Zems magnija līmenis saistīta ar paaugstinātu slimību risku
Jauns pētījums atklāj, kāpēc ar magniju bagāts uzturs ir tik svarīgs veselībai, samazinot DNS bojājumu un hronisku deģeneratīvu traucējumu risku.
Magnijs
Minerālvielas uztura bagātinātājos. Ko der zināt?
Pārdošanas apjoms minerālvielas saturošu uztura bagātinātāju (UB) tirgū plaukst. Nesen 14 ES dalībvalstīs veiktās aptaujas rezultāti liecina: UB pēdējā gada laikā lietojuši 93 % eiropiešu (attēls). Aptaujā uzsvērts, ka veselības aprūpes speciālisti spēj būtiski ietekmēt UB izvēli. [41] Rakstā apskatītas biežāk lietotās minerālvielas, ieguvumi no to lietošanas, iespējamā mijiedarbība.
Magnija deficīts: kā tas ietekmē veselību?
Magnijs (Mg) ir ceturtais visbiežāk sastopamais minerāls cilvēka organismā pēc kalcija, nātrija un kālija, un tas ir otrs visizplatītākais intracelulārais katjons pēc kālija. Intracelulārie Mg krājumi lielā koncentrācijā ir atrodami mitohondrijos, kur šim elementam ir galvenā loma ATF ražošanā. Cilvēkam, kurš sver 70 kilogramus, rezervē ir vidēji 25 grami Mg, no kuriem 53% ir kaulos, 27% muskuļos, 19% mīkstajos audos un mazāk nekā 1% serumā. [1]
Magniju saturoši preparāti. Ieskats magnija funkcijās
Organismā magnijs pārsvarā atrodas intracelulāri, piemēram, muskuļos ap 30 %, kaulos ap 50 % no magnija kopējās koncentrācijas organismā. [10; 11] Tikai 1 % sastopams ekstracelulāri.
Minerālvielas. To nepieciešamība cilvēka organismā
Minerālvielas cilvēka organismā ir svarīgs un neaizstājams komponents normālai attīstībai un fizioloģisko procesu darbībai. Kaut arī minerālvielas iespējams nodrošināt ar sabalansētu uzturu, ir daudzi citi iemesli, kuru dēļ var rasties minerālvielu deficīts. Rakstā apkopoti biežākie šā deficīta iemesli un risinājumi.
Hroniska sirds mazspēja un elektrolīti
Sirds mazspēja ir viena no mūsdienu sabiedrības lielākajām problēmām. Pieaugot iedzīvotāju vidējam dzīves ilgumam un uzlabojoties sirds slimību diagnostikai un ārstēšanai, pieaug arī sirds mazspējas izplatība.
Magnija nozīme cirkadiāno ritmu uzturēšanā
Magnijs, ko sastop lielā daļā pārtikas produktu, palīdz šūnām pielāgoties dienas un nakts režīmam. Šis atklājums pierāda magnija nozīmi organisma cirkadiāno ritmu uzturēšanā – miega, nomoda režīma, hormonu atbrīvošanas regularitātes, ķermeņa temperatūras un citu svarīgu organisma funkciju nodrošināšanu.
Lasītākais Doctus.lv
Mans galvenais pacients ir bērns
MAREKS MARČUKS strādā par pediatru Rēzeknes slimnīcā. Atgriezies dzimtajā pilsētā, jo, kā dakteris uzsver, Rēzeknes slimnīca ir tā vieta, kur sasniedzami izaugsmes horizonti, turklāt Rēzeknē dzīvo viņa un sievas vecāki, radi un draugi. Mācās algoloģiju, kas nav klasiska izvēle pediatram, bet ļoti noderīga.
Ēdiens un alerģiska reakcija: retrospektīva pētījuma dati
Pētījums par gandrīz 200 pārtikas produktiem ar ticamu pārtikas alerģiju un 45 produktiem ar iespējamu pārtikas alerģiju nācis ar jaunām atklāsmēm par alimentāras alerģiskas reakcijas veicinātājiem. Lielākoties pētījumi koncentrējas uz lielo astotnieku – govs pienu, vistas olām, kviešiem, soju, zemesriekstiem, koku riekstiem, zivīm un vēžveidīgajiem -, taču šajā gadījumā izvērtēti iespējami un ticami prognostiskie faktori alerģiskai reakcijai plašām ēdienu grupām.
Tējas lietošana saistīta ar lielāku kaulu minērālo blīvumu, savukārt pārmērīgs kafijas patēriņš to mazina
Pierādījumi par kafijas un tējas patēriņa saistību ar kaulu minerālo blīvumu (BMD) sievietēm pēcmenopauzes vecumā joprojām ir pretrunīgi. Iepriekšējie pētījumi nav analizējuši šīs saistības, izmantojot atkārtotus gan dzērienu patēriņa, gan BMD mērījumus ilgā laika periodā. Šī pētījuma mērķis bija izvērtēt ilgtermiņa saistību starp kafijas un tējas patēriņu un BMD sievietēm gados.
Meniska bojājums un ilgtermiņa prognoze
Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.
Aterosklerozi ietekmējošie faktori. Uzturs, piesārņojums, zarnu mikrobioms, stress un agrīna statīnu terapija
Prognozēts, ka 2030. gadā ateroskleroze būs atbildīga par apmēram 12 miljoniem nāves gadījumu pasaulē. Tradicionālie aterosklerozes riska faktori ir augsts asinsspiediens, smēķēšana, ar piesātinātajiem taukiem bagāta diēta un zema fiziskā aktivitāte. Bet ar to pētījumi nebeidzas — riska faktori tiek meklēti un atrasti arī citās jomās.
Nozares
A
- Alergoloģija 54
- Algoloģija 89
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 212
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 378
F
- Farmācija 77
- Farmakoloģija 213
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 18
- Ģimenes medicīna 372
H
- Hematoloģija 5
- Hepatoloģija 57
I
- Imunoloģija 19
- Infektoloģija 324
- Internā medicīna 31
K
- Kardioloģija 587
Ķ
- Ķirurģija 212
L
M
N
- Narkoloģija 46
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 76
- Neiroloģija 437
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 93
- Onkoloģija 283
- Otorinolaringoloģija 85
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 247
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 299
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 165
R
S
- Sabiedrības veselība 379
- Sporta medicīna 17
- Stomatoloģija 50
T
U
- Uroloģija 108
- Uzturzinātne 109