Medscape Medical News aptaujas veidā ārstiem vaicājuši neērtus un pat pretrunīgus jautājumus, piemēram, par romantiskām attiecībām ar pacientu, par kompetences testu nepieciešamību laikam ejot un ne tikai. Ziņojumā iekļauti dati par 1000 pilnas slodzes klīnicistiem ASV no 29 dažādām specialitātēm.
Mūsdienās sievietēm ir plaša kontracepcijas metožu izvēle. Tas, kā sieviete izvēlas sev un konkrētai dzīves situācijai piemērotāko kontracepcijas metodi, vēl arvien nav pilnībā skaidrs. Izvēlētās metodes būtiski atšķiras starp valstīm, to var ietekmēt gan kulturālās atšķirības, gan izmaksas un pieejamība, gan katras metodes ieguvumu–riska attiecība. Iepriekš pētījumos pierādīts: tas, ja ārsts pats menopauzē lieto orālo kontracepciju vai hormonu terapiju, ietekmē pacienta izvēli. Ārsti, kas paši lieto šīs metodes, iesaka tās arī saviem pacientiem. Pacientiem ir lielāka uzticība, ja ārsts saka – arī viņš pats to lieto.
"Parādiet man ārstu, kura sieva ir laimība, un es Jums paradīšu vīrieti, kurš ir pametis novārtā savu praksi," vēsta senas karikatūras virsraksts. Joks vēsta, ka tā ir norma, ka ārstu laulības ir nelaimīgas. Lai apgāztu šo pieņēmumu, Maijo klīnikā tika veikts pētījums.
2013.gadā ASV ir veikta ārstu aptauja, kurā fokusējās uz ārstu dzīvesveidu ārpus darba laika un saistību starp dzīvesveidu un izdegšanas sindromu. Piedāvājam ieskatīties interesantākajos secinājumos.
Dailes teātra režisora Kārļa Auškāpa pirmā izvēle bija kļūt par ārstu. Viņš būtu varējis visu mūžu kalpot cilvēkiem, ievērojot Hipokrata zvērestu, taču cits aicinājums bija stiprāks un viņš kļuva par teātra mūzu Melpomenes un Talijas kalpu.
"Laba veselība neapšaubāmi ietilpst laimes formulās", teic Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors IVARS AUSTERS. Vai veselība mūsu sabiedrībā ir vērtība? Kāpēc tas neatspoguļojas mediķu novērtējumā (atalgojumā)? Un kā šo vērtību - veselību - devalvē "sarunāšanas" kultūra - pacients sarunā ar ārstu, kā negaidīt oficiālajā rindā, kā iegūt labāku attieksmi...
Urbanizācijas rezultātā pilsētās pieaug iedzīvotāju skaits un laukos samazinās, un arvien lielāka problēma gan ASV, gan citās pasaules valstīs, tai skaitā Latvijā, ir trūkstošais ārstu skaits mazpilsētās. Tādēļ ASV tika veikta aptauja, lai noskaidrotu, kas ir tie faktori, kas motivē ārstu izvēlēties strādāt laukos, nevis pilsētā.
Par to, vai zāļu reklāma palīdz tapt veselākiem vai gluži otrādi - slimākiem, vai tai jābūt socāli atbildīgai un kāda reklāma vispilnīgāk saniedz savu mērķi - uz "Doctus" 10 jautājumiem atbild reklāmas aģentūras !MOOZ radošais direktors Ēriks Stendzenieks.
Valsts prezidentes VAIRAS VĪĶES-FREIBERGAS biogrāfijā ir fakts, ka viņa ilgus gadus vēlējās kļūt par ārstu. Tas saistās ar traģisku kontekstu, kad viņa izlēma: izaugšu liela un glābšu cilvēkus!
Iepriekšējā numurā uzrunātie vidējās paaudzes ārsti atzinās – sapņo par nesteidzīgām vecumdienām, kad varēs ceļot pa pasauli... Šomēnes vecākās paaudzes ārsti saka: kādi kūrorti, pensija pat nesasniedz iztikas minimumu! Kāds nesteidzīgs ritms, ja slimnīcā esi katru dienu!
Janvāra numurā aizsākām sarunu ar jaunākās paaudzes ārstiem, mēģinot izmērīt viņu dzīves sajūtu – uzvaru un zaudējumu, gandarījuma un vilšanās mērogā. Turpinām sarunu ar vidējās paaudzes ārstiem. Viņu vidū ir gan tie, kuri pratuši pakāpties pa karjeras kāpnēm, docenti, profesori, zinātņu doktori, vadītāji un privāti praktizējošie, ar dzīvi visnotaļ apmierinātie un sava pagasta patrioti. Ir, protams, arī sapīkušie, tie, kuri nav spējuši turēties pretī rutīnai.
AURĒLIJA ANUŽĪTE-LAUCIŅA ir viena no aktrisēm, sievietēm, kuras kā parādība aiz sevis atstāj kaut ko līdzīgu parfīma aromātam, ko jūt pat tie, kas filmas kadrā un kino mākslā ienākuši pēc tam – tā par viņu sacīts kādā ar kino saistītā interneta mājas lapā.
B12 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns ar sarežģītu struktūru, kas pazīstams arī kā kobalamīns, nozīmīgs šūnu metabolismā, īpaši DNS sintēzē, metilēšanā un mitohondriju funkcionalitātē. [1] Tā trūkums var izraisīt hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, tomēr šie klīniskie iznākumi izpaužas salīdzinoši vēlu. Agrīnā B12 vitamīna deficīta diagnostika ir izaicinošs uzdevums.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.