešiem šie riski ir izteikti augstāki. Ir skaidri dokumentēts, ka pacienta līdzestība parakstītajiem medikamentiem nozīmīgi uzlabo slimības kontroli, samazina komplikāciju riskus un veselības aprūpes resursu izmaksas. [1] Nelīdzestība ir vislabāk dokumentētais, bet vismazāk izprastais veselības uzvedības fenomens pacientu vidū. [3]
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas ir galvenais kalcija homeostāzes un kaulu vielmaiņas regulators. Tā deficīts ir plaši izplatīts — subklīnisks D vitamīna deficīts skar līdz pat 1 miljardu cilvēku visā pasaulē, [1] bet ziemas sezonā no D vitamīna deficīta (25(OH)D < 20 ng/mL) cieš aptuveni 40 % Eiropas iedzīvotāju. [2]
Sifiliss neatkarīgi bija saistīts ar paaugstinātu aortas aneirismas vai disekcijas, hemorāģiska insulta, perifēro artēriju slimības, miokarda infarkta un nāves risku. Šie riski bija izteiktāki pacientiem ar vēlīnākām slimības stadijām.
Pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, kritieni ir bieži un lielākoties notiek mājās. Tie saistīti ar iepriekšējiem kritieniem, ilgāku hemodialīzes laiku, noteiktu medikamentu lietošanu un trauslumu jeb frailty. Pētījumā konstatēts, ka trausluma indeksam bija labāka spēja identificēt pacientus ar paaugstinātu kritienu risku nekā tradicionālajai kritienu riska novērtēšanas skalai.
Pacients sūdzas par sāpēm, nogurumu, elpas trūkumu vai citiem fiziskiem simptomiem, taču izmeklējumi nesniedz skaidru atbildi — iespējams, jādomā par somatoformiem traucējumiem. Vai cita situācija — līdzās hroniskai, somatiskai slimībai parādās psihiski simptomi. Abos gadījumos mijiedarbojas ķermenis un psihe. Kā izvairīties no pacientu futbolēšanas, hiperdiagnostikas, bet, strādājot kā komandai, atvieglot pacienta ciešanas un uzlabot viņa dzīves kvalitāti?
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Astma ir hroniska heterogēna elpceļu slimība, kas skar vairāk nekā 260—300 miljonus cilvēku visā pasaulē, radot būtisku slogu veselības aprūpei visā pasaulē. [1] Aptuveni ceturtajai daļai astmas pacientu, lai nodrošinātu slimības kontroli, nepieciešama ārstēšana ar Globālās Astmas iniciatīvas (Global Initiative for Asthma jeb GINA) 4. vai 5. soli, kas pēc šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem tiek klasificēta kā smaga astma. [2]
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
Kardiovaskulārās (KV) un onkoloģiskās slimības ir vadošie nāves un invaliditātes iemesli Eiropā. Katru gadu KVS dēļ Eiropā tiek zaudēti 60 miljoni potenciālo dzīves gadu. Rehabilitācija ir multimodāls, uz pacientu centrēts process, kas uzlabo gan veselības iznākumus, gan prognozi pacientiem ar dažādām hroniskām slimībām, t.sk. KVS. 2026.gada Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā tika prezentētas pirmās vadlīnijas, kas veltītas tikai KVS pacientu rehabilitācijai.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) 11. septembrī notika profesionālās pieredzes apmaiņas pasākums, lai Ukrainā gūtās praktiskās atziņas par medicīnas darbu kara apstākļos nodotu tālāk citām ārstniecības iestādēm Latvijā un stiprinātu kopējo gatavību krīzes un kara apstākļiem.
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
Universitātes studenti, kuri lielāku dienas laika daļu pavadīja vidējas līdz augstas intensitātes fiziskajās aktivitātēs (MVPA), uzrādīja mazāk izteiktus depresijas simptomus un augstāku pašnovērtēto veselības stāvokli. Savukārt studentiem ar izteiktāku mazkustīgu uzvedību bija vērojama pretēja tendence, liecina šķērsgriezuma pētījums.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
