Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Smagas gaitas akūts aknu bojājums pēc hepatotoksisku medikamentu lietošanas: pasaules dati

Doctus
Smagas gaitas akūts aknu bojājums pēc hepatotoksisku medikamentu lietošanas: pasaules dati
Pixabay.com
Šā brīža pieeja hepatotoksiskā medikamentu potenciāla klasificēšanā balstās uz kumulatīviem gadījumu ziņojumiem par akūtu aknu bojājumu (AAB), neņemot vērā skartās populācijas lielumu. Pastāv maz pierādījumu no datiem, kas attiecināmi uz pacienta veselības statusu un/vai rutīnas veselības aprūpē ievāktu informāciju ārpus ierastās pētījumu vides. Veikts pētījums, lai identificētu potenciāli vishepatotoksiskākos medikamentus praksē balstītos pierādījumos un salīdzinātu rezultātus ar šā brīža medikamentu iedalījumu pēc gadījumu ziņojumiem.

Šajā kohortas pētījumu sērijā tika iegūti dati no ASV Veterānu lietu departamenta datiem par personām bez pastāvošas aknu vai žultsceļu slimības, kam sākta terapija ar potenciāli hepatotoksisku medikamentu (kopā analizēti 194 medikamenti) ambulatoros apstākļos laikā no 2000.–2021.gadam. Dati analizēti no 2020.gada jūnija līdz 2023.gada novembrim. Pētījumā par būtisku hepatotoksicitāti uzskatīta hospitalizācija smaga AAB gadījumā, kas definēta vai nu kā (1) AlAT kāpums vairāk par 120 U/l + kopējā bilirubīna līmenis virs 2,0 mg/dl vai (2) INR virs 1,5 + kopējā bilirubīna līmenis virs 2,0 mg/dl pirmajās divās hospitalizācijas dienās.

Pētījumā tika iekļauti 7 899 888 pacienti starp 194 medikamentu kohortām (vidējais [SN] vecums 64,4 [16,4] gadi, 7 305 558 vīrieši [92,5 %], 4 354 136 pētījuma dalībniekiem [55,1 %] bija polifarmācija). Sastopamības rādītāji smagam AAB variēja no 0 gadījumiem uz 10 000 persongadiem (kandesartans, minociklīns) līdz 86,4 gadījumiem uz 10 000 persongadiem (stavudīns). Septiņiem medikamentiem (stavudīns, erlotinibs, lenalidomīds vai talidomīds, hlorpromazīns, metronidazols, prohlorperazīns un izoniazīds) AAB biežums bija 10,0 vai vairāk gadījumi uz 10 000 persongadiem, un desmit medikamentiem (moksifloksacīns, azatioprīns, levofloksacīns, klaritromicīns, ketokonazols, flukonazols, kaptoprils, amoksicilīns–klavulānskābe, sulfametoksazols–trimetoprims un ciprofloksacīns) rādītājs bija starp 5,0 līdz 9,9 gadījumiem uz 10 000 persongadiem. No šiem 17 medikamentiem ar augstākajiem novērotajiem smaga AAB rādītājiem 11 (64 %) nebija iekļauti augstākajā hepatotoksicitātes kategorijā, kas balstās uz gadījumu ziņojumiem.

Avots: Torgersen J, Mezochow AK, Newcomb CW, et al. Severe Acute Liver Injury After Hepatotoxic Medication Initiation in Real-World Data. JAMA Intern Med. Published online June 24, 2024. doi:10.1001/jamainternmed.2024.1836

Saistītie raksti
Lasītākais Doctus.lv

Neirotiskie un ar stresu saistītie traucējumi. Terapijas iespējas un izaicinājumi, I daļa

Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]

R. Logins, Z. Šķiņķe

Kuru neiroloģisku slimību gadījumā pacienti visbiežāk pieprasa eitanāziju un asistēto pašnāvību?

Pētījuma mērķis bija identificēt, kādu neiroloģisku slimību gadījumā visbiežāk tiek pieprasīta eitanāzija un asistētā pašnāvība tajās valstīs, kurās šīs medicīniskās procedūras ir likumīgas. Demence, motoneironu slimība, multiplā skleroze un Parkinsona slimība visbiežāk motivē pacientus pieprasīt eitanāziju vai asistēto pašnāvību. Ar demenci saistītie pieprasījumi veido lielāko grupu, to skaists pieaug un rada papildu ētiskus un juridiskus jautājumus šo pacientu lemtspējas samazināšanās dēļ.

Doctus

Arteriāla hipertensija. Jaunumi no ESC 2024 kongresa

Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.

S. Paudere–Logina

Ciemos pie kūstošajiem kalnu ledājiem

Pirmo reizi uz ledāja (uz)kāpu 2016. gadā Francijā, kad par kalnu un ledāju dabu zināju pavisam nedaudz. Mani piesaistīja aicinājums, ka jebkurš gana fiziski trenēts var uzkāpt slavenajā Monblānā (4810 m virs jūras līmeņa). Izlēmu Romas apskati iemainīt pret Šamonī. Kā izrādījās... Kāpšana virsotnē un būšana uz ledāja prasa krietni vairāk nekā “būt fiziski okei trenētam”.

E. Vaska

Diabētiska retinopātija. Medikamentozās terapijas ietekme uz iznākumu

Ordinējot jebkuru medikamentu, jābūt pārliecībai par zāļvielas efektivitāti, drošumu, kā arī savietojamību ar citiem medikamentiem konkrētai pacientu grupai. Lietoto medikamentu skaits 2. tipa cukura diabēta gadījumā var būt samērā liels: daļa mērķtiecīgi glikēmijas kontrolei, daļa blakusslimību un diabēta komplikāciju novēršanai. Šajā pasaules literatūras apskatā aplūkota diabētiska retinopātija un tās mijiedarbība ar dažādiem medikamentiem.

S. Paudere–Logina, K. Baumane

DAINA PASTARE, neiroloģe: Dari vislabāko, ko spēj

“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.

M. Lapsa
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U