Alkohola neizraisīta aknu taukainā slimība (NATAS) izpaužas ar aknu steatozi jeb aptaukošanos gadījumos, kad pacientam nav citu iemeslu, kuru dēļ aknu audos patoloģiski varētu uzkrāties tauki, piemēram, smaga aktīva alkohola lietošana. Šobrīd NATAS ir galvenais hroniska aknu bojājuma iemesls pasaulē, šis stāvoklis rada bažas par sabiedrības veselību.
Gandrīz 86 % pacientu ar FIB-4 rādītājiem, kas norāda uz aknu fibrozi, sirds magnētiskajā rezonansē atklāj novirzes.
Slikti kompensēta 1. un retāk 2. tipa cukura diabēta gadījumā var attīstīties aknu bojājums, kam raksturīga gan tauku, gan glikogēna akumulācija hepatocītos, kas izraisa hepatomegāliju un aknu transamināžu līmeņa paaugstināšanos. Aknu punkcijas biopsija ir “zelta standarts” šīs slimības diagnostikā. [1; 2]
Nealkohola taukainās aknu slimības (NATAS) izplatība pasaulē ir vidēji 19–33 %, ar atšķirībām dažādās populācijās. NATAS ir iemesls saīsinātai dzīvildzei un paaugstina aknu cirozes, hepatocelulāras karcinomas attīstības risku un nepieciešamību pēc aknu transplantācijas dzīves laikā. Joprojām ir neskaidrība par dažādiem pieejamiem uztura bagātinātājiem, to ieguvumiem un riskiem NATAS pacientiem. Šobrīd nav pieejams neviens apstiprināts uztura bagātinātājs NATAS ārstēšanā vai profilaksē.
Hepatocelulāra karcinoma (HCC) ir viens no līderiem ar vēzi saistītas mirstības gadījumos, taču labā ziņa ir tāda, ka līdz ar laiku attīstās un strauji mainās arī ārstēšanas iespējas. Pēdējos 20 gados veikti vairāki nejaušināti kontrolēti pētījumi, kas veikti ar mērķi uzlabot slimības iznākumu dažādās stadijās. Šā pārskata mērķis bija analizēt šā brīža pierādījumus un identificēt potenciālos faktorus, kas ietekmē atbildreakciju uz izvēlēto terapiju.
Aptaukošanās bērnībā paaugstina risku attīstīties ne–alkohola taukainajai aknu slimībai (NATAS), kuru bieži uzrāda paagstinātas aknu transamināzes, t.sk. AlAT.
Neskatoties uz pieejamām vadlīnijām ASV, kas uzsver nepieciešamību vakcinēties (vai dokumentēt imunitātes faktu) pret A un B hepatītu pacientiem ar hronisku aknu slimību, šie ieteikumi tiek ievēroti nepietiekamā līmenī.
Ikgadējās Pasaules Hepatīta dienas ietvaros notika Latvijas Infektologu, Hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas (LIHHASA) un C hepatīta pacientu apvienības organizēta diskusija “Jauni izaicinājumi jeb “kā pārkāpt suņa astei” un uzveikt C hepatītu”.
Parasti hepatoprotektoriem tiek izvirzītas vairākas prasības: maksimāla absorbcija, spēja saistīt aknu šūnas bojājošus savienojumus vai novērst to veidošanos, iekaisuma procesu mazināšana, fibroģenēzes nomākšana, reģenerācijas stimulēšana, aknu metabolisma uzlabošana, turklāt tas nedrīkst būt toksisks.
C hepatīta ārstēšana ar tiešas iedarbības pretvīrusu medikamentiem samazina mirstības un aknu vēža risku pacientiem ar hronisku C hepatīta infekciju, tai skaitā, pacientiem ar cirozi.
Ne vienmēr ārstam ienāk prātā, ka populārais vārds “hepatoprotektors” nav viennozīmīgs — šim vārdam ir divi krasi atšķirīgi skaidrojumi, divas atšķirīgas nozīmes. Visbiežāk to uztver kā vielu, kas spēj stiprināt hepatocītus, spēj padarīt tos “veselīgus un izturīgus”, ļauj hepatocītiem palikt nebojātiem arī tad, ja aknas pakļautas dažādu kaitīgu faktoru ietekmei: tās bojā, piemēram, alkohols, hepatotoksiskas sadzīves ķīmiskās vielas, hepatotoksiski medikamenti.
Viens no biežāk lietotajiem preparātiem vidēji smagas hroniskas hipertensijas ārstēšanai grūtniecības laikā ir metildopa, bet jāatceras, ka, to lietojot, iespējama pastiprinātas jutības reakcija un tālāk var attīstīties holestāze, aknu šūnu bojājums un pat smags hepatīts.
Heterogēnu kohortu, ko veidoja 188 pacienti ar hronisku C hepatītu (HCV) (lielākoties 1b genotipu), Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ārstēja ar ombitasvīra/paritaprevīra/ritonavīra (Viekirax®) un dasabuvīra (Exviera®) kombināciju, un 12 nedēļas pēc ārstēšanas kursa pabeigšanas 100 % pacientu sasniedza noturīgu virusoloģisko atbildes reakciju (SVR12), lai kāda būtu bijusi iepriekšējā pretvīrusu terapija. Augstais SVR12 līmenis apstiprināja lielisko ombitasvīra/paritaprevīra/ritonavīra un dasabuvīra efektivitāti, par ko jau bija ziņots citos reālās dzīves pētījumos.
Aknas ir ļoti jutīgas pret alkohola toksisko iedarbību. Ilgstošas alkohola lietošanas dēļ aknās rodas smagas pārmaiņas: aknu taukainā hepatoze, iekaisums un ciroze. Tomēr ne tikai alkohola lietošanas dēļ attīstās taukainā hepatoze — šajā rakstā pievērsīsimies ne–alkohola taukainās hepatozes diagnostikas un ārstēšanas īpatnībām.
Miega traucējumi, grūtības koncentrēties un veikt darba pienākumus, risks citu atopiju attīstībai — tā ir tikai daļa no neārstēta alerģiska rinīta nevēlamajām blaknēm. Nav nozīmes, vai alerģisks rinīts ir sezonāls vai pastāvīgs, tā pārvaldība pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanai ir svarīgs ārsta uzdevums.
Ar nedzīstošu diabēta pēdas čūlu saistīta amputācija ir viena no komplikācijām, no kurām pacients baidās visvairāk. Un šīs bailes ir ļoti pamatotas. Ar cukura diabētu saistīta pēdas čūla un sekojoša amputācija tiek asociēta ar piecu gadu mirstības rādītāju.
Gulēšana mazāk nekā piecas stundas naktī ir saistīta ar 74 % lielāku perifēro artēriju slimības (PAD) iespējamību, salīdzinot ar septiņām līdz astoņām stundām.
Magnijs (Mg) ir ceturtais visbiežāk sastopamais minerāls cilvēka organismā pēc kalcija, nātrija un kālija, un tas ir otrs visizplatītākais intracelulārais katjons pēc kālija. Intracelulārie Mg krājumi lielā koncentrācijā ir atrodami mitohondrijos, kur šim elementam ir galvenā loma ATF ražošanā. Cilvēkam, kurš sver 70 kilogramus, rezervē ir vidēji 25 grami Mg, no kuriem 53% ir kaulos, 27% muskuļos, 19% mīkstajos audos un mazāk nekā 1% serumā. [1]
Bažas par Covid–19 pandēmijas ietekmi uz psihisko veselību dažādās populācijās ir aktuāls jautājums – medijos vairākkārt izteikti apgalvojumi, ka šobrīd pasaule piedzīvo Covid–19 psihiskās veselības pandēmiju vai “cunami”. Līdz šim veiktie šķērsgriezuma pētījumi ziņojuši par psihiskās veselības pasliktināšanos dažādās pacientu grupās un vispārējā populācijā, taču iztrūkst salīdzinājums ar laiku pirms pandēmijas.
