PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Labāka smadzeņu veselība saistīta ar zemāku hipertensijas risku vēlākos gados

Doctus
Labāka smadzeņu veselība saistīta ar zemāku hipertensijas risku vēlākos gados
Freepik.com
Pieaugušajiem bez arteriālas hipertensijas pētījuma sākumā labāka kognitīvā funkcija sākotnēji bija saistīta ar zemākām izredzēm attīstīties hipertensijai aptuveni 6 gadu novērošanas laikā, turklāt šo saistību daļēji mediēja aptaukošanās.

Pētnieki analizēja datus no notiekoša perspektīva pētījuma, lai novērtētu, vai kognitīvā funkcija ir saistīta ar nākotnes hipertensijas risku un kuri faktori šo saistību mediē.
Analīzē tika iekļauti 6755 spāņu vai latīņamerikāņu izcelsmes pieaugušie bez hipertensijas no četrām ASV metropoļu teritorijām. Vidējais vecums bija 53 gadi, 62 % bija sievietes.
Pirmajā vizītē kognitīvā funkcija tika novērtēta ar četriem neirokognitīviem testiem, kas aptvēra mācīšanos, atmiņu, izpildfunkcijas un informācijas apstrādes ātrumu, lai iegūtu kopējo kognitīvo rādītāju. Tika reģistrēti arī citi nozīmīgi parametri.
Galvenais iznākums bija jaunas hipertensijas attīstība otrajā vizītē pēc mediānas 5,8 gadu novērošanas. Hipertensija tika definēta kā asinsspiediens ≥ 130/80 mm Hg vai antihipertensīvās terapijas lietošana.
Tika analizēts, vai neveselīgi uzvedības faktori — aptaukošanās, zema fiziskā aktivitāte, nekvalitatīvs uzturs un smēķēšana — mediē saistību starp kognitīvo funkciju un hipertensijas attīstību.
Līdz otrajai vizītei hipertensija attīstījās 57 % pieaugušo. Katrs apkopotā kognitīvā rādītāja pieaugums par 1 standarta novirzi (SD) bija saistīts ar par 15 % zemākām izredzēm attīstīties hipertensijai (koriģētā izredžu attiecība [aOR] = 0,85; 95 % TI, 0,74–0,98), kas atbilda absolūtai riska atšķirībai 1,9 %.
Aptaukošanās bija vienīgais nozīmīgais mediators starp apopoto kognitīvo rādītāju un hipertensijas risku (netiešā aOR = 0,95; 95 % TI, 0,90–0,99); smēķēšana un zema fiziskā aktivitāte šo saistību nemediēja.
Nekvalitatīvs uzturs bija saistīts ar paaugstinātu hipertensijas risku (aOR = 1,39; 95 % TI, 1,19–1,64), taču tas nemediēja kognitīvās funkcijas un hipertensijas saistību.
Vārdu plūdums, kas atspoguļo izpildfunkciju, bija vienīgā atsevišķā neirokognitīvā joma, kas bija saistīta ar jaunas hipertensijas risku (aOR = 0,90; 95 % TI, 0,82–0,99).
„Šie rezultāti liecina, ka, lai gan kognitīvās funkcijas ietekme uz hipertensijas risku individuālā līmenī ir mērena, kognitīvās veselības uzlabošanai var būt nozīmīga ietekme populācijas līmenī,” raksta pētnieki.
„Intervences, kas uzlabo izpildfunkcijas, veselības pratību vai nodrošina uzvedības stiprināšanu, var palīdzēt mazināt hipertensijas risku kognitīvi ievainojamās populācijās,” viņi piebilst.

AVOTS: Trifan G, Daviglus ML, Gonzalez  HM, et al. Cognitive Function as a Predictor of Incident Hypertension in Hispanic/Latino Adults: Results From the Community Health Study/Study of Latinos. Hypertension. December 15, 2025