Austrumu slimnīcas speciālisti izstrādā ieteikumus pacientu padziļinātai izmeklēšanai, veicot plaušu funkcionālos testus
Informatīvo bukletu “Plaušu funkcionālie testi klīniskajā praksē” izveidoja Austrumu slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” virsārste pneimonoloģijā Dr. med. Madara Tirzīte un Pulmonoloģijas nodaļas vadītāja pneimonoloģe Inga Vikmane.
Plaušu slimības sākas gandrīz nemanāmi, bieži vien ar minimāliem simptomiem, bet zināms, ka savlaicīga diagnostika palīdz novērst nopietnas komplikācijas. Tādēļ izstrādātais informatīvais materiāls palīdzēs ārstiem, māsām un arī pacientiem labāk saprast, kādās situācijās šie plaušu testi būtu jāveic.
Informatīvajā bukletā ir detalizēti skaidroti šādi jautājumi:
- Kad un kāpēc būtu jāveic plaušu funkcionālie testi
- Kā sagatavoties pirms plaušu funkcionālā testa, lai rezultāti būtu precīzi
- Kuriem pacientiem šie izmeklējumus būtu īpaši svarīgi
- Kādas veselības problēmas un simptomi liecina, ka nepieciešama padziļināta plaušu izmeklēšana un/vai pneimonologa (plaušu ārsta) konsultācija
- Izņēmuma gadījumi — kad testi nebūtu ieteicami.
Pacienta ārstēšanas procesā ļoti svarīga ir kvalitatīva, korekta un jēgpilna testu interpretācija, tāpēc ļoti svarīga ir pareiza testēšana – bukletā atrodama noderīga informācija, kā pareizi sagatavoties pirms plaušu funkcionālo testu veikšanas, ko darīt un ko nevajadzētu darīt.
Austrumu slimnīcā, kur ārstējas pacienti ar dažādām plaušu slimībām, plaušu funkcionālie testi tiek veikti bieži: gada laikā Austrumu slimnīcā stacionētajiem pacientiem tiek veikts vairāk nekā 4500 spirometrijas (elpošanas tests, kas mēra, cik daudz gaisa pacients var ieelpot plaušās un izelpot, t.i., nosaka dažādus plaušu tilpumus, kā arī izelpotā gaisa plūsmas ātrumu), 1000 ķermeņa pletizmogrāfijas (spirometrijas rezultātus papildinošs elpošanas tests, kas mēra plaušu kopējo tilpumu, kā arī gaisa tilpumu, kas paliek plaušās pēc dziļas un pilnīgas izelpas) un 3000 gāzu difūzijas testu (elpošanas tests, kas ļauj izvērtēt, cik efektīvi skābeklis no ieelpotā gaisa nokļūst asinīs un saistās ar eritrocītos esošo hemoglobīnu. Savukārt ambulatori veikto spirometrijas testu skaits ir vēl lielāks — gada laikā Austrumu slimnīcā tiek veikts vairāk nekā 6800 šo testu. Ambulatori tiek veikts vairāk nekā 200 ķermeņa pletizmogrāfijas un gandrīz 300 gāzu difūzijas testu.
Komentējot statistikas datus, pneimonoloģe Inga Vikmane skaidro, ka “tradicionāli sievietes vairāk pievērš uzmanību savai veselībai, agrāk vēršas pie sava ģimenes ārsta vai plaušu ārsta un veic izmeklējumus ambulatori. Savukārt kungi “velk līdz pēdējam”, tāpēc biežāk izmeklējumi notiek, jau ārstējoties stacionārā, kad, pacientu vārdiem runājot, ir jau “ļoti, ļoti slikti””. Piemēram pneimonoloģe min spirometrijas izmeklējumu datus: “Ambulatori šis izmeklējums vairāk tiek veikts sievietēm – proporcionāli 4000 spirometrijas testu sievietēm un 2800 testu vīriešiem. Savukārt pretēja ir aina, kad analizējam datus par stacionārā ārstētiem plaušu slimību pacientiem. Ārstējoties stacionārā, sievietēm tiek veikts 2000 spirometrijas testu, bet vīriešiem— 2500 testu. Arī ķermeņa pletizmogrāfijas un gāzu difūzijas testi vīriešiem vairāk tiek veikti, ārstējoties stacionārā.”
Savukārt Austrumu slimnīcas apkopotie statistikas dati par pacientu vecumu grupām, kuriem visbiežāk tiek veikti plaušu funkcionālie testi, apliecina, ka vairs nav aktuāls dalījums, vai pacients ārstējas ambulatorā vai stacionārā posmā, bet gan vecumposms, kurā visbiežāk var parādīties vai saasināties dažādas plaušu veselības problēmas.
Piemēram, Austrumu slimnīcā vairākums spirometrijas testu tiek veikts pacientiem vecumposmā no 60 līdz 75 gadiem. Ķermeņa pletizmogrāfijas testi sadalās diezgan vienmērīgi pacientiem vecumposmā no 40 līdz 80 gadiem, savukārt gāzu difūzijas testi — vecumposmā no 50 līdz 80 gadiem.