Brīdis, kad bērns sāk pastāvīgi staigāt daudziem vecākiem ir galvenais faktors, pēc kā noteikt, kā viņu bērns attīstās. Notiek bērnu savstarpēja salīdzināšana, un par advancētiem, ar ātrāku attīstību tiek uzskatīti tie, kas sākuši staigāt ātrāk.
Cilvēkiem, kuri bērnībā ir fiziski aktīvi, turpmākajā dzīves laikā ir augstākas kognitīvās funkcijas. Dalībniekiem, kuri vingroja, būdami bērni, labāk veicās kognitīvajos testos neatkarīgi no viņu vecuma pētījuma laikā.
Kognitīvās spējas līdz ar vecumu pasliktinās, taču ir atšķirība starp fizioloģiskām, ar vecumu saistītām un patoloģiskām izmaiņām. Demence ir vispārīgs termins, kas apraksta klīnisko sindromu, kad tiek zaudētas kognitīvās spējas un ikdienas pasākumu veikšanai nepieciešamās prasmes un zinības. Pamata riska faktors demences attīstībai ir vecums.
Kardiovaskulārie riska faktori, tai skaitā, hipertensija, cukura diabēts un smēķēšana, ir saistīti ar paaugstinātu kognitīvo spēju pasliktināšanās risku pusmūžā, secināts pētījumā.
Kaut arī mūsdienās ir daudz dažādu tehnoloģiju, kas uzlabo cilvēka dzīves kvalitāti un mazina nepieciešamību informāciju atcerēties no galvas, joprojām aktuāli ir jautājumi: “Kā uzlabot atmiņu? Kas jālieto, lai to sekmētu?” Viens no risinājumiem ir nootropie līdzekļi.
Jaunā pētījumā atklāja, ka mentāli stimulējošas aktivitātes, piemēram, datora lietošana, spēļu spēlēšana, rokdarbi un dalība sociālās aktivitātes ir saistītas ar zemāku vai aizkavētu ar vecumu saistītas atmiņas pasliktināšanos.
Senioriem, kuriem tiek ārstēta hipertensija, sistoliskais asinsspiediens zem 130 mmHg ir saistīts ar kognitīvo spēju pasliktināšanos, īpaši tiem senioriem, kuriem ir kompleksas veselības problēmas.
Dzirdes problēmas ir bieži sastopama problēma gados veciem cilvēkiem. ASV 75 % cilvēku pēc 70 gadu vecuma ir dažādas pakāpes dzirdes zudums. Neatbildēts jautājums ir par to, kāds dzirdes zuduma līmenis ietekmē kognitīvo spēju pasliktināšanos.
Cilvēkiem, kuriem ir cukura diabēts un pre diabēts un kuriem ir nepietiekams miegs (mērīts, cik daudz reāli cilvēks pavada miegā), ir vājākas kognitīvās spējas, nekā tiem, kuriem ir pietiekams miegs, secināts pētījumā.
Cilvēka atmiņa un tās darbības mehānisms joprojām nav līdz galam atklāts pat dižākajiem pasaules pētniekiem. Mūsu kognitīvo spēju potenciāls ir neaptverams, bet faktoru kopa, kuri tās ietekmē, — vēl lielāka.
Dažas problēmas aktuālas bijušas vienmēr. Kā uzlabot atmiņu? Kā palielināt garīgās darbaspējas, izturību pret nelabvēlīgiem faktoriem? Kā uzlabot darbaspējas pēc galvas smadzeņu traumas vai citiem bojājumiem?
Pētnieki atklāja, ka augsts ķermeņa masas indekss (ĶMI) pusaudžu gados, var ietekmēt kognitīvo funkciju pusmūžā. Tomēr šis efekts tika novērots tikai tiem pieaugušajiem, kuriem ir bijis zems sociālekonomiskais stāvoklis pusaudžu vecumā.
Atmiņas problēmas — norma vai patoloģija? Svarīgi saprast atšķirību starp normālu un patoloģisku atmiņas zudumu. Tas var notikt jebkurā vecumā. Šajā rakstā nepārspriedīsim vaskulāru demenci un Alcheimera slimību, bet analizēsim citas situācijas, kādās ikviens var nokļūt ik brīdi un jebkurā vecumā.
Ar nedzīstošu diabēta pēdas čūlu saistīta amputācija ir viena no komplikācijām, no kurām pacients baidās visvairāk. Un šīs bailes ir ļoti pamatotas. Ar cukura diabētu saistīta pēdas čūla un sekojoša amputācija tiek asociēta ar piecu gadu mirstības rādītāju.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra sirds ķirurgs IVARS BREČS pēc rezidentūras strādā plecu pie pleca ar saviem skolotājiem. Kopā ar viņiem ir veicis unikālas operācijas, glābjot cilvēku dzīvību. Stažējies Vācijā — sirds ķirurģijas centrā Drēzdenē, regulāri apmeklē Eiropas un pasaules kardiotorakālo ķirurgu kongresus un kursus. Pašlaik paralēli tiešajiem pienākumiem darbojas zinātnē un raksta promocijas darbu.
Bruksisms ir stāvoklis, kad novēro zobu rīvēšanu vai saspriegošanu, pārsvarā naktī miega laikā. Taču arī dienas laikā var būt sastopams bruksisms, kad cilvēks stipri sasprindzina žokļa muskulatūru un saspriež zobus, cilvēki to paši arī pamana. To mēdz saukt par dienas bruksismu, kas visbiežāk asociēts ar psihisku spriedzi.
Magnijs (Mg) ir ceturtais visbiežāk sastopamais minerāls cilvēka organismā pēc kalcija, nātrija un kālija, un tas ir otrs visizplatītākais intracelulārais katjons pēc kālija. Intracelulārie Mg krājumi lielā koncentrācijā ir atrodami mitohondrijos, kur šim elementam ir galvenā loma ATF ražošanā. Cilvēkam, kurš sver 70 kilogramus, rezervē ir vidēji 25 grami Mg, no kuriem 53% ir kaulos, 27% muskuļos, 19% mīkstajos audos un mazāk nekā 1% serumā. [1]
Otorinolaringologs JĀNIS SOKOLOVS zina, kāda garoza ir maizei, strādājot valsts un arī privātajā medicīnā. Pieredzējušais speciālists ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ausu, kakla, deguna klīnikas vadītājs, izveidojis privāto LOR klīniku (valdes loceklis), ir uzņēmuma Datamed līdzīpašnieks. Paralēli šiem pienākumiem pagūst arī skolot topošos ārstus un vadīt Latvijas Otolaringologu asociāciju.
