Aizkuņģa dziedzera duktāla adenokarcinoma (DA) ir nāvējoša slimība ar pieaugošiem sastopamības rādītājiem. Liela daļa aizkuņģa dziedzera DA ir neārstējamas tās atklāšanas brīdī, bet tajā pašā laikā vispārējās populācijas sijājošā diagnostika arī netiek rekomendēta. Augsta riska indivīdu uzraudzība varētu palīdzēt vēzi konstatēt agrīnāk, bet ieguvumi no šādas intervences nav līdz šim vērtēti.
Pacientiem ar pirmreizēju psihozi iemesls var būt arī organisks jeb sekundāras etioloģijas, kad ar neiroradioloģisku izmeklējumu palīdzību var noteikt cēloni. Izteikts pieņēmums, ka visiem pacientiem ar pirmreizēju psihozes lēkmi būtu nepieciešams magnētiskās rezonanses izmeklējums, lai izvairītos no nopietnām klīniskām sekām, taču gan ikdienas praksē, gan klīniskajos pētījumos iztrūkst pierādījumu šādas taktikas izmantošanai.
Holesteatoma ir labi norobežots veidojums deniņu kaulā — epidermas keratinizēta plakanā epitēlija ieslēgums vidusausī vai aizauss paugurā, kura sastopamības biežums pasaulē ir deviņi gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju un kuru nedaudz biežāk atklāj vīriešiem (1 : 1,4). Parasti vidusauss holesteatomu diagnosticē pacientiem līdz 50 gadu vecumam, savukārt ārējās auss ejas holesteatoma biežāk tiek atklāta 40—70 gadu vecumā. [1]
Ateroskleroze ir daudzfaktoru, progresējoša artēriju sieniņu slimība, kas pārsvarā ietekmē vidējās un lielās artērijas. Aterosklerozes patoģenēze ir komplicēts process, kas pamatā saistīts ar hiperholesterinēmiju, dislipidēmiju un vairākiem palaidējfaktoriem: cukura diabētu, arteriālu hipertensiju, ģenētiskām īpatnībām, smēķēšanu un citiem. [1]
Efektīva zema blīvuma holesterīna (ZBLH) pārvaldība un mērķa rādītāju sasniegšana ir būtiska, lai izvairītos no atkārtota kardiovaskulāra notikuma pacientiem ar hronisku koronāru sindromu. Dzimums varētu ietekmēt ZBLH pārvaldības procesu. Šā iemesla dēļ apvienojusies pētnieku komanda no Eiropas, lai noskaidrotu, kādas ir atšķirības starp dzimumiem, ja vērtē ZBLH mērķa sasniegšanu un līdz ar to kardiovaskulāros notikumus dinamikā.
Ārstu bērni nereti izvēlas iet vecāku pēdās. Neapzināti. Arī šis ir viens šādiem stāstiem. Traumatologs ortopēds AIGARS VUGULIS specializējies rokas ķirurģijā — šajā jomā viņam ir jau vairāk nekā 20 gadu pieredze. Viņa dēls Dr. RIHARDS VUGULIS pēc karjeras hokejā atradis savu aicinājumu medicīnā un pašlaik ir traumatoloģijas ortopēdijas rezidents. Sarunā viņi atklāj, kā ir dalīt vienu jomu, kādi tēva padomi visvairāk noder un kāds ir laimīga ārsta dzīves noslēpums.
“Dr. Federa Vācijas-Latvijas Kardioloģijas Privātprakse”, kas, atzīmējot piekto gadadienu, jau tuvākajā nākotnē ievērojami paplašinās pakalpojumu klāstu. Attīstot sadarbību ar izciliem Latvijas un Vācijas speciālistiem, klīnikā tiks nodrošināti augstvērtīgi medicīnas pakalpojumi, palīdzot ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī veicinot medicīnas tūrismu. Jaunā klīnika atradīsies Rīgā - biznesa centrā Elemental.
Migrēna, iespējams, ir stigmatizējošāka nekā demence, Parkinsona slimība, insults — lielākoties tāpēc, ka tiek uzskatīta par parastām galvassāpēm. Tikmēr pacienti, īpaši smagas migrēnas gadījumā, izjūt bezspēcību, dusmas, vientulību un skumjas, jo sāpju pārvaldība un sabiedrības atbalsts ne vienmēr ir pilnvērtīgs. Kā varam radīt labāku vidi migrēnas pacientam? Izglītojoties un veicinot izpratni. Kādā situācijā ir migrēnas pacienti Latvijā? To vaicājam Dr. Lindai Zvaunei, neiroloģei, algoloģei, kas specializējusies galvassāpju pārvaldībā.
Cannabis ir visbiežāk lietotā nelegālā viela pasaulē. Šajā pētījumā skaidrots, vai tā lietošana saistīta ar paaugstinātu galvas–kakla audzēju risku. ASV tika veikts liela apjoma daudzcentru kohortas pētījums, izmantojot medicīnisko datu ierakstus no datu bāzes par 20 gadu periodu no 64 veselības aprūpes iestādēm.
