Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Kā Latvijā risināt mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojuma apmaksu?

Doctus
Kā Latvijā risināt mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojuma apmaksu?
Freepik
Nacionālais Veselības dienests ar paliatīvās aprūpes sniedzējiem diskutē par paliatīvās aprūpes pakalpojuma finanšu modeli pakalpojuma attīstībai un ilgtspējai.

Valsts apmaksāts paliatīvās aprūpes pakalpojums Latvijā ir ieviests 2024. gada 1. janvārī un līdz šim to ir saņēmuši jau 2489 pacienti. Vidējais paliatīvās aprūpes sniegšanas ilgums vienam pacientam ir 79 dienas, savukārt 13,5% gadījumu pakalpojuma saņemšana ir bijusi nepieciešama ilgāk par sešiem mēnešiem.

Kopumā šim gadam pakalpojuma nodrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem ir plānoti 6 762 991 eiro. Veicot datu analīzi par pakalpojuma sniegšanu gada pirmajā ceturksnī, secināts, ka finansējuma izlietojums šobrīd pārsniedz šim mērķim novirzīto finanšu apjomu. Plānotās izmaiņas paredzēja ieviest apmaksas nosacījumu pakalpojuma sniedzējiem – finansējums vienam aprūpes gadījumam tiktu plānots uz 180 dienām. Tas nozīmē, ka pacients aprūpi saņemtu tik ilgi, cik nepieciešams, bet pakalpojuma sniedzējs par katru paliatīvās aprūpes pacientu saņemtu fiksētu maksājumu.

Sarunas par labāko apmaksas modeli ar pakalpojumu sniedzējiem tiks turpinātas.

 

Saistītie raksti

Paliatīvās aprūpes pieejamība

Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem pacientu skaits, kuriem tiek sniegta valsts apmaksāta stacionārā paliatīvā aprūpe katru gadu pieaug (2017.gadā 1868 pacienti, 2018.gadā 1903 pacienti, 2019.gadā 2054 pacienti). Latvijā paliatīvajā aprūpē gultu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem atbilst Pasaules Bankas pētījumā par Latvijas veselības sistēmu noteiktajam līmenim, bet esošajā paliatīvās aprūpes sistēmā tas nav pietiekams. [3]

M. Ignatova, I. Kokina

Kas notiek ar paliatīvo aprūpi Latvijā?

Valsts kontrole par paliatīvo aprūpi Latvijā nākusi klajā ar skarbu vērtējumu, kas faktiski klasificējams kategorijā “visslikti.lv”. Revidenti uzdod jautājumu — ir vai nav paliatīvā aprūpe Latvijā? Šis tas ir — un pat ļoti labs, piemēram, mobilās brigādes pacienta dzīvesvietā atbilstīgi pasaules praksei, kaut lielajā bildē — “nav nemaz radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvā aprūpe atbilstu pacientu vajadzībām”.

D. Ričika

Latvijas Ārstu kongress Rīgā pulcē medicīnas profesionāļus

Rīgā sācies 10. Latvijas Ārstu kongress, kas četrās dienās pulcēs vairāk nekā 5000 ārstu un citu medicīnas profesionāļu no Latvijas un ārvalstīm. Šogad aprit 36 gadi kopš Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa, un toreiz iedibinātā tradīcija joprojām tiek turpināta – ik četrus gadus lielākajā medicīnas nozares forumā vienojot mediķus, zinātniekus un sabiedrību kopīgā profesionālā telpā.

Lasītākais Doctus.lv

Hipertrofiska kardiomiopātija. Ilgtermiņa riski un pārvaldība

Hipertrofiska kardiomiopātija (HKMP) ir viena no biežākajām kardiomiopātijām, kuras galvenā iezīme ir kreisā kambara hipertrofija bez miokarda pārslodzes, piemēram, ilgstoši paaugstināta asinsspiediena vai vārstuļu patoloģijas dēļ. Visbiežāk hipertrofija ir asimetriska un skar sirds kambaru starpsienu vai kreisā kambara priekšējo sienu. Slimības progresēšanas gaitā var veidoties dinamiska kreisā kambara izejas trakta obstrukcija (KKITO). [1]

P. Kalniņa, B. Barone, I. Griķe, A. Rudzītis

Proteinūrija. Izpratne par nieru bojājumu un pārvaldības taktiku

Pasaulē hroniska nieru slimība (HNS) skar aptuveni 850 miljonus cilvēku, no kuriem 3,9 miljoniem ordinēta nieru aizstājterapija, un līdz 2040. gadam tā prognozēta kā piektais galvenais nāves cēlonis. [8] Samazināts aprēķinātais glomerulu filtrācijas ātrums (aGFĀ) un paaugstināta albuminūrija būtiski palielina sirds—asinsvadu sistēmas notikumu un mirstības risku. Pacientiem ar HNS III pakāpi mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir desmitkārt lielāka nekā terminālas nieru mazspējas risks. [8]

E. Skruļa, I. Puide

Latvijas Ārstu kongress Rīgā pulcē medicīnas profesionāļus

Rīgā sācies 10. Latvijas Ārstu kongress, kas četrās dienās pulcēs vairāk nekā 5000 ārstu un citu medicīnas profesionāļu no Latvijas un ārvalstīm. Šogad aprit 36 gadi kopš Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa, un toreiz iedibinātā tradīcija joprojām tiek turpināta – ik četrus gadus lielākajā medicīnas nozares forumā vienojot mediķus, zinātniekus un sabiedrību kopīgā profesionālā telpā.

Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U