Noslēdzies līdz šim vērienīgākais pētījums par pēcdzemdību depresijas atpazīšanu, aprūpes un ārstēšanas uzlabošanu Latvijā. Pētījumā noskaidrots, cik izplatīta ir pēcdzemdību depresija Latvijā, noteikti tās riska faktori, pielāgoti divi skrīninga instrumenti, kā arī noskaidrots sieviešu viedoklis par piedāvāto jauno aprūpes modeli. Pētījumu veica Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedra sadarbībā ar Rīgas Dzemdību namu.
Ikdienā esam pakļauti dažādiem darba vides riska faktoriem – darbam ar ķīmiskajām vielām, troksnim un vibrācijai, kā arī faktoriem, kas saistīti ar darba vides ergonomiku un psihoemocionālajiem faktoriem. Lai novērtētu situāciju darba aizsardzībā Latvijā, tika veikts pētījums, kuru pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma īstenoja Rīgas Stradiņa universitātes un SIA “TNS Latvia” pētnieku komanda. Tajā iegūtie dati tika analizēti dinamikā un salīdzināti ar iepriekšējo četru pētījumu “Darba apstākļi un riski Latvijā” rezultātiem, ļaujot izsekot darba aizsardzības jomas tendencēm un izmaiņām dažādos laika periodos.
Ne tik sen kopā dzīvoja vairākas paaudzes kuplās ģimenēs, meitenes redzēja, kā aug zīdainis, kā bērniņu aprūpē, zīda. Šodien pirmā pieredze nereti rodas, aprūpējot pašiem savu bērniņu. Saprotams, ka jaunie vecāki jūtas nedroši un informāciju iegūst sociālajos tīklos. Tikai desmitā daļa vecāku norāda, ka sociālie tīkli viņu zināšanas šajā jomā neietekmē.
Elektroniskās cigaretes pēdējos gados kļuvušas arvien populārākas. Gan rietumvalstīs, gan ASV [1—4] ļoti strauji palielinās to cilvēku skaits, kas sāk tās lietot jeb veipot (“veipot”, “veips”, “veipošana” — angliski to vape, a vape, vaping — tvaicēt, tvaiks, tvaicēšana: elektroniskās cigaretes lietošana).
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Veselībs ministrija izvērtējusi Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.–2025. gadam īstenošanu - pēdējo gadu laikā pašnāvību skaits Latvijā ir samazinājies par aptuveni 11%.
Ja 2025. gadā tika reģistrēti 11 tularēmijas gadījumi, galvenokārt vasaras nogalē un rudenī, tad šogad šī infekcijas slimība jau apstiprināta 17 cilvēkiem - ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs.
Bērniem, kuriem 4, 6 vai 8 gadu vecumā bija aptaukošanās, bija augsta varbūtība, ka aptaukošanās saglabāsies arī 13 gadu vecumā. Savukārt bērniem, kuri šajos vecumos bija tikai ar lieko svaru, risks, ka vēlāk attīstīties aptaukošanās, bija būtiski zemāks – arī gadījumos, kad viņu ķermeņa masas indekss (ĶMI) nesen bija palielinājies no normāla svara līmeņa.
Ātriju fibrilācija ir bieži sastopama kardiovaskulāra slimība pieaugušajiem un to uzskata par daļu no klīniskā geriatriskā sindroma modeļa. Kustību traucējumi saistīti ar zemāku dzīves kvalitāti, augstākām veselības aprūpes izmaksām un lielāku risku ar veselību saistītiem iznākumiem. Līdz šim dati par kustību ierobežojumiem un to ietekmi uz ātriju fibrilācijas (ĀF) pacientu ir bijuši nepietiekami. 2026.gada Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā prezentēta informācija par liela apjoma pētījumu 250 medicīnas centros 27 Eiropas valstīs no 2013.-2016.gadam.
