Valdība atbalstījusi mediķu un citu Covid-19 ierobežošanā iesaistīto darbinieku piemaksas pagarināt līdz šā gada jūnija beigām, atvēlot tam vairāk nekā 21,3 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem
Socioekonomiskie faktori ir saistīti ar depresijas izplatību, bet šo faktoru saistība ar slimības prognozi nav zināma. Izpratne par socioekonomisko faktoru ietekmi uz depresijas gaitu var palīdzēt izprast un labāk un pārvaldīt depresijas ārstēšanu.
Ģimenes ārstu praksēm pirmajā pusgadā paredzēts finansējums papildu darbinieka piesaistei, Ģimenes ārstu praksēm būs pieejami 1 462 eiro atalgojumam papildu darbiniekam, kā arī 119 eiro - darba vietas nodrošināšanai. Kopumā šim mērķim atvēlēti nedaudz vairāk nekā 4 miljoni eiro.
Ministru kabinets apstiprinājis piemaksu apjomu ģimenes ārstiem par sasniegtajiem vakcinācijas rādītājiem pret Covid–19 senioru un hronisko pacientu grupā.
Vai Latvijai varētu izdoties atkārtot Ziemeļkarēlijas piemēru — mainīt iedzīvotāju domāšanu un neveselīgas dzīves paradumus? Iepriekšējā gadā ledus sakustējies — nākamajiem sešiem gadiem veselības veicināšanai atvēlēti 55 miljoni eiro. Jaunumi šogad arī ģimenes ārstu darbā.
Taisnīgums ir viens no medicīnas ētikas pamatprincipiem (trīs pārējie: autonomija, nekaitēšana un laba darīšana). Taisnīgums nosaka vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpei, kā arī godīgu resursu sadali. Taču ikdiena rāda — ne viss dzīvē notiek taisnīgi.
Valdība nule kā atbalstījusi Veselības ministrijas virzīto veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas neparedz kopējo nodokļu sloga pieaugumu, tomēr prasa papildu naudas piešķiršanu veselībai. Vēl priekšā sarunas un izšķiršanās, kur īsti šo finansējumu ņemt.
Veselības ministrija (VM) palielinās finansējumu lokālajām slimnīcām kopumā nepilnu 700 tūkstošu latu apmērā, pārdalot līdzekļus nozares budžeta ietvaros. Līdz ar to kopumā lokālajām slimnīcām finansējums neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai šogad ir absolūti līdzvērtīgs ar pagājušo gadu, kaut arī ārstniecības budžeta programmās ārstēto pacientu skaits šogad sešos mēnešos ir samazinājies, salīdzinot ar līdzīgu periodu 2010.gadā.
Jau tradicionāli, vasarai noslēdzoties, slimnīcas sit trauksmi, ka nespēs sniegt neatliekamo palīdzību gada otrajā pusē. Citādās domās ir veselības ministrs, viņš teic: "Realitāte parāda, ka neatliekamā palīdzība tiek nodrošināta apmērā, kāds ir nepieciešams. Šogad, līdzīgi kā pagājušā gadā, turpina samazināties slimnīcu stacionāros akūti ārstēto pacientu skaits, un tas notiek, attīstoties ambulatorajam sektoram."
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Bažas par ekrānlaika patēriņa un agrīnu valodas attīstības mijiedarbību ir plaši sastopamas visā pasaulē. Iepriekš veiktie pētījumi par ekrānlaika ietekmi uz valodas attīstību ir ļoti heterogēni. Lai izpētītu bērna un vecāku dažādu ekrānu lietošanas ietekmi uz bērna valodas attīstību 5-7 gadu vecumā, veikts pētījums Norvēģijā.
