Plaušu vēzis nesmēķētājiem: ko saka dati?
Lielākā daļa šo plaušu vēžu histoloģiski ir adenokarcinomas (60-80 %), pārējie skvamozi vai adenoskvamozi (10-20 %) un reti sīkšūnu plaušu vēža gadījumi. Riska faktori ir gan ekspozīcija pasīvai smēķēšanai, gaisa piesārņojumam, asbestam, kā arī plaušu vēža gadījums pirmās pakāpes radiniekam. Salīdzinājumā ar pacientiem, kam ir smēķēšana anamnēzē, nesmēķējošiem pacientiem biežāk sastop terapeitiski mērķējamus genomiskus variantus kā EGFR vai ALK gēna mutācijas (43 % iepretī 11 % EGFR un 12 % iepretī 2 % ALK mutāciju gadījumā).
Līdzīgi kā pacientiem ar smēķēšanas anamnēzi, nesmēķētājiem ar plaušu vēzi simptomi var būt sēkšana, sāpes krūtīs, elpas trūkums, hemoptīze vai arī norādes par metastātisku slimību (sāpes kaulos un galvassāpes). Šobrīd nepastāv vienotas pieejas plaušu vēža skrīningam nesmēķētāju vidū ar zemu devu datortomogrāfijas palīdzību.
Ārstēšanā var tikt izmantotas tādas metodes un to kombinācijas kā ķirurģija, staru terapija, sistēmiskas terapijas atbilstīgi slimības stadijai un tumora molekulāriem raksturlielumiem.
Vidējā dzīvildze nesmēķētājiem ar advancētu nesīkšūnu plaušu vēzi (IIIB vai augstāku) un potenciāli ietekmējamām genomiskām izmaiņām var sasniegt 3-5 gadus, kamēr pacientiem bez šīm genomiskām izmaiņām diemžēl dzīvildze prognozējama tāda pati kā pacientiem ar smēķēšanas anamnēzi (1-2 gadi).
Avots: Murphy C, Pandya T, Swanton C, Solomon BJ. Lung Cancer in Nonsmoking Individuals: A Review. JAMA. Published online October 20, 2025. doi:10.1001/jama.2025.17695