Nealkohola taukainās aknu slimības (NATAS) izplatība pasaulē ir vidēji 19–33 %, ar atšķirībām dažādās populācijās. NATAS ir iemesls saīsinātai dzīvildzei un paaugstina aknu cirozes, hepatocelulāras karcinomas attīstības risku un nepieciešamību pēc aknu transplantācijas dzīves laikā. Joprojām ir neskaidrība par dažādiem pieejamiem uztura bagātinātājiem, to ieguvumiem un riskiem NATAS pacientiem. Šobrīd nav pieejams neviens apstiprināts uztura bagātinātājs NATAS ārstēšanā vai profilaksē.
Latvijā uztura bagātinātājus kopumā lieto 53% iedzīvotāju (14% ikdienā, 30% — dažkārt, 9% — reizi sezonā kā ārstniecisko ciklu) — liecina jaunākais Veselības monitorings, ko veikusi Benu aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Organismā magnijs pārsvarā atrodas intracelulāri, piemēram, muskuļos ap 30 %, kaulos ap 50 % no magnija kopējās koncentrācijas organismā. [10; 11] Tikai 1 % sastopams ekstracelulāri.
Par sāpēm vienā vai otrā locītavā pacienti pēc 50 gadu vecuma sūdzas samērā bieži. Ģimenes ārstam un citiem speciālistiem jārēķinās gan ar pacienta blakusslimībām, kas apgrūtina ārstēšanu, pazemina sāpju slieksni, gan arī ar nelīdzestību un mazkustīgu dzīvesveidu, kura dēļ sāpes nereti ir radušās.
Cilvēkiem, kuru uzturā ir augstāks A vitamīna līmenis, ir par 17 % zemāks ādas skvamozo šūnu karcinomas risks, salīdzinot ar tiem, kuri ar uzturu un uztura bagātinātājiem uzņem mazāk A vitamīna.
Apjomīgā pētījumā, kurā iekļāva 277 klīniskos pētījumus, pētnieki atklāja, ka gandrīz visi vitamīni, minerālvielas un citi uztura bagātinātāji vai diētas nav saistīti ar garāku dzīvi vai aizsardzību pret sirds slimībām.
Adekvāta noteiktu uzturvielu uzņemšana ar pārtikas produktiem, bet ne no uztura bagātinātājiem, ir saistīta ar samazinātu visu cēloņu mirstību secināts pētījumā.
Liels sāls daudzums uzturā neatkarīgi no citiem riska faktoriem ir saistīts ar paaugstinātu sirds mazspējas risku, secināts Somijā veiktā pētījumā, kura rezultāti ziņoti Eiropas kardiologu biedrības kongresā Barselonā.
Toksiskus aknu bojājumus var izraisīt ne tikai alkohols, toksīni un medikamenti, bet arī uztura bagātinātāji un augu valsts preparāti. Medikamentu inducēts hepatīts ir biežākais iemesls, kāpēc medikamenti tiek izņemti no apgrozības.
No multivitamīniem līdz uztura bagātinātājiem, kas palīdz pret visām kaitēm, sākot no depresijas līdz atlēta pēdas ārstēšanai. Pie tik liela piedāvājuma klāsta pacientiem ir viegli apjukt un ir nepieciešama ārstu palīdzība.
Rīgas Stradiņa universitātes A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieku izstrādāto uztura bagātinātāju, kas satur dabiskos glikopeptīdus un izmantojams onkoloģijā un virusoloģijā, Latvijas Zinātņu akadēmijas ekspertu komisija nosaukusi par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem 2013. gadā.
Cilvēkiem, kuri lieto uztura bagātinātājus svara samazināšanai vai muskuļu masas audzēšanai, var attīstīties akūts hepatīts vai aknu mazspēja, brīdina ASV Slimību kontroles un profilkases centrs (CDC).
No pērnā gada 14. decembra daudz stingrāk tiek kontrolētas norādes uztura bagātinātāju marķējumā un reklāmās par produkta īpašībām. Tas tāpēc, ka Eiropā stājusies spēkā regula par veselīguma norādēm. Kā tas ietekmēs augošo uztura bagātinātāju tirgu? Vai tiks izskausti “robežprodukti”, kas balansē starp medikamentu un uztura bagātinātāju segmentu, un maldīgās reklāmas, kas aicina ārstēties ar pārtiku? Un kādas ir nākotnes ieceres šīs tirgus nozares sakārtošanā?
Miega traucējumi, grūtības koncentrēties un veikt darba pienākumus, risks citu atopiju attīstībai — tā ir tikai daļa no neārstēta alerģiska rinīta nevēlamajām blaknēm. Nav nozīmes, vai alerģisks rinīts ir sezonāls vai pastāvīgs, tā pārvaldība pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanai ir svarīgs ārsta uzdevums.
Ar nedzīstošu diabēta pēdas čūlu saistīta amputācija ir viena no komplikācijām, no kurām pacients baidās visvairāk. Un šīs bailes ir ļoti pamatotas. Ar cukura diabētu saistīta pēdas čūla un sekojoša amputācija tiek asociēta ar piecu gadu mirstības rādītāju.
Gulēšana mazāk nekā piecas stundas naktī ir saistīta ar 74 % lielāku perifēro artēriju slimības (PAD) iespējamību, salīdzinot ar septiņām līdz astoņām stundām.
Magnijs (Mg) ir ceturtais visbiežāk sastopamais minerāls cilvēka organismā pēc kalcija, nātrija un kālija, un tas ir otrs visizplatītākais intracelulārais katjons pēc kālija. Intracelulārie Mg krājumi lielā koncentrācijā ir atrodami mitohondrijos, kur šim elementam ir galvenā loma ATF ražošanā. Cilvēkam, kurš sver 70 kilogramus, rezervē ir vidēji 25 grami Mg, no kuriem 53% ir kaulos, 27% muskuļos, 19% mīkstajos audos un mazāk nekā 1% serumā. [1]
Bažas par Covid–19 pandēmijas ietekmi uz psihisko veselību dažādās populācijās ir aktuāls jautājums – medijos vairākkārt izteikti apgalvojumi, ka šobrīd pasaule piedzīvo Covid–19 psihiskās veselības pandēmiju vai “cunami”. Līdz šim veiktie šķērsgriezuma pētījumi ziņojuši par psihiskās veselības pasliktināšanos dažādās pacientu grupās un vispārējā populācijā, taču iztrūkst salīdzinājums ar laiku pirms pandēmijas.
