Vidukļa aptaukošanās pat pie normāla ķermeņa masas indeksa paaugstina sirds un asinsvadu slimību risku
Pētījuma mērķis bija izpētīt normālsvara vēdera aptaukošanās globālo izplatību un tās saistību ar kardiometaboliskajiem iznākumiem.
Šajā šķērsgriezuma pētījumā izmantoja Pasaules Veselības organizācijas datu kopas no aptaujas Stepwise Approach to Surveillance of Noncommunicable Disease Risk Factors (STEPs), kas veikta laikposmā no 2000. līdz 2020. gadam. Aptauja tika veiktas 91 valstī Āfrikā, Amerikā, Austrumu Vidusjūras reģionā, Eiropā, Dienvidaustrumāzijā un Klusā okeāna rietumu reģionā. Pētījumā tika iekļauti pieaugušie vecumā no 15 līdz 69 gadiem vai 18 līdz 69 gadiem (atkarībā no konkrētās valsts nacionālā pilngadības definējuma). Datu analīze tika veikta no 2024. gada aprīļa līdz 2025. gada janvārim.
Normālsvara vēdera aptaukošanās tika definēta kā ķermeņa masas indekss (ĶMI) no 18,5 līdz 24,9, bet palielināts vidukļa apkārtmērs — sievietēm ≥ 80 cm, vīriešiem ≥ 94 cm.
Galvenie iznākumi bija arteriālā hipertensija, cukura diabēts, kopējā holesterīna un triglicerīdu līmenis. Saistības ar šiem kardiometaboliskajiem iznākumiem tika novērtētas, izmantojot loģistiskās regresijas modeļus.
Pētījumā tika iekļauti 471 228 dalībnieki (vidējais ± SD vecums 40,4 ± 15,9 gadi; 57,8 % – sievietes). Globāli 21,7 % (95 % TI, 21,5–21,8 %) dalībnieku ar normālu ĶMI bija vēdera aptaukošanās, svārstoties no 15,3 % (95 % TI, 15,0–15,7 %) Klusā okeāna rietumu reģionā līdz 32,6 % (95 % TI, 31,9–33,3 %) Austrumu Vidusjūras reģionā.
Visaugstākā normālsvara vēdera aptaukošanās izplatība bija Libānā (58,4 %; 95 % TI, 54,1–62,6 %), bet viszemākā – Mozambikā (6,9 %; 95 % TI, 5,9–8,1 %).
Faktori, kas bija saistīti ar vēdera aptaukošanos, ietvēra pamatizglītību un vidējo vai augstāko izglītību (attiecīgi izredžu attiecība [OR] 1,53 [95 % TI, 1,50–1,57] un 2,38 [95 % TI, 2,33–2,43]), bezdarbu (OR=1,25 [95 % TI, 1,23–1,27]), zemu augļu un dārzeņu patēriņu (OR=1,22 [95 % TI, 1,20–1,24]) un mazkustīgumu (OR=1,60 [95 % TI, 1,57–1,63]).
Turklāt normāla ĶMI un vienlaikus vēdera aptaukošanās kombinācija bija konsekventi saistīta ar hipertensiju (OR=1,29 [95 % TI, 1,25–1,33]), cukura diabētu (OR=1,81 [95 % TI, 1,72–1,90]), paaugstinātu kopējo holesterīnu (OR=1,39 [95 % TI, 1,35–1,44]) un paaugstinātiem triglicerīdiem (OR=1,56 [95 % TI, 1,48–1,64]).
Šajā šķērsgriezuma pētījumā vairāk nekā katram piektajam pieaugušajam ar normālu ĶMI bija vēdera aptaukošanās. Vienīgi uz ĶMI balstīta pieeja var būt nepietiekama, lai identificētu šos augsta riska indivīdus un nodrošinātu savlaicīgu iejaukšanos. Šie rezultāti ir nozīmīgi arī ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem 2.2 (izbeigt visus nepietiekama uztura veidus) un 3.4 (samazināt priekšlaicīgu mirstību no neinfekcijas slimībām).
AVOTS: Ahmed KY, Aychiluhm SB, Thapa S, et al. Cardiometabolic Outcomes Among Adults With Abdominal Obesity and Normal Body Mass Index. JAMA Netw Open, 2025;8;(10):e2537942.