Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Kas jauns valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kārtībā?

Doctus
Kas jauns valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kārtībā?
Freepik
29.decembrī, Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, paplašinot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus saistībā ar nākamā gada budžetā piešķirtajiem papildu līdzekļiem veselības aprūpes nozarei.

Ko tie paredz?

  • No 2022. gada 1. janvāra paplašināts personu loks, kuriem tiek apmaksātas ģimenes ārsta mājas vizītes - valsts apmaksās ģimenes ārsta mājas vizīti arī pie personām, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.
  • Paplašināts tiek personu loks, kuram ir tiesības saņemt valsts apmaksāto medicīnisko apaugļošanu. Ja līdz šim minēto pakalpojumu varēja saņemt sievietes līdz 37 gadu vecumam, tad no 2022. gada gada valsts apmaksātā medicīniskā apaugļošana būs pieejama sievietēm līdz 40 gadu vecumam.
  • Turpinās apmaksāt psihoemocionālā atbalsta pasākumus, kā arī līdz 2022.gada 30.jūnijam nodrošināt konsultatīvā tālruņa pakalpojumu apmaksu pusaudžiem psihoemocionālā atbalsta saņemšanai.
  • Pacientiem ar ļaundabīgu audzēju noteikts “dzeltenais koridors”, lai pacienti ar ļaundabīgo audzēju recidīviem saņemtu diagnostiku un nepieciešamo ārstēšanu ārpus rindas.
  • No 2022. gada sievietēm tiks apmaksātaskrūts rekonstrukcijas operācijas pēc krūts vēža ārstēšanas, arī tām pacientēm, kurām krūts vēža ārstēšana ir notikusi iepriekšējos gados.
  • Paredzēts, ka no 1.janvāra vidējā darba samaksa tarifā ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem pieaugs līdz 1963 eiro (šobrīd 1862 eiro), savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem līdz 1183 eiro (šobrīd 1117 eiro).
  • Turpinās samaksu ārstniecības iestādēm par sniegtajiem pakalpojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku novēršanai,  epidemioloģisko prasību nodrošināšanu, riska maksājumu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem darbam ar Covid-19 pacientiem.
  • Līdz 2022.gada 30. jūnijam paredzēts turpināt apmaksāt psihoemocionālā atbalsta nodrošināšanu stacionāro ārstniecības iestāžu personālam, kā arī turpināt apmaksāt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ikmēneša piemaksu par pacientu veselības stāvokļa novērošanu uzņemšanas nodaļā un veikt samaksu atbilstoši faktiskajām izmaksām par pacientu ārstēšanu intensīvās terapijas gultā vai nodaļā.
  • Tiks nodrošināts jauns dienas stacionārā sniedzamais veselības aprūpes pakalpojums – izmeklējumi, lai nodrošinātu ilgstošu skābekļa terapiju.

 

Saistītie raksti

Dibina domnīcu “Veselības aprūpes sistēmu noturība”

Oktobrī nodibināta domnīca “Veselības aprūpes sistēmu noturība”. Tās mērķis ir uz cilvēku centrētas, aptverošas un integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspējas un noturības nodrošināšana, kas vienlaikus paredz veselības aprūpes un farmācijas nozares noturības un reaģēšanas spēju stiprināšanu. Domnīcas dibinātāji ir deviņas personības no veselības aprūpes, aizsardzības un izglītības nozarēm.

Datortomogrāfija un prognozētais vēža risks dzīves laikā: ASV dati

Gada laikā ASV tiek veikti apmēram 93 miljoni datortomogrāfijas (DT) izmeklējumi 62 miljoniem pacientu. DT ir plaši izmantots attēldiagnostikas rīks, kas palīdz noteikt diagnozi un attiecīgi uzlabot pacienta klīnisko iznākumu. Tomēr, jāņem vērā arī izmeklējuma jonizējošā starojuma līmenis, kas ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku. Vairāki lielapjoma retrospektīvi kohortas pētījumi norādījuši, ka bērnības DT ekspozīcija saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties hematoloģiskām malignām neoplazmām un smadzeņu vēzim.

Doctus

Latvijā pēta fibromiaļģijas diagnostiku

RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētrnieki cer uzlabot diagnostikas un prognozēšanas precizitāti, veicinot efektīvas un personalizētas fibromialģijas ārstēšanas pieejas. Pilotpētījuma ietvaros izstrādāta īpaša vingrojumu programma, kas fibromialģijas pacientiem uzlabo veselības stāvokli.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

B12 vitamīns un tā deficīts

B12 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns ar sarežģītu struktūru, kas pazīstams arī kā kobalamīns, nozīmīgs šūnu metabolismā, īpaši DNS sintēzē, metilēšanā un mitohondriju funkcionalitātē. [1] Tā trūkums var izraisīt hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, tomēr šie klīniskie iznākumi izpaužas salīdzinoši vēlu. Agrīnā B12 vitamīna deficīta diagnostika ir izaicinošs uzdevums.

I. Kikuste

Funkcionāls hipogonādisms. Simptomi un ārstēšana

Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.

R. Mihailovskis, I. Vīksna, J. Ērenpreiss

Ēšanas traucējumi bērniem un pusaudžiem. Kas tie ir, kāpēc rodas, kā atpazīt?

Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]

M. Druvaskalna, I. Muižniece

Datortomogrāfija un prognozētais vēža risks dzīves laikā: ASV dati

Gada laikā ASV tiek veikti apmēram 93 miljoni datortomogrāfijas (DT) izmeklējumi 62 miljoniem pacientu. DT ir plaši izmantots attēldiagnostikas rīks, kas palīdz noteikt diagnozi un attiecīgi uzlabot pacienta klīnisko iznākumu. Tomēr, jāņem vērā arī izmeklējuma jonizējošā starojuma līmenis, kas ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku. Vairāki lielapjoma retrospektīvi kohortas pētījumi norādījuši, ka bērnības DT ekspozīcija saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties hematoloģiskām malignām neoplazmām un smadzeņu vēzim.

Doctus

Kontracepcijas iespējas mūsdienās. Kas jāzina katram ārstam?

Ģimenes plānošana ir darbību kopums, kas sniedz iespēju pārim izvēlēties bērnu skaitu un noteikt vēlamo intervālu starp grūtniecībām. Šis jēdziens klasiskā izpratnē ietver kontracepcijas metožu lietojumu, lai novērstu neplānotas grūtniecības iestāšanos, bet plašākā izpratnē ģimenes plānošanas jēdziens ietver arī neauglības ārstēšanu. [1; 2] Lai gan SPKC dati ir optimistiski un liecina, ka pēdējos desmit gados legālu abortu skaits Latvijā samazinājies divkārt, joprojām saglabājas liels nevēlamo grūtniecību skaits pusaudžu vecumā, [3] tāpēc nozīmīga ir izglītošana skolās, medicīnas iestādēs, digitālajā vidē.

I. Ramane, T. Ausmane, L. Pelčere

Žultsakmeņi Ārstējam simptomātiskos gadījumus

Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.

S. Paudere–Logina

Latvijā pēta fibromiaļģijas diagnostiku

RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētrnieki cer uzlabot diagnostikas un prognozēšanas precizitāti, veicinot efektīvas un personalizētas fibromialģijas ārstēšanas pieejas. Pilotpētījuma ietvaros izstrādāta īpaša vingrojumu programma, kas fibromialģijas pacientiem uzlabo veselības stāvokli.

Doctus

Ātriju fibrilācija jaunajās vadlīnijās. Vairāk par ritma un frekvences kontroli

Eiropas Kardiologu biedrības (European Society of Cardiology — ESC) vadlīnijas par ātriju fibrilāciju (ĀF) ir pārskatītas un atjauninātas, ņemot vērā jaunos pētījumus un klīnisko pieredzi. Galvenās izmaiņas ārstēšanas stratēģijā 2024. gada vadlīnijās saistītas ar uzsvaru uz agrīnu ritma atjaunošanu un pacienta individuālā riska novērtējuma nozīmi.

E. Sokolova, O. Kalējs, A. Rudzītis, D. Behmane

Migrēna. Tās nav parastas galvassāpes

Migrēnas stigmatizācija ir zināms fenomens, par ko rakstījām arī 2024. gada Doctus septembra numurā. Tuvinieki, darba devēji un pat ārstniecības personas ne vienmēr izprot, ko nozīmē dzīvot ar migrēnu, pārciest regulāras galvassāpju lēkmes un nesaņemt vajadzīgo atbalstu. Bet, lai pielietu eļļu ugunij, jāteic, ka problēma ir ne tikai stigmatizējošā attieksme, ar ko migrēnas pacients saskaras, jo pētījumi rāda palielinātu risku dažādu blakusslimību un veselības traucējumu attīstībai.

D. Jēgere, S. Paudere–Logina
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U