Valdība atbalstījusi mediķu un citu Covid-19 ierobežošanā iesaistīto darbinieku piemaksas pagarināt līdz šā gada jūnija beigām, atvēlot tam vairāk nekā 21,3 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem
Socioekonomiskie faktori ir saistīti ar depresijas izplatību, bet šo faktoru saistība ar slimības prognozi nav zināma. Izpratne par socioekonomisko faktoru ietekmi uz depresijas gaitu var palīdzēt izprast un labāk un pārvaldīt depresijas ārstēšanu.
Ģimenes ārstu praksēm pirmajā pusgadā paredzēts finansējums papildu darbinieka piesaistei, Ģimenes ārstu praksēm būs pieejami 1 462 eiro atalgojumam papildu darbiniekam, kā arī 119 eiro - darba vietas nodrošināšanai. Kopumā šim mērķim atvēlēti nedaudz vairāk nekā 4 miljoni eiro.
Ministru kabinets apstiprinājis piemaksu apjomu ģimenes ārstiem par sasniegtajiem vakcinācijas rādītājiem pret Covid–19 senioru un hronisko pacientu grupā.
Vai Latvijai varētu izdoties atkārtot Ziemeļkarēlijas piemēru — mainīt iedzīvotāju domāšanu un neveselīgas dzīves paradumus? Iepriekšējā gadā ledus sakustējies — nākamajiem sešiem gadiem veselības veicināšanai atvēlēti 55 miljoni eiro. Jaunumi šogad arī ģimenes ārstu darbā.
Taisnīgums ir viens no medicīnas ētikas pamatprincipiem (trīs pārējie: autonomija, nekaitēšana un laba darīšana). Taisnīgums nosaka vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpei, kā arī godīgu resursu sadali. Taču ikdiena rāda — ne viss dzīvē notiek taisnīgi.
Valdība nule kā atbalstījusi Veselības ministrijas virzīto veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas neparedz kopējo nodokļu sloga pieaugumu, tomēr prasa papildu naudas piešķiršanu veselībai. Vēl priekšā sarunas un izšķiršanās, kur īsti šo finansējumu ņemt.
Veselības ministrija (VM) palielinās finansējumu lokālajām slimnīcām kopumā nepilnu 700 tūkstošu latu apmērā, pārdalot līdzekļus nozares budžeta ietvaros. Līdz ar to kopumā lokālajām slimnīcām finansējums neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai šogad ir absolūti līdzvērtīgs ar pagājušo gadu, kaut arī ārstniecības budžeta programmās ārstēto pacientu skaits šogad sešos mēnešos ir samazinājies, salīdzinot ar līdzīgu periodu 2010.gadā.
Jau tradicionāli, vasarai noslēdzoties, slimnīcas sit trauksmi, ka nespēs sniegt neatliekamo palīdzību gada otrajā pusē. Citādās domās ir veselības ministrs, viņš teic: "Realitāte parāda, ka neatliekamā palīdzība tiek nodrošināta apmērā, kāds ir nepieciešams. Šogad, līdzīgi kā pagājušā gadā, turpina samazināties slimnīcu stacionāros akūti ārstēto pacientu skaits, un tas notiek, attīstoties ambulatorajam sektoram."
Atopiskais dermatīts ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kam raksturīga nieze. Lielākoties pirmo reizi ar atopisko dermatītu saskaras bērna vecumā, bet pētījumi rāda, ka persistējošs un no jauna sācies atopiskais dermatīts ir bieži sastopams arī pieaugušajiem – ASV izplatība ir 7–11 %! Ņemot vērā slimības hroniskumu, tā nes sev līdzi arī slimības slogu.
Par ērču encefalītu, jādomā, ir dzirdējis katrs Latvijas iedzīvotājs, jo ik gadu, iestājoties siltākam laikam, atkal un atkal dzirdam par šo slimību. Un, lai kā cerētu, ka tieši šogad ērču encefalīta gadījumu nebūs, — tas nav iespējams. Ērcēm mūsu klimats patīk. Vīruss dabā cirkulē. Un, kamēr ir risks saslimt, nedrīkst apstāties sabiedrības izglītošanas darbs par slimību un tās profilakses iespējām, jo sekas ir ne tikai saslimšanas gadījums kopējā statistikā, bet cilvēks ar potenciālu darbspēju un funkciju zudumu.
Pētnieki ir izstrādājuši mazu, mīkstu un elastīgu implantu, kas mazina sāpes pēc pieprasījuma un bez medikamentu lietošanas. Pirmā šāda veida ierīce varētu nodrošināt ļoti nepieciešamo alternatīvu opioīdiem un citiem atkarību izraisošiem medikamentiem.
No šī gada 1. jūlija Latvijā tiek ieviesta jauna valsts apmaksātā dzemdes kakla vēža skrīninga metode sievietēm vecumā no 30 gadiem kas ļauj noteikt cilvēka papilomas vīrusa jeb CPV klātbūtni organismā, ziņo Nacionālais veselības dienests.
Jau līdz šim ir pierādīts, ka ilgstoša sēdēšana saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro notikumu risku un mirstību augsta ienākumu līmeņa valstīs, bet nav skaidrs, vai šis risks pieaug arī zema un vidēja ienākumu līmeņa valstīs. Lai šo noskaidrotu, tika veikts prospektīvs epidemioloģisks pētījums, kur salīdzināja kardiovaskulāro notikumu un mirstības riskus valstīs ar dažādu ienākumu līmeni.