PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Pakāpeniskas farmakoterapijas intensifikācijas ieguvumi pacientiem ar sirds mazspēju un diabētu

Doctus
Pakāpeniskas farmakoterapijas intensifikācijas ieguvumi pacientiem ar sirds mazspēju un diabētu
Pixabay.com
Cukura diabēts ir vadošais iemesls hroniskas nieru slimības attīstībai un ir cieši saistīts ar kardiovaskulāro un visu iemeslu mirstību. Sirds mazspēja ar saglabātu izsviedes frakciju (HFpEF) bieži sastopama diabēta pacientiem un paaugstina kardiorenālos riskus. Mūsdienīga diabētiskās nieru slimības ārstēšana balstīta uz četrām vadlīnijās rekomendētām medikamentu grupām: RAS inhibitoriem, SGLT2 inhibitoriem, MRA un GLP1 receptoru agonistiem. Kaut arī arvien biežāk šos medikamentus klīniskajā praksē izmanto kombinācijās, to ietekme uz nieru iznākumiem HFpEF pacientiem ir maz pētīta.

Šī pētījuma mērķis bija izvērtēt uz vadlīnijām balstītas medikamentozās terapijas (GDMT) ietekmi uz nieru iznākumiem HFpEF pacientiem atkarībā no izrakstīto medikamentu skaita. Pētījums bija daudzcentru, iekļaujot 1125 hospitalizētus HFpEF pacientus (mediānais vecums 79 gadi; 62,1 % vīrieši) un tos kategorizējot pēc tā, cik GDMT grupas pacienti saņem: 0 (A grupa; n = 276 [24,5 %]), 1 (B grupa; n = 429 [38,1 %]), 2 (C grupa; n = 310 [27,6 %]) un 3-4 zāļu grupas (D grupa; n = 110 [9,8 %]). Primārais iznākums bija nieru slimības progresēšana, kas definēta kā aGFĀ <10 ml/min/1,73 m², esošā aGFĀ kritums par ≥ 40 % vai uzturošās dialīzes sākšana. Mediānais novērošanas laiks bija 415 dienas.

Primārais notikums tika konstatēts 205 pacientiem (18,2 %): aGFĀ <10 ml/min/1,73 m² 32 pacientiem, aGFĀ samazinājums ≥ 40 % 165 pacientiem un uzsākta dialīze 8 pacientim. Kumulatīvā nieru notikumu incidence pakāpeniski samazinājās līdz ar GDMT klases medikamentu skaita pieaugumu (p = 0,017). Daudzvariantu salīdzinājuma riska analīzē, salīdzinot ar A grupu, primāra notikuma risks bija ievērojami zemāks gan B grupā (sHR 0,633; 95 % TI 0,43-0,93, p = 0,020), gan C grupā (sHR 0,672; 95 % TI 0,41-0,97, p = 0,034), gan D grupā (sHR 0,531; 95 % TI 0,29-0,99, p = 0,046), norādot uz nozīmīgu devas atkarīgu saistību. Apakšgrupu analīzē, stratificējot pacientus pēc ĶMI, relatīvais ieguvums samazinājās pacientiem ar ĶMI < 20 kg/m².

Autori secina, ka GDMT iekļaušana terapijā samazina nevēlamu nieru notikumu risku pacientiem ar HFpEF un diabētu. Pat ja nav iespējams izrakstīt visas četras medikamentu grupas, katras zāļvielas pievienošana jau veicināja nozīmīgu renoprotektīvo ieguvumu.

Avots: Hoshika Y et al, Stepwise intensification of guideline-directed medical therapy is associated with reduced major adverse kidney events in patients with HFpEF and diabetes; ESC Congress 2026, Munich & Online