Fiziskās aktivitātes var uzlabot dzīves kvalitāti ķīmijterapijas laikā krūts vēža pacientēm
Meta-analīze aizpilda trūkumu literatūrā, koncentrējoties tieši uz sievietēm, kuras saņem ķīmijterapiju krūts vēža ārstēšanai, nevis uz pacientēm pēc aktīvas ārstēšanas, un izvērtē, kā fizisko aktivitāšu veids un intensitāte ietekmē dzīves kvalitātes rādītājus.
Pētnieki veica sistemātisku pārskatu un meta-analīzi par 21 nejaušināta iedalījuma kontrolētu pētījumu, kuros piedalījās 3024 sievietes ar krūts vēzi ķīmijterapijas laikā. Literatūras meklēšana tika veikta piecās elektroniskajās datubāzēs (PubMed, Embase, Web of Science, Cochrane Library un MEDLINE) laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 24. maijam.
Dalībnieces tika iedalītas fizisko aktivitāšu intervences grupās (aerobās nodarbības, spēka vai pretestības treniņi, vai kombinētas aerobās un spēka programmas), salīdzinot ar standarta aprūpi vai kontroles grupu bez fiziskām aktivitātēm.
Primārie iznākuma rādītāji bija validētas dzīves kvalitātes anketas, kas aizpildītas ķīmijterapijas noslēgumā vai tuvākajā iespējamajā laikā. Dzīves kvalitātes domēni tika iedalīti vispārējā QoL, psihosociālajā un fiziskās funkcionēšanas jomā.
Analīzē tika izmantotas standartizētās vidējo atšķirības (Hedges g), kas aprēķinātas un apvienotas trīs līmeņu nejaušo efektu modeļos, ņemot vērā atkarīgos efektu lielumus. Moderatoru analīzēs tika izvērtēta fizisko aktivitāšu veida, QoL domēna un ģeogrāfiskā reģiona ietekme.
Pētījumi tika iekļauti no vairākām valstīm, galvenokārt Ziemeļamerikas, Eiropas un Āzijas, un visi tika publicēti angļu valodā no 2007. līdz 2025. gadam.
Fizisko aktivitāšu intervences uzrādīja statistiski nozīmīgu pozitīvu ietekmi uz dzīves kvalitātes rādītājiem (g = 0,434; 95 % TI, 0,272–0,595; P < 0,0001), lai gan starp pētījumiem tika novērota būtiska heterogenitāte. Psihiskās veselības, fiziskās veselības un vispārējās dzīves kvalitātes domēnos tika konstatēts nozīmīgs uzlabojums.
Gan aerobās aktivitātes, gan kombinētie aerobie un spēka treniņi, gan arī tikai spēka treniņi sniedza būtiskus ieguvumus.
Tika konstatētas arī nozīmīgas reģionālas atšķirības (moderatoru atšķirību testa statistika = 29,05; P < 0,0001): lielākie efektu lielumi tika novēroti Āzijas pētījumos (g = 0,656; 95 % TI, 0,335–0,977; P < 0,0001), kam sekoja Ziemeļamerikas (g = 0,395; 95 % TI, 0,070–0,721; P = 0,017) un Eiropas pētījumi (g = 0,321; 95 % TI, 0,062–0,581; P = 0,015).
„Šie rezultāti atbilst Amerikas Klīniskās onkoloģijas biedrības rekomendācijām. Klīnicistiem būtu jāapsver gan aerobās fiziskās aktivitātes, gan kombinētu aerobo un spēka treniņu rekomendēšana,” norāda pētījuma autori.
„Turpmākajos pētījumos būtu jāizvērtē bioloģiskie un psiholoģiskie mehānismi, kas nosaka atšķirīgo efektu atkarībā no fizisko aktivitāšu veida, kā arī optimālie ieviešanas modeļi, pacientu līdzestības stratēģijas un fizisko aktivitāšu integrēšana onkoloģiskajā aprūpē. Fizisko aktivitāšu mērķi onkoloģijā ir daudzdimensionāli un var prasīt atšķirīgas programmas ar dažādu intensitātes līmeni,” uzsver autori.
AVOTS: Rolle LD, Ahn S, Mezzio EM, et al. The impact of exercise interventions on domains of quality of life in women diagnosed with breast cancers during chemotherapy treatment: a meta-analytic review. Lancet Healthy Longevity, 100819February 25, 2026.