Medikamentozā terapija un mirstība pacientiem ar UDHS
Šis bija novērojumu pētījums Zviedrijā, kur tika identificēti pacienti no 6–64 gadiem ar jaunatklātu UDHS. Pacienti pirms pētījuma nav saņēmuši medikamentozu terapiju. Novērošanas periods ilga līdz pacienta nāvei, emigrācijai, divus gadus pēc UDHS diagnozes noteikšanas vai līdz pētījuma beigām. Pētījuma ekspozīcija: medikamenta sākšana trīs mēnešus pēc diagnozes noteikšanas. Pētījuma iznākums: visu iemeslu mirstība divus gadus pēc UDHS diagnozes, tāpat arī dabisko cēloņu nāve (somatiski stāvokļi) un mirstība no nedabiskiem cēloņiem (piem., ievainojumi, pašnāvības, nejauša saindēšanās).
No 148 578 pacientiem ar UDHS (41,3 % sievietes), 84 204 (56,7 %) sāka UDHS terapiju. Vidējais pacienta vecums diagnozes brīdī bija 17,4 gadi (IQR 11,6–29,1 gads). Divu gadu mirstības risks bija zemāks medikamentozās terapijas grupā (39,1 uz 10 000 pacientu) salīdzinājumā ar tiem, kas medikamentozo terapiju nesaņēma (48,1 uz 10 000 pacientu), riska atšķirība -8,9 uz 10 000 pacientiem (95 % TI -17,3–-0,6). UDHS farmakoterapijas sākšana bija saistīta ar ievērojami zemāku visu nāves iemeslu rādītāju (draudu attiecība [HR] 0,79; 95 % TI 0,70–0,88) un mirstības risku no nedabiskiem nāves cēloņiem (2 gadu mirstības risks 25,9 uz 10 000 pacientu pret 33,3 uz 10 000 pacientu; risku atšķirība -7,4 uz 10 000, 95 % TI -14,2–-0,5; HR 0,75, 95 % TI 0,66–0,86). Farmakoterapija neietekmēja dabisku cēloņu mirstības risku (risku atšķirība -1,6 uz 10 000 pacientu).
Pētījumā secināts, ka pacientiem ar UDHS farmakoterapijas sākšana samazina visu iemeslu un nedabisku cēloņu mirstības risku.
Avots: Li L, Zhu N, Zhang L, Kuja-Halkola R, D'Onofrio BM, Brikell I, Lichtenstein P, Cortese S, Larsson H, Chang Z. ADHD Pharmacotherapy and Mortality in Individuals With ADHD. JAMA. 2024 Mar 12;331(10):850-860. doi: 10.1001/jama.2024.0851. PMID: 38470385.