Gandrīz puse pieaugušo cieš no sausās acs sindroma, bet lielākā daļa nesaņem palīdzību
Pētījums, kas prezentēts 43. Eiropas Kataraktas un refraktīvās ķirurģijas biedrības (ESCRS) kongresā, atklāja, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju ASV un Eiropā piedzīvo sausās acs sindromu, taču tikai 20 % pacientu Eiropā un 17 % pacientu ASV ir noteikta diagnoze, un daudzi pacienti palīdzību gaida vairākus gadus.
Pētnieki norāda, ka pētījumu rezultāti atklāj lielu pacientu grupu, kas cieš bez palīdzības. Eiropas aptaujā tika pētīts, kāpēc cilvēki nemeklē ārstēšanu. Daudzi uzskata sausās acs sindromu par normālu novecošanas sastāvdaļu, ar kuru jāsadzīvo. Pētnieki to uzskata par īpaši satraucošu atziņu, jo pat vienkāršas acu pilienu lietošanas rezultātā var panākt būtisku atvieglojumu – bet daudzi pat necenšas meklēt palīdzību.
Pētnieki prezentēja rezultātus no 2003 pieaugušo aptaujas ASV (2024. gada aprīlis) un no starptautiskās pētījuma daļas, ko īsteno Bausch and Lomb ar vairāk nekā 5000 pieaugušo Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Polijā un Saūda Arābijā – pētījuma “Needs Unmet in Dry Eye: Symptoms, Treatment and Severity” (NESTS). 2025. gada jūnijā starptautiskajā pētījumā tika aptaujāti 2580 cilvēki no vispārējās populācijas un 2572 pacienti ar sausās acs simptomiem.
NESTS pētījumā atklāja, ka 58 % vispārējās populācijas ziņo par sausās acs simptomiem, taču tikai katram piektajam ir oficiāla diagnoze no veselības aprūpes sniedzēja. Šī pētījuma lielais apjoms padara rezultātus uzticamus.
Pētījumā detalizēti tika aplūkots pacienta ceļš. Īpaši satraucoši, ka līdz pat trešdaļai pacientu simptomi bija vairāk nekā piecus gadus pirms profesionālas palīdzības meklēšanas. NESTS atklāja arī, ka apmēram puse pacientu simptomus izjūt katru dienu. Šāda kavēšanās ārstēšanā ir bīstama, jo sausās acs sindroms ir progresējoša slimība, un agrīna iejaukšanās var novērst iekaisuma apburto loku.
Citi NESTS rezultāti parādīja, ka 60 % pacientu gaidīja vismaz četrus mēnešus, pirms meklēja palīdzību, un 20 % – vairāk nekā gadu. Daudzi pacienti pārtrauca braukt ar auto naktī (17 %), vairs nelietoja kosmētiku (14,8 %) vai samazināja apkures/gaiss kondicionēšanas lietošanu (15,2 %) neārstētu simptomu dēļ. Trešdaļa (34 %) ziņoja, ka simptomi pēdējā gada laikā pasliktinājušies, un tikai 9 % norādīja uz uzlabojumiem.
Mitrinošie acu pilieni bija pirmais un biežākais ārstēšanas veids, izvēlēts gan pašu pacientu, gan ārstu ieteikumā. Tomēr tikai 25 % uzskatīja, ka viņu pašreizējā ārstēšana ir pielāgota individuālajām vajadzībām.
NESTS analizēja arī ārstu un pacientu sadarbību, atklājot atšķirības starp valstīm. Piemēram, Francijā mazāk nekā pusei pacientu bija plānotas kontroles vizītes, kamēr Saūda Arābijā 84 % pacientu tika aktīvi uzraudzīti.
ASV pētījumā 50 % respondentu bieži sūdzējās par sausām acīm, 80 % izjuta nogurumu, niezi vai asarošanu, bet tikai 17 % bija oficiāla diagnoze. Starp 35–75 % cilvēku sausā acs būtiski ietekmēja ikdienu – lasīšanu, ierīču lietošanu, auto vadīšanu. 70 % nezināja par ārstēšanas iespējām; 40 % neapzinājās, ka neārstētas sausās acis var radīt citas acu problēmas un redzes zudumu; tikai ~25 % apmeklēja acu ārstu ik pēc diviem gadiem vai biežāk; 67 % gaidīja vismaz sešus mēnešus, un 31 % – divus gadus vai ilgāk.
Šie rezultāti parāda plašo sausās acs slimības ietekmi uz dzīves kvalitāti un lielo pacientu skaitu, kas cieš klusējot.
Jāizglīto pacienti un sabiedrība par sausās acs cēloņiem, sekām un ārstēšanas iespējām, kā arī jāuzsver regulāru acu pārbaužu nozīme. Turklāt jāatbalsta veselības aprūpes speciālisti, lai tie spētu precīzi noteikt dažādus sausās acs veidus un piemeklēt atbilstošu terapiju.
Sausās acs diagnoze parasti balstās uz pacienta simptomiem, slimības vēsturi un klīniskajiem testiem. Dažreiz diagnoze tiek noteikta tikai pēc simptomiem un standarta acu pārbaudes, piemēram, ar mikroskopu. Specifiski diagnostikas rīki ietver laika noteikšanu, cik ātri pēc mirkšķināšanas radzenē parādās sausais plankums, acu virsmas iekrāsošanu ar krāsvielu, asaru sāļu un daļiņu koncentrācijas mērījumus vai Meiboma dziedzera darbības novērtēšanu.
Neārstētas sausās acs sindroms var radīt diskomfortu, iekaisumu un blefarītu – kad plakstiņi kļūst sāpīgi un iekaisuši. Simptomi ietver smilšainu vai graudainu sajūtu, sāpes, niezi, dedzināšanu, īslaicīgu miglainu redzi un asarošanu. Sausās acs sindroms biežāk rodas cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma, jo dziedzeri, kas ražo asaras (īpaši to taukaino sastāvdaļu), kļūst mazāk aktīvi, izraisot ātrāku asaru iztvaikošanu un radzenes sausumu. Stāvoklis var ietekmēt gandrīz jebkuras oftalmoloģiskas operācijas rezultātus, tostarp kataraktas un refraktīvās operācijas, tādēļ diagnostikai un kontrolei ir liela nozīme pat pirms operācijas.
Sausu acu sajūtu var pastiprināt arī sauss, putekļains, vējains vai auksts klimats, kā arī gaisa kondicionēšana, centrālā apkure, smēķēšana un dažas veselības problēmas, piemēram, autoimūnas vai hormonālas slimības.
Šie rezultāti atklāj patieso sausās acs slimības izplatību sabiedrībā. Ir satraucoši, ka tik maz pacientu meklē palīdzību, lai gan ārstēšana var ievērojami ietekmēt gan oftalmoloģisko operāciju iznākumus, gan dzīves kvalitāti. Ārstiem un aprūpes speciālistiem par to jārunā ar pacientiem un jāiedrošina regulāri pārbaudīt redzi.
AVOTS: ESCRS25-PP-3336, 'Dry eye symptoms, severity, treatment and unmet needs: an analysis of the United States of America and a multinational snapshot', by Piotr Wozniak et al. Poster session: Ocular surface disease. 09:15-10:45 hrs CEST, Monday, September 15