Kāpēc ārstam būt sociālajos medijos, kā tiek ģenerēts saturs, cik daudz laika tas aizņem un kāpēc ir tik svarīgi rūpīgi pārdomāt, kā publiski paust informāciju? Pieredzē dalās asoc. prof. ANDRIS SKRIDE, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Reto slimību kabineta vadītājs un Profesora Skrides Sirds klīnikas vadītājs, un Dr. ILONA VILKOITE, “Veselības centrs 4” gastroenteroloģe, interniste, endoskopijas speciāliste, IVBIOTIC zīmola radītāja.
Pētnieki atklāja, ka koledžas studenti, kuri mēģināja samazināt savu sociālo mediju lietošanu līdz 30 minūtēm dienā, divu nedēļu eksperimenta beigās un salīdzinājumā ar kontroles grupu ieguva ievērojami zemākus rezultātus trauksmes, depresijas, vientulības un baiļu skalā.
Gada sākumā bijām liecinieki, kā vētru saceļ storijs sociālajā tīklā Instagram un karjera Latvijas lielākās slimnīcas Diagnostikās radioloģijas centra vadītāja pienākumu izpildītāja amatā beidzas, tā īsti nesākusies. Kā uzvedība sociālajos tīklos ietekmē uzticamību? Kur ir robeža — kas ir akceptējams un kas nav? Piedāvājam dažus interesantus pētījumus un atziņas.
Jauna pētījuma autori uzskata, ka lūgums cilvēkiem pārtraukt sociālo mediju lietošanu tikai uz vienu nedēļu var ievērojami uzlabot viņu labklājību, mazināt depresiju un trauksmi, un nākotnē to varētu ieteikt kā līdzekli, lai palīdzētu cilvēkiem uzlabot psihisko veselību.
Ne tik sen kopā dzīvoja vairākas paaudzes kuplās ģimenēs, meitenes redzēja, kā aug zīdainis, kā bērniņu aprūpē, zīda. Šodien pirmā pieredze nereti rodas, aprūpējot pašiem savu bērniņu. Saprotams, ka jaunie vecāki jūtas nedroši un informāciju iegūst sociālajos tīklos. Tikai desmitā daļa vecāku norāda, ka sociālie tīkli viņu zināšanas šajā jomā neietekmē.
Sociālie mediji ir būtiska mūsu dzīves sastvādaļa 21.gadsimtā un tās nozīme pieaug ar katru brīdi, it īpaši jauniešu vidū. Arvien vairāk runā par to, ka sociālajiem medijiem ir nopietns atkarību izraisošs potenciāls.
Starptautiskās publikācijas ziņo, ka Covid–19 laikā pieaug neiecietība, emocionāla (mutiska) vardarbība, stigmatizācija, kas vērsta pret medicīnas darbiniekiem. To labi var redzēt arī sociālajos tīklos: sabiedrība sadalījusies divās frontēs. Vieni pauž atbalstu mediķiem, citi — agresivitāti. Saruna ar profesori ANDU ROŽUKALNI, RSU Komunikācijas fakultātes dekāni, Komunikācijas studiju katedras vadītāju.
Laikā, kad arvien biežāk un skaļāk izskan bažas par Latvijas iedzīvotāju novecošanos un vidējā vecuma rādītāja neatlaidīgu pieaugumu, rodas ne tikai eksistenciāli jautājumi, bet jāaizdomājas par sabiedrības dzīves kvalitāti un darba spējām, ko līdz ar vecuma pieaugumu tiešā veidā ietekmē arī slimību izplatība, tai skaitā dažādas balsta un kustību aparāta slimības. Latvijā locītavu problēmas ir viens no galvenajiem ilgstošu sāpju un ierobežotas mobilitātes cēloņiem.
Ja agrāk informācija par slimībām tika saņemta ārsta kabinetā, tad mūsdienās pirmā sastapšanās ar veselības jautājumiem bieži notiek digitālajā vidē. Pētījumi liecina, ka arvien biežāk pacienti mākslīgā intelekta (MI) rīkus izmanto informācijas meklēšanai, simptomu izvērtēšanai, sagatavošanās procesam pirms ārsta konsultācijas un emocionāla atbalsta gūšanai. [1; 2; 20]
Secināts, ka pacientiem ar cerebrālu amiloīdu angiopātiju (CAA) ir lielāka iespēja attīstīties depresijai salīdzinājumā ar kognitīvi normāliem kontroles pacientiem. Turklāt – depresīvie simptomi daļēji mediē CAA un kognitīvo traucējumu mijiedarbību
Smēķēšanas atmešana pacientiem ar vēzi ir viena no efektīvākajām iejaukšanās iespējām: pārtraucot smēķēt pēc diagnozes, uzlabojas ārstēšanas efekts un kopējā izdzīvotība. Daži eksperti smēķēšanas atmešanas terapiju dēvē par “vēža aprūpes ceturto balstu” līdzās ķirurģijai, staru terapijai un ķīmij-/imūnterapijai.
Kuram pacientam drīzāk izvēlēsieties tiešos orālos antikoagulantus (TOAK), bet kam — varfarīnu? Kā nieru funkcija un aknu rādītāji ietekmē antikoagulanta izvēli? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild kardiologs prof. Oskars kalējs.
