Visā pasaulē aprīlis tiek atzīmēts kā Parkinsona slimības iepazīšanas mēnesis. Savukārt tieši 11.aprīlis par godu slimības aprakstītājam Džeimsam Parkinsonam pasludināts par Vispasaules Parkinsona slimības dienu, kuras mērķis ir informēt sabiedrību, atbalstīt pacientus un viņu līdzcilvēkus. Parkinsona dienas starptautisks simbols ir sarkana tulpe.
Parkinsona dienas starptautiskais simbols
Parkinsona slimība ir viena no biežāk sastopamajām neirodeģeneratīvām saslimšanām, kas skar galvas smadzeņu struktūras, kuras atbild par kustību kontroli un regulēšanu. Pirmie slimības simptomi visbiežāk parādās pacientiem pēc 60 gadiem, taču pēdējos gados ir vērojams, ka saslimšana piemeklē arī jaunākus cilvēkus vecumā no 40 līdz 50 gadiem. Parkinsona slimības simptomi izpaužas dažādi – palēlināta gaita, elkoņos saliektas rokas, nespēja noturēt līdzsvaru, roku trīce. Ārsti vērš uzmanību, ka līdzīgi simptomi ir arī citām slimībām, tāpēc nepieciešama neirologa konsultācija, lai precizētu diagnozi un izvēlētos atbilstošu ārstēšanu. Latvijā šobrīd vairāk nekā 4 tūkstoši iedzīvotāju cieš no Parkinsona slimības un šim skaitlim ir tendence pieaugt, ņemot vērā iedzīvotāju vidējā vecuma palielināšanos.
Attīstot pacientu izmeklēšanas un ārstēšanas iespējas, Stradiņa slimnīcā izveidots Neirodeģeneratīvu slimību un citu kustību traucējumu centrs. Jaunajā centrā pacienti gan ar Parkinsona slimību, gan citiem kustību traucējumiem – muskuļu distonijām, dažādas izcelsmes trīcēm – varēs saņemt neirologu konsultācijas un rehabilitāciju.
Parkinsona slimības dienas ietvaros Stradiņa slimnīcas aktu zālē notiks arī konference ārstiem „Parkinsona slimība no neiroprotekcijas līdz sociāliem aspektiem’’, ko organizē Neiroloģijas attīstības fonds un Latvijas Parkinsona biedrība sadarbībā ar European Brain Council Latvijas grupu. Konferences laikā mediķi un citi interesenti tiks iepazīstināti ar jaunākajām farmakoterapeitiskajām stratēģijām Parkinsona slimības profilaksē un ārstēšanā, paredzētas lekcijas par multidisciplināru pieeju pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanai, kā arī par mākslas terapijas iespējām Parkinsona slimības pacientiem.
Trešdien, 20. augustā, plkst.11 Rīgā, tirdzniecības centrā “Galerija Centrs” atklās fotoizstādi “Ziedu skaņa”, kurā portretēti desmit cilvēki ar invaliditāti ar unikāli izveidotām ziedu un augu rotām.
Veselības ministrija veikusi padziļinātu DNL analīzi. Kopš 2019. gada darbnespējas lapas sāka izsniegt elektroniski. Diagnoze tajās šobrīd nav obligāta - analizējot datus, konstatēts, ka 80,4% gadījumos kā klasificētais cēlonis tiek noradīts “cits cēlonis”, taču ņemot vērā, ka diagnozes norādīšana nav obligāta, nav iespējams secināt, kuru slimību (cēloņu) dēļ visbiežāk tās tiek atvērtas.
Lai lemtu par mērķētu ārstēšanas taktiku un pilnveidotu to pacientu ārstēšanu, kas slimo ar dažādām plaušu saslimšanām, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadošie pneimonologi izstrādājuši informatīvu bukletu, kurā ietverts starptautiskās rekomendācijās balstīts detalizēts skaidrojums, kas būtu jāņem vērā, ordinējot pacientiem plaušu funkcionālos testus. Tas ir viegli saprotams ceļvedis gan veselības aprūpes speciālistiem, gan arī pacientiem.
Mentālās veselības platforma “Pleso Therapy”, kas izmanto mākslīgo intelektu, lai atrastu lietotājiem piemērotus, sertificētus terapeitus, ir piesaistījusi 1,2 miljonus eiro, lai paplašinātu savu darbību Baltijas valstīs. Starp investoriem ir Latvijas investīciju fonds “BADideas.fund”.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā izveidotais Latvijas Vēža centrs turpina aktīvu sagatavošanās procesu, lai kļūtu par starptautiski atzītu onkoloģijas aprūpes centru, virzoties uz OECI (Organisation of European Cancer Institutes) akreditācijas iegūšanu. Procesa ietvaros izstrādāti 36 izplatītāko onkoloģisko lokalizāciju klīniskie pacientu ceļi.
Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā veiktas divas sarežģītas un unikālas multiorgānu transplantācijas, kuru rezultātā vairākiem pacientiem sniegta otrā iespēja dzīvot. Pateicoties donoru un viņu tuvinieku nesavtīgajam lēmumam, tika veikta sirds, aknu, nieru un radzeņu transplantācija.
Osteoartrīts ir locītavu slimība, ar kuru sirgst 10—12 % pieaugušo un ~ 365 miljoni cilvēku pasaulē. Tā kā osteoartrīts (OA) nav izārstējams, terapija vērsta uz simptomu pārvaldību un funkcionalitātes veicināšanu.
D vitamīna deficīts ir prevalents stāvoklis hroniskas nieru slimības (HNS) gadījumā un bieži vien progresē dinamikā. Aprēķināts, ka ap 80 % predialīzes pacientu 25(OH)D koncentrācija serumā ir < 20 ng/ml, un samazinātā nieru funkcija ietekmē gan anaboliskās, gan kataboliskās D vitamīna metabolisma fāzes. [4] Kidney Disease Global Outcome (KDIGO) vadlīnijas rekomendē rutīnas D vitamīna līmeņa kontroli un suplementāru lietošanu pacientiem ar HNS.
Ņemot vērā minerālkortikoīdu receptoru antagonistu iedarbību uz nierēm, svarīgi izvērtēt šo medikamentu efektivitāti un drošumu gadījumos, kad tie lietoti kopā ar citiem diurētiķiem. Šajā pētījumā noskaidrota gan finerenona panesība un efektivitāte lietojot kopā ar diurētiķiem, gan analizēts, vai finerenons samazina vajadzību pēc citiem diurētiķiem sirds mazspējas pacientiem ar viegli samazinātu vai saglabātu izsviedes frakciju (HFmrEF/HFpEF).
Kādas ir pamata indikācijas to izrakstīšanai pieaugušajiem? Vai uzskats, ka antidepresanti rada pierašanu, ir patiess? Aktivējoši un sedējoši antidepresanti — vai šis efekts atkarīgs no devas? Lasiet Dr. RAIVJA LOGINA atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
Ar saulainiem sveicieniem pašā vasaras viducī vēlamies paziņot, ka REĢISTRĀCIJA XII Latvijas Gastroenteroloģijas Kongresam ar Starptautisku dalību (XII LGK) rit jau pilnā sparā! Reģistrēties var šeit: www.gastro2025.com. Turpinot šo jauko tradīciju, arī šogad KONGRESS norisināsies klātienē plašajās un mūsdienīgajās ATTA centra telpās- Krasta ielā 60, Rīgā, kur gaidīsim Jūs šā gada 29. novembrī jau no plkst. 9.00.
ARTJOMS ŠPAKS, torakālais ķirurgs un bronhologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra torakālās ķirurģijas virsārsts, ļoti atbildīgi izturas pret uzticētajiem pienākumiem un ir ar plašu interešu loku, bet šobrīd savu brīvo laiku apzināti atvēl sev un ģimenei, jo karjerā nonācis pie secinājuma par ģimeni kā vienu no patiesākajām dzīves vērtībām.
Trešdien, 20. augustā, plkst.11 Rīgā, tirdzniecības centrā “Galerija Centrs” atklās fotoizstādi “Ziedu skaņa”, kurā portretēti desmit cilvēki ar invaliditāti ar unikāli izveidotām ziedu un augu rotām.
Jauns pētījums liecina, ka multiplā skleroze (MS) var nemanāmi sākt ietekmēt ķermeni līdz pat 15 gadiem pirms pirmo acīmredzamo neiroloģisko simptomu parādīšanās. Pētnieki atklāja pastāvīgu veselības aprūpes apmeklējumu skaita pieaugumu saistībā ar neskaidriem simptomiem, piemēram, nogurumu, sāpēm un psihiskās veselības problēmām, un pieaugošas ārstu konsultāciju tendences bija vērojamas ilgi pirms diagnozes noteikšanas.
Lielai daļai pacientu ar terminālu nieru slimību un hemodialīzi tiek novēroti kognitīvi traucējumi. Šajā pētījumā secināts, ka hemoglobīna līmenis spēlē nozīmīgu lomu kognīcijas izmaiņās.
Veselības ministrija veikusi padziļinātu DNL analīzi. Kopš 2019. gada darbnespējas lapas sāka izsniegt elektroniski. Diagnoze tajās šobrīd nav obligāta - analizējot datus, konstatēts, ka 80,4% gadījumos kā klasificētais cēlonis tiek noradīts “cits cēlonis”, taču ņemot vērā, ka diagnozes norādīšana nav obligāta, nav iespējams secināt, kuru slimību (cēloņu) dēļ visbiežāk tās tiek atvērtas.
Veselības aprūpe ir viena no sarežģītākajām mūsdienu sabiedrības jomām, kas ietver neskaitāmus juridiskus aspektus. Pacientu tiesību likums stingri aizsargā pacienta intereses, īpaši attiecībā uz privātumu un personas datu drošību, taču šīs pašas normas būtiski ierobežo mediķu iespējas aizsargāt savu godu un cieņu situācijās, kad tiek izplatītas nepatiesas vai apmelojošas ziņas. Rakstā sniegts ieskats pētījumā*, noskaidrojot, kādi instrumenti ir medicīnas darbiniekiem, lai sevi aizstāvētu.
