Rētas un to pārvaldība
Lai gan mūsdienīgu līdzekļu un paņēmienu klāsts brūču kopšanai un ādas traumu ārstēšanai ir ievērojami plašs, tomēr joprojām rētas ir neizbēgams ādas brūču dzīšanas rezultāts pēc ādas ievainojumiem, traumām un infekcijām.
Brūces
Sekundāri dzīstošas brūces
Jebkuras brūces dzīšana ir sarežģīts, multiplu lokālu un vispārēju veselības stāvokļa faktoru ietekmēts process, par kuru mums vēl līdz šim ir daudz neskaidrību. Tomēr gadiem ilgie pētījumi brūču dzīšanas normālā fizioloģijā un patofizioloģijā snieguši daudz svarīgas informācijas, kas palīdz savlaicīgi identificēt iespējamās problēmas un tās risināt.
Latvijas Universitātes un Šveices pētnieki noskaidrojuši ādas cilmes šūnu lomu brūču dzīšanā
Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes (MF) farmācijas zinātņu doktora Vadima Parfejeva promocijas darba pētījums par ādas cilmes šūnu lomu brūču dzīšanas procesā, kas tapis sadarbībā ar Šveices pētniekiem, ir publicēts prestižajā “Nature Communications” žurnālā.
Mīksto audu traumas. Diagnostikas un ārstēšanas algoritms
Ar pēdas locītavas saišu sastiepumu un pamežģījumu (diagnoze S 93.4) 2016. gadā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā ārstējušies 2252 pacienti. [2] Šis ievērojamais skaits akcentē šīs traumas aktualitāti.
Vasaras traumas. No rašanās mehānisma līdz ārstēšanas iespējām
2014. gadā no ārējiem nāves cēloņiem Latvijā miris 1861 cilvēks: transporta negadījumos 240 cilvēki, kritienos — 209, noslīkstot — 191, pakļauti dūmu, uguns vai liesmu iedarbībai — 117, saindējušies — 154, ar alkoholu saindējušies — 98. [1]
Sporta traumas un to risku mazināšana
Skriešana ir viena no populārākajām fiziskajām aktivitātēm pasaulē. Amerikas Savienotajās Valstīs ar skriešanu nodarbojas 50 miljoni iedzīvotāju. Diemžēl konstatēta varbūtība, ka 70% skrējēju ik gadu gūs traumas. Ne mazāk nozīmīgs ir fakts, ka tieši iesācējiem ir augstāks traumatisma riska līmenis nekā profesionāliem skrējējiem vai maratonistiem.
Brūču, rētu un apdegumu kopšana
Analizējot literatūru par brūču un rētu kopšanu, var atrast ļoti daudz rakstu, bet tajos pārsvarā atspoguļoti pētījumi par specifisku brūču veidu ārstēšanu ar ļoti konkrētiem līdzekļiem, bieži vien šādu pētījumu rezultātus grūti tieši attiecināt uz ikdienas ārsta praksi.
Biežākās traumas vasaras periodā
Vasara ir gadalaiks, kad cilvēki vairāk laika pavada ārā, pievēršas dažādām aktivitātēm, līdz ar to pieaug iespēja, ka būs traumas. Pēc Veselības ekonomikas centra datiem, 2009. gadā no visiem reģistrētajiem ievainojumu veidiem visbiežāk reģistrēti lūzumi – 26,4% gadījumu, 18,8% gadījumu – sasitumi, zilumi un 15,9% gadījumu – vaļējas brūces. Visbiežāk traumas tiek gūtas mājās – 36,5% gadījumu, tad seko transporta zona – 20,5% gadījumu un vienādās proporcijās ir reģistrēta brīva daba un sporta zona – katrā 4,8% gadījumu. Šajā rakstā apkopotas biežākās traumas un to ārstēšanas principi.
Bērnu traumatisms. Raksturīgās traumas, to biežums un profilakses iespējas
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Neatliekamās medicīnas palīdzības nodaļā ik gadu vēršas 19- 20 tūkstoši pacientu, tajā pašā laikā dzimstība Latvijā tikai nedaudz pārsniedz 20 tūkstošus. Pēc Sabiedrības veselības aģentūras datiem Latvijā katru gadu ārēju cēloņu dēļ bojā iet aptuveni 70 bērnu vecumā līdz 14 gadiem un vēl tikpat vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Zviedrijā šie rādītāji ir astoņas reizes zemāki. Secinājums: mūsu valstī nesargā visdārgāko – bērnus! Naivi cerēt, ka ekonomiskās krīzes laikā bērnu traumatisma problēmu izdosies pacelt valstiskā līmenī.
Lasītākais Doctus.lv
Dzelzs deficīta anēmija — par problēmām atpazīšanā un ārstēšanā, turpinājums
Dzelzs deficīta anēmija rodas, ja nav līdzsvara starp to dzelzs daudzumu, ko uzņemam, un to dzelzs daudzumu, ko zaudējam. Visbiežākais cēlonis — asiņošana. Iepriekšējā rakstā (Doctus 2023. gada janvārī) uzsvērts, ka sievietes ir vislielākā riska grupa asins zuduma dēļ menstruācijās un dzelzs patēriņa dēļ grūtniecības laikā. Vīriešiem un sievietēm menopauzē iemesls parasti ir asiņošana no kuņģa—zarnu trakta, tāpēc šajos gadījumos ārsta pirmais uzdevums ir audzēja izslēgšana.
Antidepresantu lietošana hronisku sāpju gadījumos pieaug, bet vai tie ir efektīvi?
Jaunos pētījumos atklāts, ka daži antidepresanti var būt efektīvi noteiktu hronisku sāpju slimību ārstēšanā, bet citiem trūkst pārliecinošu pierādījumu par to efektivitāti.
Rīgas Austrumu slimnīcas Galvas un kakla ķirurģijas nodaļā operāciju skaits - pilnā apmērā
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Galvas un kakla ķirurģijas nodaļā pacientiem, tāpat kā līdz šim, pilnā apmērā tiek veiktas operācijas, dažādas medicīniskās manipulācijas, kā arī sniegtas ambulatorās ārstu konsultācijas, notik ārstu konsiliji - ziņo RAKUS
Dzīvesveids un atmiņa: kohortas pētījuma atziņas
Lai noskaidrotu, kāds ir optimālais dzīvesveids, lai pasargātu sevi no atmiņas traucējumiem, tika veikts perspektīvs kohortas pētījums Ķīnā. Šajā pētījumā piedalījās seniori, kas sasnieguši 60 gadu slieksni, kuriem pētījuma sākumā bija normāli kognīcijas rādītāji un veikta apolipoproteīna E genotipēšana.
Omega–3 polinepiesātinātu tauksskābju ietekme uz hroniskas nieru slimības attīstību
Hroniska nieru slimība (HNS) pasaulē sastopama apmēram 700 miljoniem cilvēku. Šiem pacientiem ir augstāks kardiovaskulāro notikumu un nāves risks, tāpēc svarīgi identificēt tos faktorus, kas potenciāli var novērst HNS attīstību vai progresēšanu. Ir pierādīts, ka omega–3 polinepiesātināto tauksskābju (n–3 PUFAs), pārsvarā izgūtu no jūras produktiem, uzņemšana saistīta ar labvēlīgiem kardiometaboliskiem efektiem – asinsspiediena regulāciju, plazmas triglicerīdu līmeņa samazināšanos. Tiek pieļauts, ka n–3 PUFAs varētu pasargāt no HNS attīstības.
Nozares
A
- Alergoloģija 45
- Algoloģija 62
- Androloģija 3
- Anestezioloģija 25
- Arodmedicīna 7
D
- Dermatoloģija 161
- Dietoloģija 33
E
- Endokrinoloģija 303
F
- Farmācija 57
- Farmakoloģija 194
- Fitoterapija 9
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 44
G
Ģ
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 255
H
- Hematoloģija 2
- Hepatoloģija 46
I
- Imunoloģija 15
- Infektoloģija 278
- Internā medicīna 20
K
- Kardioloģija 421
Ķ
- Ķirurģija 152
N
- Narkoloģija 27
- Neatliekamā medicīna 29
- Nefroloģija 56
- Neiroloģija 292
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 69
- Onkoloģija 190
- Otorinolaringoloģija 71
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 173
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 195
- Psihosomatika 41
- Pulmonoloģija 127
R
- Radioloģija 21
- Reanimatoloģija 17
- Reimatoloģija 75
- Retās slimības 11
S
- Sabiedrības veselība 216
- Sporta medicīna 13
- Stomatoloģija 45
T
U
- Uroloģija 85
- Uzturzinātne 65