PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Vēža pacienti Eiropā saskaras ar nozīmīgiem finansiāliem un socioekonomiskiem izaicinājumiem

Doctus
Vēža pacienti Eiropā saskaras ar nozīmīgiem finansiāliem un socioekonomiskiem izaicinājumiem
Pixabay.com
Vēzis neskar tikai pacienta veselību. Bieži vien tam ir nozīmīga ietekme uz cilvēka finansiālo stāvokli un sociālo dzīvi. Nīderlandes Vēža izpētes institūts veicis nozīmīgu pētījumu, atklājot, ka vēža pacientiem visā Eiropā zūd ienākumi, nākas saskarties ar papildu ārstēšanas izmaksām no sava maciņa, kā arī izvairīties no medicīniskās aprūpes finansiālu ierobežojumu dēļ, ko radījusi diagnoze. Īpaši ievainojami ir jauni pieaugušie un pusaudži.

Rezultāti iegūti pēc vairāk kā 2500 vēža pacientu aptaujāšanas 25 Eiropas valstīs un atklāj nozīmīgas atšķirības starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. Iegūtā informācija pasvītro nepieciešamību izstrādāt stingrāku vienotu veselības aprūpes politiku visā ES, lai pasargātu visus pacientus, neatkarīgi no viņu dzīvesvietas.

Pētījums publicēts ESMO Open un International Journal of Cancer, kur lasāma arī atsevišķa apakšgrupu analīze par pusaudžiem un jauniem pieaugušajiem. Šis ir pirmais šāda veida pētījums, kur salīdzināta finansu un socioekonomiskā vēža ietekme starp Eiropas valstīm.

Svarīgākie pētījuma pieturpunkti ir:

  • 56 % vēža pacientu ziņo par ienākumu zudumu saistībā ar viņu diagnozi. Augstākais rādītājs fiksēts Kiprā (66 %) un Somijā (63 %), bet zemākais Nīderlandē (51 %) un Spānijā (52 %).
  • Apmēram trešdaļai pacientu (28 %) ienākumu kritums svārstās ap 200-800 EUR mēnesī. Tādās valstīs kā Šveice, Dānija un Kipra daļa pacientu zaudē vairāk kā 1200 EUR mēnesī.
  • 86 % pacientu ziņo par papildu ar ārstēšanu saistītiem izdevumiem, t.sk. transporta izdevumiem un nekompensējamiem medikamentiem. Pacientus Bulgārijā, Somijā un Nīderlandē visvairāk skar transporta izmaksas. Lai tiktu galā ar šiem izdevumiem, liela daļa pacientu cenšas palielināt savus ienākumus vai samazināt citus izdevumus.
  • 16 % no pacientiem ziņo, ka viņiem ir nācies atlikt vai atcelt vizīti vai ārstēšanu (t.sk. medikamentu iegādi, operāciju) finansiālu rūpju dēļ. Šāda tendence visvairāk novērota Bulgārijā (38 %), Beļģijā (23 %), Vācijā (22 %) un Francijā (21 %).

Papildu šim, apmēram 1/3 pacientu mainījās nodarbinātības statuss: mazāk cilvēku spēj strādāt vai studēt, biežāk agrīni pensionējas, kļūst par bezdarbnieku vai saņem invaliditātes statusu.
Svarīgi ņemt vērā, ka vēža veids vai ārstēšanas taktika maz ietekmējusi šo pacientu finansiālo situāciju, norādot uz sistēmisku šā izaicinājuma dabu. Rezultāti norāda, ka visdrīzāk ar finansiāliem šķēršļiem saskaras pacienti, kas ir šķirteņi, pašnodarbinātie, zemākiem mājsaimniecības ienākumiem vai ar bērniem.

Avots: Financial toxicity and socioeconomic impact of cancer in Europe. Vancoppenolle, J. et al. ESMO Open, Volume 10, Issue 6, 105293