Tendences bērnu veselībā un labbūtībā: 2016.–2020.gada ASV dati
Dati par katru pētījuma periodā iekļauto gadu tika izgūti no Nacionālās Bērnu veselības aptaujas datiem, kas ir uz populāciju vērsta, nacionāli reprezentatīva aptaujas anketa, kurā iekļauti bērni pēc nejaušības principa. Dalībnieki bija bērni no dzimšanas līdz 17 gadu vecumam, kuru vecāki vai aizbildņi aizpildīja aptaujas anketu elektroniski.
Pētījumā tika iekļauti dati par 174 551 bērnu. Laika posmā no 2016.gada līdz 2020.gadam, ir novērots pieaugums trauksmes (no 7,1 % [ 95 % TI 6,6–7,6] līdz 9,2 % [95 % TI 8,6–9,8]; + 29 %; trend p < 0,001) un depresijas simptomātikā (no 3,1 % [95 % TI 2,9–3,5] uz 4,0 % [95 % TI 3,6–4,5]; + 27 %; trend p < 0,001). Piecu gadu laikā bija samazinājies fiziskās aktivitātes biežums (no 24,2 % [ 95 % TI 23,1–25,3] uz 19,8 % [95 % TI 18,9–20,8 %]; - 18 %; trend p < 0,001), pasliktinājusies vecāku vai aizbildņu psihiskā veselība (no 69,8 % [95 % TI 68,9–70,8] uz 66,3 % [95 % TI 65,3–67,3]; -5 %; trend p < 0,001), kā arī bērna spējas tikt galā ar vecāku prasībām (no 67,2 % [95 % TI 66,3–68,1] uz 59,9 % [95 % TI 58,8–60,9]; -11 %; trend p < 0,001). Jāpiebilst, ka laikā no 2019.gada līdz 2020.gadam izteikti pieaudzis dažādu ar uzvedību saistītu traucējumu biežums un bērna aprūpes prasības ir ietekmējušas vecāku nodarbinātības iespējas. Tāpat krities profilaktisko vizīšu skaits pie ārsta par vidēji 9 %.
Avots: Lebrun-Harris LA, Ghandour RM, Kogan MD, Warren MD. Five-Year Trends in US Children’s Health and Well-being, 2016-2020. JAMA Pediatr. Published online March 14, 2022. doi:10.1001/jamapediatrics.2022.0056