Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Liels saldināto dzērienu patēriņš saistīts ar astmas un HOPS attīstības risku

Doctus
Pētījumā, kura rezultāti publicēt žurnālā Respiratory februāra numurā, atklāts, ka bieži un lielos apjomos lietoti saldinātie dzērieni ir saistīti ar astmas un/ vai hroniskas obstruktīvas plaušu slimības attīstības risku. 

Adelaidas universitātē tika veikts pētījums, kurā telefonintervijās tika aptaujāti 16 907 Austrālijas iedzīvotāji vecumā virs 16 gadiem par saldināto dzērienu lietošanas paradumiem. Pie saldinātiem dzērieniem tika pieskaitīta: kola, limonāde, minerālūdeņi ar garšas pastiprinātājiem u.c.. Pētījuma rezultāti uzrādīja, ka katrs desmitais pieaugušais katru dienu izder vairāk nekā puslitru saldinātā dzēriena. Pētnieki secināja, ka izdzerto saldināto dzērienu daudzums ir saistīts ar paaugstinātu astmas un/ vai HOPS attīstības risku. Jo lielāks saldināto dzērienu patēriņš, jo augstāks saslimstības risks. Kopumā 13,3% pētījuma dalībnieku, kuriem bija astma un 15,6% no tiem, kuriem bija HOPS, norādīja, ka lieto vairāk nekā puslitru saldināto dzērienu dienā.

Izredzes, ka attīstīsies astma un HOPS ir attiecīgi 1,26 (95% TI [1,01–1,58]) un 1,79 (95% TI [1,32–2,43]), salīdzinot tos dalībniekus, kuri lieto saldinātos dzērienus vairāk nekā puslitru dienā ar tiem, kuri nelieto vispār.

Šo saistību vēl vairāk pastiprina fakts, ja cilvēks smēķē, tas it īpaši attiecas uz HOPS attīstību. Salīdzinot tos, kuri nesmēķē, bet lieto saldinātos dzērienus un tos, kuri lieto vairāk nekā puslitru saldināto dzērienu dienā un turklāt vēl arī smēķē, smēķētājiem HOPS attīstības risks ir 6,6 reizes augstāks.

Pētnieki uzsver, ka šis pētījums apliecina veselīga ēdiena un dzēriena lomu hronisku slimību, piemēram, astmas un HOPS, profilaksē.

 

Pirmavots: Shi Z, Grande E, Taylor AW, Gill TK, Adams R, Wittert GA. Association between soft drink consumption and asthma and chronic obstructive pulmonary disease among adults in Australia. Respirology, Volume 17, Issue 2, pages 363–369, February 2012

Saistītie raksti

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Kliedējam mītus par statīnu lietošanu

Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.

A. Ņikitina, R. Rimdjonoka, A. Skride, A. Rudzītis

Gastroezofageālā atviļņa slimības terapija. Ne tikai protonu sūkņu inhibitori

Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.

T. Raikstiņa, V. Skuja

D vitamīns hroniskas nieru slimības pacientiem

Hroniska nieru slimība (HNS) ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma visā pasaulē: skar ~ 10 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīta ar augstāku kopējo un kardiovaskulāro mirstību. [1] HNS tiek definēta kā strukturālas vai funkcionālas pārmaiņas nierēs un/vai samazināta nieru funkcija (GFĀ < 60 ml/min./1,73 m2), kas ilgst vismaz trīs mēnešus. [2] Cilvēkiem ar HNS bieži vērojams D vitamīna trūkums organismā.

M. Brīvere, B. Runča

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U