Smēķētājiem lielāks dzirdes zuduma risks
Smēķēšana ir saistīta ar paaugstinātu dzirdes zuduma risku, secināts pētījumā ar vairāk nekā 50 000 dalībnieku vairāk kā 8 gadus ilgā pētījumā.
Smēķēšana ir saistīta ar paaugstinātu dzirdes zuduma risku, secināts pētījumā ar vairāk nekā 50 000 dalībnieku vairāk kā 8 gadus ilgā pētījumā.
Vismaz 61 % cilvēku, kuri pamēģina smēkēšanu, kļūst par ikdienas smēķētājiem vismaz uz laiku, secināts Londonā veiktā pētījumā.
Nesen veiktā pētījumā pierādīts, ka smēķētājiem ir sliktāki ārstēšanās rezultāti, ārstējot alkohola atkarību. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Substance Use & Misuse.
Jaunā pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Psychology, Health & Medicine atklāts vēl viens iemesls, kādēļ pārtraukt smēķēšanu - atmetot smēķēšanu uzlabojas miegs. Līdz šim bija zināms, ka smēķēšana ir pirmajā vietā no visām novēršamajām nāvēm un smēķēšana tieši ir saistīta ar neskaitāmām veselības problēmām, tomēr maz bija zināms par smēķēšanas ietekmi uz miegu.
Smēķētāji miegam velta mazāk laika un miegā atpūšas sliktāk nekā nesmēķētāji, secināts jaunā pētījumā, kurš publicēts žurnālā Addiction Biology.
ASV veiktā pētījumā secināts, ka smēķētājiem ir paaugstināts psoriāzes attīstības risks. Eksperti uzskata, ka slimību izraisa imūnsistēmas uzbrukums paša organisma šūnām. Dažos iepriekš veiktos pētījumos ir pierādīts, ka smēķētāji ir vairāk neaizsargāti pret psoriāzes attīstību, jo šis netikums ietekmē imūno darbību.
Osteoartrīts ir locītavu slimība, ar kuru sirgst 10—12 % pieaugušo un ~ 365 miljoni cilvēku pasaulē. Tā kā osteoartrīts (OA) nav izārstējams, terapija vērsta uz simptomu pārvaldību un funkcionalitātes veicināšanu.
D vitamīna deficīts ir prevalents stāvoklis hroniskas nieru slimības (HNS) gadījumā un bieži vien progresē dinamikā. Aprēķināts, ka ap 80 % predialīzes pacientu 25(OH)D koncentrācija serumā ir < 20 ng/ml, un samazinātā nieru funkcija ietekmē gan anaboliskās, gan kataboliskās D vitamīna metabolisma fāzes. [4] Kidney Disease Global Outcome (KDIGO) vadlīnijas rekomendē rutīnas D vitamīna līmeņa kontroli un suplementāru lietošanu pacientiem ar HNS.
ARTJOMS ŠPAKS, torakālais ķirurgs un bronhologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra torakālās ķirurģijas virsārsts, ļoti atbildīgi izturas pret uzticētajiem pienākumiem un ir ar plašu interešu loku, bet šobrīd savu brīvo laiku apzināti atvēl sev un ģimenei, jo karjerā nonācis pie secinājuma par ģimeni kā vienu no patiesākajām dzīves vērtībām.
Kādas ir pamata indikācijas to izrakstīšanai pieaugušajiem? Vai uzskats, ka antidepresanti rada pierašanu, ir patiess? Aktivējoši un sedējoši antidepresanti — vai šis efekts atkarīgs no devas? Lasiet Dr. RAIVJA LOGINA atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
Lielai daļai pacientu ar terminālu nieru slimību un hemodialīzi tiek novēroti kognitīvi traucējumi. Šajā pētījumā secināts, ka hemoglobīna līmenis spēlē nozīmīgu lomu kognīcijas izmaiņās.