PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Psihiskās veselības ietekme uz psoriāzes pacienta izpratni par slimības smaguma pakāpi

Doctus
Psihiskās veselības ietekme uz psoriāzes pacienta izpratni par slimības smaguma pakāpi
Pixabay.com
Lai veiksmīgi ārstētu psoriāzi, nepieciešams rūpīgi uzraudzīt slimības gaitu un atbildreakciju uz ārstēšanu. Dermatologu ikdienas praksē lietotie slimības smaguma pakāpi novērtējošie rīki neuzrāda to, kā pacients uztver savu slimību. Veiktie pētījumi uzrāda, ka ir vērā ņemama atšķirība starp psoriāzes smaguma pakāpes novērtējumu pacienta un ārsta skatījumā. Izprotot faktorus, kas ietekmē pacienta pašnovērtējumu, ir iespējams uzlabot terapeitisko iznākumu un pacienta apmierinātību ar ārstēšanu.

Lai novērtētu atšķirības viedokļos starp pacientiem un ārstiem-speciālistiem, kā arī noskaidrotu, vai vērtējuma atšķirībās iesaistīts pacienta psihiskās veselības statuss, tika veikts kohortas pētījums Londonā, Anglijā ar 502 psoriāzes pacientiem, kas apmeklējuši dermatologu psoriāzes dēļ laikā no 2016.–2018.gadam.

Psoriāzes smaguma pakāpe tika novērtēta katrā vizītē ar identisku 5 punktu ārsta un pacienta novērtējuma skalām (āda – tīra, gandrīz tīra, vieglas pakāpes psoriāze, vidējas pakāpes, smagas pakāpes vai ļoti smagas pakāpes psoriāze). Katrā vizītē pacients aizpildīja depresijas un trauksmes pašvērtējuma sijājošās diagnostikas anketas.

Kopumā bija pieejami garengriezuma dati par 502 pacientiem ar psoriāzi (kopā laika posmā notikušas 1985 vizītes). No pētījuma dalībniekiem 339 (68 %) bija vīrieši, 396 (79 %) eiropeīdās rases, vidējais vecums 47 gadi, 197 (39 %) ar psoriātisko artrītu, 43 (9 %) konstatēti depresīva spektra traucējumi, 49 pacientiem (10 %) trauksmes spektra traucējumi.

Arī šajā pētījumā bija nesakritības starp dermatologa un pacienta uztveri par slimības pakāpi, – kopumā 768 no 1985 apmeklējumiem (39 %). 511 vizītēs (26 %) pacienti savu psoriāzes gaitu novērtēja mazāk smagu kā dermatologs, bet 257 vizītēs (13 %) kā smagāku.

Tie pacienti, kas tika izsijāti pēc psihiskās veselības traucējumiem (depresija, trauksme) drīzāk novērtēja savu slimības gaitu kā smagāku, salīdzinot ar dermatologa vērtējumu (relatīvā riska attiecība: depresija 2,7; 95 % TI, 1,6–4,5; trauksme 2,1; 95 % TI, 1,3–3,4). Statistiskā ticamība nemazinājās arī pēc vecuma, etniskās grupas, dzimuma, ĶMI, smēķēšanas statusa, blakusslimību, ārstēšanas izvēles un psoriātiskā artrīta esamības pielāgošanas.

Šis pētījums norāda, ka atšķirības starp slimības uztveri starp pacientu un speciālistu varētu būt saistītas ar pacienta psihiskās veselības traucējumiem. Depresijas un trauksmes atpazīšana psoriāzes pacientu vidū ir nepieciešama, lai interpretētu pacienta uztveri par slimību un nonāktu pie atbilstīga ārstēšanas algoritma.

Avots: Carr E, Mahil SK, Brailean A, et al. Association of Patient Mental Health Status With the Level of Agreement Between Patient and Physician Ratings of Psoriasis Severity. JAMA Dermatol. Published online March 03, 2021. doi:10.1001/jamadermatol.2020.5844