Līdz šim iegūtā informācija par riska faktoriem futbola traumu iegūšanā bija nepilnīga un pretrunīga. Šajā pētījumā autori analizējuši saistības starp spēlētāju raksturojošiem lielumiem un citiem spēles faktoriem, kas varētu ietekmēt profesionālu futbolistu traumu attīstības risku.
Jebkura sporta nodarbība saistās ar lielāku vai mazāku pārslodzi dažādām balsta—kustību aparāta struktūrām. Nav iespējams uztrenēt servi tenisā, ja tūkstošiem un miljoniem reižu netiek atkārtota viena un tā pati servēšanas kustība pleca un elkoņa locītavā. Organisms saņem signālu, ka pleca locītava tiek pārslogota, un attiecīgi mēģina adaptēties ārējām prasībām.
Paceles cīpslu traumu izplatība dažādos sporta veidos svārstās 8—25 % robežās. Atlabšana var ilgt apmēram divas nedēļas, bet var gadīties, ka sportists vairs nespēj atgriezties sportā. Tas ir atkarīgs no traumas smaguma un attiecīgā sporta veida. [1]
Nebūs viegli atrast cilvēku, kas pilnībā noliegtu aktīva dzīvesveida un sportošanas pozitīvo nozīmi. Vieniem sports ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, toties citiem fiziskās aktivitātes ir neregulāri periodiskas, nereti sezonālas. Bet kurš gan no mums nav sācis “jaunu un skaistu dzīvi” no 1. janvāra, pirmdienas vai “tad, kad nokusīs sniegs”?
Podagra ir labi zināma iekaisīga locītavu slimība, kurai raksturīgs patoloģisks urīnskābes metabolisms. Vēsturiski tā tika uzskatīta par karaļu slimību, jo tikai augstākās klases pārstāvji sociālā statusa dēļ varēja atļauties vīnu un gaļu. Šobrīd, 21. gadsimtā, tā tiek uzskatīta par globālu veselības problēmu vairāku metabolisku blakusslimību un augstā mirstības riska dēļ.
Kopš oktobra žurnālā Doctus esam snieguši informāciju par jaunumiem Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā, kas no 30. augusta līdz 2. septembrim norisinājās klātienē Londonā un tiešsaistē. Šajā numurā apskatu noslēdzam ar nozīmīgu tēmu kardioloģisko pacientu aprūpē — hroniski koronāri sindromi (HKS), konspektīvi iepazīstinot ar jaunām vēsmām vadlīniju atjauninājumā. Svarīgākais — pacientu izvērtē un ārstē pakāpeniski, pa solim, lai izvairītos no nevajadzīgas diagnostikas un terapijas.
Viņam ir tikai 35 gadi. Viņš pieder onkoķirurgu Ratiani saimei un jau vada Daugavpils reģionālās slimnīcas Onkoķirurģijas nodaļu, kur piepilda sapni attīstīt pasaules līmeņa onkoķirurģiju. Ārpus operāciju zāles Dr. Iļjam Ratiani patīk baudīt mājas omulību ar ģimeni vai izmest kādu loku pa Latgali kopā ar dakteru baikeru klubiņu. Ļoti pacietīgs — savu gruzīna temperamentu parāda reti.
Demences risks ir gandrīz par 80 % augstāk pacientiem pēc insulta nekā tiem, kuriem nav bijis insults, secināts pētījumā. Risks samazinās vienu gadu pēc insulta, bet saglabājas paaugstināts līdz 20 gadiem pēc notikuma.
Sporādiska Kreicfelda-Jakoba slimība (sKFS) ir reta, strauji progresējoša un fatāla neirodeģeneratīva slimība. Slimību noteikt var tikai post mortem, un šobrīd ir pavisam nedaudz zināms par tās prodromo fāzi.
