Latvijā asinis ziedo vien 4% iedzīvotāju
Šobrīd lielākā daļa donoru asiņu tiek izmantota akūtos gadījumos – neatliekamās medicīnas vajadzībām, dzemdību veiksmīgai nodrošināšanā u.c. Tomēr arī daudziem hroniskajiem pacientiem regulāri nepieciešama asins pārliešana. Piemēram, cilvēkiem ar ilgstošu anēmiju, kas radusies dažādu saslimšanu rezultātā. Tāpat regulāras asins pārliešanas kritiski nepieciešamas onkoloģijas pacienti – gan pirms ārstēšanās kursa, lai sagatavotu organismu terapijai, gan tās laikā, lai saglabātu dzīvības funkcijas.
Ārsti sarunas laikā apliecina, ka ar bažām gaida laiku pēc svētkiem, jo donoru aktivitāte šajā periodā samazinās. Tas rada izaicinājumus gan plānveida operācijām, gan hroniski slimajiem pacientiem. Slimnīcas rūpīgi un savlaicīgi plāno asins pārliešanu un VADC dara visu, lai šīs vajadzības piepildītu, bet dažkārt krājumu nepietiekamība apgrūtina darbu. Piemēram, cieš tieši hroniskie pacienti.
Donoru skaits un ziedojumu apjoms pakāpeniski pieaug. Tomēr, lai nodrošinātu stabilas asins rezerves, ir būtiski, lai donori iesaistītos regulāri, nevis tikai periodiski. Asins pieprasījums no slimnīcām pēdējo gadu laikā ir palielinājies. Lai arī donori ir atsaucīgi, tomēr joprojām asinis ziedo vien nepilni 4% iedzīvotāju. Jāatceras, ka skābekļa apmaiņu nodrošinošie eritrocīti ir izmantojami 35 dienas pēc nodošanas, savukārt, trombocīti, kas atbild par asins recēšanu – vien 7 dienas. Šo iemeslu dēļ regulāra asins ziedošana burtiskā nozīmē izglābj cilvēku dzīvības. Diemžēl, svētku laikā, VADC nereti ir liels izaicinājums nodrošināt slimnīcas ar nepieciešamajiem asins krājumiem, jo donoru skaits samazinās. Donoru pieaugums redzams ap Ziemassvētku laiku, kad cilvēki vēlās izdarīt labu darbu, bet tas ņemot vērā asins “derīguma termiņu”, donoru pieaugums īsā termiņā nenodrošina nepieciešamo asins apjomu visiem klusajiem mēnešiem. Jo asins pieprasījums no slimnīcām ir neparedzams – nekad nevar zināt, cik pacientu slimnīcā nonāks pēc negadījumiem vai cik asins būs nepieciešamas operācijas laikā.
Pārdomāta asins resursu izmantošana un pacientu asins aprūpes pārvaldība jeb “Patient Blood Management” kļūst par arvien izplatītāku pieeju daudzās Eiropas valstīs. Šīs pieejas galvenais mērķis ir uzlabot hronisku slimību ārstēšanu un panākt, lai donoru asinis būtu pieejamas galvenokārt akūtiem un neatliekamiem gadījumiem. Šajā procesā iesaistās speciālisti no dažādām nozarēm – hematologi, veselības aprūpes profesionāļi, pacientu organizācijas, ekonomisti un slimnīcu vadības pārstāvji –, jo tikai kopīga sadarbība spēj nodrošināt ilgtspējīgus risinājumus. Eiropā pacientu asins pārvaldībā tiek izmantotas vairākas metodes, piemēram, paša pacienta asins sagatavošana plānveida operācijām, medikamentu pielāgošana pirms operācijas (ja noteiktas zāles veicina pastiprinātu asiņošanu), kā arī medikamentoza terapija pacientiem ar regulārām asins pārliešanām. Šādu principu ieviešana arī Latvijā ilgtermiņā varētu palīdzēt mazināt pastāvošo asins deficītu.