Aspirīns vai aspirīna un tikagrelora kombinācija pēc šuntēšanas akūta koronāra sindroma dēļ
Tika veikts atvērta tipa klīniskais pētījums 22 Ziemeļvalstu kardiotorakālās ķirurģijas centros, kur pēc nejaušības principa pacienti tika iedalīti grupās 1:1, saņemot vai nu tikagreloru (90 mg x 2 dienā) + aspirīnu (75-100 mg x 1 dienā) vai aspirīnu monoterapijā (75-160 mg x 1 dienā) vienu gadu pēc koronāro asinsvadu šuntēšanas akūta koronāra sindroma dēļ. Primārais pētījuma iznākums bija nāve, miokarda infarkts, insults, atkārtotas revaskularizācijas gadu pēc notikuma. Kā sekundārie iznākumi tika vērtētas nevēlamās blaknes, t.sk. nopietna asiņošana.
Pētījumā piedalījās 2201 pacients, no tiem 1104 saņēma kombinēto terapiju un 1097 aspirīnu monoterapijā. Vidējais pacientu vecums bija 66 gadi, 14,4 % sievietes. Primāro iznākumu gada ietvaros novēroja 53 pacientiem (4,8 %) tikagrelora+aspirīna grupā un 50 pacientiem (4,6 %) aspirīna grupā (draudu attiecība [HR] 1,06; 95 % TI 0,72-1,56; p = 0,77). Nevēlamas blaknes tika novērotas 9,1 % pacientu kombinētās terapijas grupā un 6,4 % aspirīna grupā (HR 1,45; 95 % TI 1,07-1,97). Nopietna asiņošana notika 4,9 % pacientu kombinētās terapijas grupā un 2,0 % pacientu aspirīna grupā (HR 2,50; 95 % TI 1,52-4,11).
Pētījuma autori secināja, ka pacientiem, kam veikta šuntēšana pēc akūta koronāra sindroma, kombinēta antiagregantu terapija ar aspirīnu un tikagreloru nesamazina nāves, miokarda infarkta, insulta un atkārtotas revaskularizācijas risku gadu pēc primārā notikuma salīdzinājumā ar aspirīnu monoterapijā.
Avots: Jeppson A. et al., Ticagrelor and Aspirin or Aspirin Alone after Coronary Surgery for Acute Coronary Syndrome. N Engl J Med 2025;393:2313-2323; Published September 1, 2025, DOI: 10.1056/NEJMoa2508026