Klīniskie un patoloģiskie riska faktori I un II pakāpes melanomas recidīvam
Lai atbildētu uz šo jautājumu, tika veikts kohortas pētījums par lokalizētas melanomas IA līdz IIC stadijām. Tiek izteikta hipotēze, ka ne tikai melanomas izčūlošanās un/vai biezums ir jāņem vērā pacienta novērošanas periodā, lai izvērtētu recidīva riskus. Pētījumā tika iekļauti 1092 pacienti ar primāru lokalizētu melanomu, diagnosticēti no 2010.-2017.gadam, vidējais diagnozes noteikšanas vecums bija 60 gadi; lielākā daļa pacientu vīrieši (57,0 %). Daudzvariantu statistiskajā analīzē identificēti seši mainīgie, kas nozīmīgi saistīti ar laiku līdz recidīvam: izčūlošanās (draudu attiecība [HR] 3,48; 95 % TI 2,51-4,82; p < 0,001), biezums (HR 1,09; 95 % TI 1,05-1,13; p < 0,001), tumora lokalizācija uz skalpa vai kakla (HR 3,22; 95 % TI 1,94-5,37; p < 0,001) vai sejas (HR 2,14; 95 % TI 1,29-3,52; p = 0,003) salīdzinājumā ar rokām, neirotropisms (HR 1,96; 95 % TI 1,03-3,72; p = 0,04), limfovaskulāra invāzija (HR 2,52; 95 % TI 1,00-6,34; p = 0,049) un mitoze (HR 3,93; 95 % TI 2,47-6,26; p < 0,001).
Šie faktori būtu jāņem vērā lokalizētas melanomas pārvaldības taktikā, lai agrīni konstatētu potenciālu slimības recidīvu.
Avots: Mundada M, Zhong X, So A, et al. Clinical and Pathologic Factors in Stage I and II Melanoma Recurrence. JAMA Dermatol. Published online March 04, 2026. doi:10.1001/jamadermatol.2026.0001