Zems magnija līmenis saistīta ar paaugstinātu slimību risku
Jauns pētījums atklāj, kāpēc ar magniju bagāts uzturs ir tik svarīgs veselībai, samazinot DNS bojājumu un hronisku deģeneratīvu traucējumu risku.
Magnijs
Minerālvielas uztura bagātinātājos. Ko der zināt?
Pārdošanas apjoms minerālvielas saturošu uztura bagātinātāju (UB) tirgū plaukst. Nesen 14 ES dalībvalstīs veiktās aptaujas rezultāti liecina: UB pēdējā gada laikā lietojuši 93 % eiropiešu (attēls). Aptaujā uzsvērts, ka veselības aprūpes speciālisti spēj būtiski ietekmēt UB izvēli. [41] Rakstā apskatītas biežāk lietotās minerālvielas, ieguvumi no to lietošanas, iespējamā mijiedarbība.
Magnija deficīts: kā tas ietekmē veselību?
Magnijs (Mg) ir ceturtais visbiežāk sastopamais minerāls cilvēka organismā pēc kalcija, nātrija un kālija, un tas ir otrs visizplatītākais intracelulārais katjons pēc kālija. Intracelulārie Mg krājumi lielā koncentrācijā ir atrodami mitohondrijos, kur šim elementam ir galvenā loma ATF ražošanā. Cilvēkam, kurš sver 70 kilogramus, rezervē ir vidēji 25 grami Mg, no kuriem 53% ir kaulos, 27% muskuļos, 19% mīkstajos audos un mazāk nekā 1% serumā. [1]
Magniju saturoši preparāti. Ieskats magnija funkcijās
Organismā magnijs pārsvarā atrodas intracelulāri, piemēram, muskuļos ap 30 %, kaulos ap 50 % no magnija kopējās koncentrācijas organismā. [10; 11] Tikai 1 % sastopams ekstracelulāri.
Minerālvielas. To nepieciešamība cilvēka organismā
Minerālvielas cilvēka organismā ir svarīgs un neaizstājams komponents normālai attīstībai un fizioloģisko procesu darbībai. Kaut arī minerālvielas iespējams nodrošināt ar sabalansētu uzturu, ir daudzi citi iemesli, kuru dēļ var rasties minerālvielu deficīts. Rakstā apkopoti biežākie šā deficīta iemesli un risinājumi.
Hroniska sirds mazspēja un elektrolīti
Sirds mazspēja ir viena no mūsdienu sabiedrības lielākajām problēmām. Pieaugot iedzīvotāju vidējam dzīves ilgumam un uzlabojoties sirds slimību diagnostikai un ārstēšanai, pieaug arī sirds mazspējas izplatība.
Magnija nozīme cirkadiāno ritmu uzturēšanā
Magnijs, ko sastop lielā daļā pārtikas produktu, palīdz šūnām pielāgoties dienas un nakts režīmam. Šis atklājums pierāda magnija nozīmi organisma cirkadiāno ritmu uzturēšanā – miega, nomoda režīma, hormonu atbrīvošanas regularitātes, ķermeņa temperatūras un citu svarīgu organisma funkciju nodrošināšanu.
Lasītākais Doctus.lv
Dzemdes kakla vēža terapija. Ilgtermiņa komplikācijas un risinājumi, II daļa
Turpinot rakstu par biežāk sastopamo ilgtermiņa komplikāciju pārvaldību pēc dzemdes kakla vēža terapijas, tiks apskatītas pārējās vēlīnās komplikācijas: limfocistas un limforeja, limfedēma, jatrogēna menopauze un tās izrietošās sekas, kā arī seksuāla disfunkcija. Raksta mērķis ir apzināt biežākās ar dzemdes kakla vēža (turpmāk — DzKV) ārstēšanu saistītās komplikācijas (attēls) un pārvaldības iespējas. [1—7] Pirmo raksta daļu aicinām lasīt Doctus septembra (2025) numurā.
Kolonoskopija. Iznākums atkarīgs no sagatavošanās
Kolonoskopija ir nozīmīga izmeklēšanas metode, lai mazinātu kolorektālā vēža incidenci un mirstību. Lai izmeklējums tiktu veikts veiksmīgi, jāievēro vairāki nosacījumi: veiksmīga zarnu tīrīšanas līdzekļa izvēle, diētas rekomendācijas, izglītojošs darbs ar pacientu.
Hipertonisks sāls šķīdums vai karbocisteīns. Vai noderīgs bronhektāžu terapijā?
Bronhektāžu pārvaldības vadlīnijās nav vienotības par mukolītisko līdzekļu efektivitāti, tāpēc to lietošanas paradumi ir ļoti atšķirīgi visā pasaulē. Apvienotajā Karalistē atvērta tipa nejaušinātā pētījumā tika iekļauti pacienti ar ne-cistiskās fibrozes bronhektāzēm ar biežiem paasinājumiem izteiktu krēpu produkciju, lai noskaidrotu drošuma un efektivitātes rādītājus hipertoniska sāls šķīduma un karbocisteīna gadījumā.
Pacients ar sirds ritma traucējumiem. Ģimenes ārsts vaicā kardiologam
Bieži primārajā aprūpē konsultējam pacientus, kam ir dažādi sirds ritma traucējumi — gan akūti, gan hroniski. Aprēķināts, ka risks dzīves laikā attīstīties priekškambaru mirdzēšanai mainījies: “vienam no pieciem” audzis līdz “vienam no trim”, un tas nozīmē ievērojamu slogu veselības aprūpes sistēmai jau tuvā nākotnē. Šajā numurā Dr. Jānis Pudulis, kardiologs ar plašu klīnisko pieredzi ritma traucējumu pacientu aprūpē, sniedz padomu kolēģiem sirds un ģimenes ārstiem.
Vai bioloģiskais dzimums ietekmē hroniska rinosinusīta attīstību un biomarķierus?
Sieviešu dzimums ir saistīts ar līdz pat 44 % paaugstinātām izredzēm attīstīties hroniskam rinosinusītam bez deguna polipiem (CRSsNP), bet ar 37 % samazinātām izredzēm attīstīties hroniskam rinosinusītam ar deguna polipiem (CRSwNP), kā arī ar zemākiem 2. tipa iekaisuma marķieru līmeņiem.
Nozares
A
- Alergoloģija 52
- Algoloģija 88
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 208
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 376
F
- Farmācija 77
- Farmakoloģija 211
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 369
H
- Hematoloģija 5
- Hepatoloģija 57
I
- Imunoloģija 18
- Infektoloģija 319
- Internā medicīna 30
K
- Kardioloģija 576
Ķ
- Ķirurģija 209
L
M
N
- Narkoloģija 44
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 76
- Neiroloģija 430
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 92
- Onkoloģija 279
- Otorinolaringoloģija 85
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 243
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 298
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 164
R
S
- Sabiedrības veselība 374
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 50
T
U
- Uroloģija 108
- Uzturzinātne 105