PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Antibaktierāla terapija akūta sinusīta gadījumā bērniem – kad lietderīga?

Doctus
Antibaktierāla terapija akūta sinusīta gadījumā bērniem – kad lietderīga?
Pixabay.com
Liela daļa simptomu akūtu elpceļu vīrusu gadījumā pārklājas ar akūta sinusīta klīnisko ainu. Tāpēc pastāv hipotēze, ka daļai bērnu, kam uzstādīta akūta sinusīta diagnoze neprecizējot ierosinātāju, terapija ar antibiotikām nav bijusi lietderīga.

Lai noskaidrotu, vai antibakteriāla terapija tiek nozīmēta atbilstoši visām akūta sinusīta pacientu apakšgrupām, tika veikts nejaušināts klīniskais pētījums ar 515 bērniem vecumā no 2–11 gadiem, kam diagnosticēts akūts sinusīts, balstoties uz klīniskajiem kritērijiem. Pētījums tika vadīts no 2016.gada februāra līdz 2022.gada aprīlim primārās aprūpes ārstu praksēs. Pacientiem tika analizēta bakteriālā kolonizācija ar nazofaringeālo iztriepi (Streptococcus pneumoniae, Haemophilus influenzae, Moraxella catarrhalis), kā arī vērtēts izdalījumu vizuālais izskats. Pētījuma intervence: amoksicilīns (90 mg/kg/d) + klavulānskābe (6,4 mg/kg/d) perorāli (n =254)  vai placebo (n= 256) 10 dienas. Primārais iznākums bija simptomu slogs (izvērtēts pēc validētas simptomu novērtējuma skalas 0–40 punkti) 10 dienas pēc diagnozes. Sekundārais iznākums bija ārstēšanas neveiksme, blaknes (t.sk. klīniski nozīmīga caureja.

Lielākā daļa no pētījumā iekļautajiem bērniem bija 2–5 gadus veci (64 %). Vidējais kopētjais simptomu sloga rādītājs bija ievērojami zemāks antibiotiku grupā (9,04 [95 % TI 8,71–9,37]) salīdzinājumā ar tiem, kas bija placebo grupā (10,60 [95 % TI 10,27–10,93]) (starpgrupu atšķirība -1,69 [95 % TI -2,07–-1,31]). Simptomu ilgums arī tika fiksēts īsāks antibiotiku grupā (7,0 dienas) salīdzinājumā ar placebo grupu (9,0 dienas), p = 0,003. Taču jāņem vērā, ka bērni, kuru nazofaringeālajā iztriepē netika konstatēti baktēriju patogēni, neguva labumu no antibakteriālās terapijas salīdzinājumā ar tiem, kam patogēns tika konstatēts. Attiecīgi starpgrupu atšķirība simptomu rādītājos bērniem, kam bakteriāls patogēns netika konstatēts bija tikai -0,88 (95 % TI -1,63–-0,12), kamēr tiem, kam patogēns tika konstatēts, starpgrupu atšķirība bija 1,95 (95 % TI -2,40–-1,51). Antibiotiku efektivitāte neatšķīrās no izdalījumu vizuālā izskata (krāsas), p = 0,52.

Pētījuma autori norāda, ka akūta sinusīta gadījumā terapija ar antibiotikām sniedz minimālu ieguvumu tiem, kam nazofaringeālā iztriepē nav konstatēts baktēriju izcelsmes patogēns. Turklāt, deguna izdalījumu krāsa arī nespēlē lomu terapijas efektivitātē. Kā viena no stratēģijām antibakteriālās terapijas nepieciešamības izvērtēšanā ir specifisku mikroorganismu testēšana ikdienas praksē.  

Avots: Shaikh N, Hoberman A, Shope TR, et al. Identifying Children Likely to Benefit From Antibiotics for Acute Sinusitis: A Randomized Clinical Trial. JAMA. 2023;330(4):349–358. doi:10.1001/jama.2023.10854