PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Saistība starp vidējo alkohola patēriņu dzīves laikā un vēža un mirstības risku

Doctus
Mirstības un vēža attīstības risks ir zemāks personām, kuras izdzer mazāk kā 1 dzērienu nedēļā, vēža risks pieaug ar katru papildus izdzerto dzērienu nedeļā, secināts pētījumā.

Iepriekš veiktos pētījumos pierādīts, ka  pat neliela līdz mērena alkohola lietošana ir saistīta ar paaugstinātu vēža risku. Attiecībā uz visu cēloņu mirstību un alkohola lietošanu tika novērota “J formas” sakarība, nelielai alkohola lietošanai novērojot protektīvu efektu, īpaši attiecībā uz sirds un asinsvadu slimībām.

Jaunajā pētījumā tika kombinēts vēža un visu cēloņu mirstības risks saistībā ar lietotā alkohola daudzumu. Kopumā tika analizēta informācija par 99 654 indivīdiem, kuri tika novēroti vidēji 8,9 gadus. Pētījuma laikā tika konstatēti 9559 nāves gadījumi un 12 763 primāri audzēji. Tiks novērota sagaidāmā ”J formas” sakarība starp mirstību un alkohola lietošanu: tiem, kuri nedaudz dzīves laikā lietoja alkoholu (1 – 3 dzērieni nedēļā) bija zemāka mirstība nekā tiem, kuri vispār nelietoja alkoholu vai lietoja to ļoti reti (<1 dzēriens nedēļā), kā arī tiem, kuri lietoja daudz (2 – 3 dzērieni dienā) vai ļoti daudz alkohola (>3 dzērieni dienā). Savukārt attiecībā uz vēzi un ar vēzi saistīti mirstību novēroja lineāru līkni, pieaugot alkohola patēriņam, pieauga arī vēža risks. Mēreniem alkohola lietotājiem bija zemākais kombinētais mirstības un vēža risks. Salīdzinājumam tiem, kuri nekad nelietoja alkoholu (HR=1,07; 95 % TI [1,01 – 1,13]), neregulāriem lietotājiem (HR=1,08; 95 % TI [1,03 – 1,13]), daudz lietojošajiem (HR=1,10; 95 % TI [1,02 – 1,18]) un ļoti daudz lietojošajiem (HR=1,21 ; 95 % TI [1,13 – 1,3]) kombinētais risks bija augstāks.

Jāņem vērā pētījuma iespējamie ierobežojumi: neliels gados veco cilvēku skaits un iespējamie sociālekonomiskie jaucējfaktori.

Pētījums sniedz papildus pierādījumus kompleksajai saistībai starp alkohola lietošanu, vēža incidenci un mirstību, kas būtu jāņem  vērā izstrādājot sabiedrības veselības vadlīnijas.

  AVOTS: Kunzmann AT, Coleman HG, Huang WY, Berndt SI. The association of lifetime alcohol use with mortality and cancer risk in older adults: A cohort study. PLOS Medicine, 2018; 15 (6): e1002585

Lasītākais Doctus.lv
GUNTIS KARELIS: Grūtības ir spēcīgs motivētājs

Asociētais profesors GUNTIS KARELIS, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neslēpj, ka studiju gados neiroloģija šķitusi ļoti sarežģīta un neizprotama medicīnas joma. Tad nu apņēmies to atšifrēt, nevis centies izvairīties no grūtībām un izaicinājumiem.

M. Lapsa
RENĀTE HELDA: cukura diabēts pandēmijas ēnā— katastrofāls ielaisto gadījumu skaits

Renāte Helda, endokrinoloģe “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīcā: "Kopš 1990. gadiem neatceros tik daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu. Ar citām endokrīnajām slimībām pašreiz nav tik slikti, bet sekas varbūt vēl tikai parādīsies, piemēram, laikus neizoperēti vairogdziedzera vēži, kam prognoze ir samērā laba, ja tos ārstē savlaicīgi."

R. Helda
Bioloģiskie medikamenti. Arvien biežāk izmantojam praksē

Zinātniskā revolūcija zāļu atklāšanas un produktu attīstībā biotehnoloģijā, kas notika 20. gadsimta beigās, savu uzvaras gājienu turpina arī 21. gadsimtā. Šobrīd vairāk nekā simt dažādu slimību tiek ārstētas ar biotehnoloģijas palīdzību, turklāt daudzas metodes joprojām ir galvenais atklājums medicīnā. Bioloģisko līdzekļu lietošana strauji paplašinājusies, tos izmanto, piemēram, onkoloģijā, autoimūnu traucējumu, iekaisuma slimību ārstēšanā.

L. Henke, S. Purviņa
Liels traumu risks brīvdienu skrējējiem

Gandrīz puse no visiem brīvdienu skrējējiem (skrējēji, kas to dara neprofesionāli, brīvajā laikā) gūst traumas, galvenokārt saistībā ar ceļiem, ikriem vai Ahileja cīpslām, un riska līmenis ir vienlīdz augsts neatkarīgi no skrējēja vecuma, dzimuma vai skriešanas pieredzes.

Doctus
SANAD II pētījums par valproāta vs. levetiracetāma efektivitāti un izmaksu ieguvumu salīdzinājumu

Valproāts ir pirmās līnijas zāļviela, lai ārstētu pacientus ar jaunatklātu idiopātisku, ģeneralizētu vai grūti klasificējamu epilepsiju. Izņēmums ir sievietes reproduktīvā vecumā potenciālā teratogēnā efekta dēļ. Levetiracetāms tiek izrakstīts arvien biežāk šai pacientu populācijai, neskaitoties uz pierādījumu trūkumu par tā efektivitāti un izmaksu ieguvumiem salīdzinājumā ar valproātu.

Doctus