Asins analīzes ir viens no pamata diagnostiskajiem rīkiem gandrīz jebkuram klīnicistam. Pareiza asinsainas interpretācija un taktika ir ļoti nozīmīga gan agrīnu izmaiņu atpazīšanai, gan laicīgas ārstēšanas nodrošināšanai. Hematoloģisko pacientu atpazīšana un aprūpe var būt izaicinājums primārajā aprūpē, bet neskaidros jautājumus vienmēr ir iespējams uzdot kolēģim. Prof. Sandra Lejniece, hematoloģe ar ilgu gadu zinātnisko un praktisko pieredzi, sniedz atbildes uz ģimenes ārstu jautājumiem.
Kurām pacientu grupām ir lietderīgi analīzēs noteikt feritīna līmeni serumā? Kādi ir pamata izmeklējumi pacientam ar jaunatklātu dzelzs deficīta anēmiju? Kādi ir dzelzs deficīta anēmijas ārstēšanas principi? Lasiet hematoloģes BRIGITAS JANICKAS-KUPRAS atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
Hipertensija un diabēts ir vadošie kardiovaskulāro slimību modificējamie riska faktori, tomēr liela daļa pasaules iedzīvotāju paliek nediagnosticēti. Šobrīd skrīningu veicam vai nu klīniskajā praksē vai ar dažādu valkājamu ierīču palīdzību, kas kopumā ierobežo potenciālo skrīninga aptveri dažādu iemeslu dēļ. Iespējams risinājums ir pasīvas bezkontakta uzraudzības sistēmas, kas var tikt dažādos veidos iekļautas apkārtējā vidē un veicināt agrīnāku diagnostiku. Interesantu risinājumu piedāvā pētnieki no Japānas, prezentējot jaunākos datus Eiropas Kardiologu asociācijas ikgadējā kongresā.
Bronhektāzes dažkārt šķiet kā “piemirstā” plaušu slimība — diagnoze, kuru pneimonologi spēj noteikt, bet kura citās specialitātēs nereti netiek atpazīta vai tiek sajaukta ar krietni populārākām akūtām vai hroniskām plaušu slimībām, kā pneimoniju, astmu vai hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS). Tomēr bronhektāzes ir sastopamas biežāk, nekā agrāk tika uzskatīts, un bronhektātiskās slimības paasinājumu radītais slogs gan pacientam, gan veselības aprūpes sistēmai ir vērā ņemams.
Asins analīzes ir viens no pamata diagnostiskajiem rīkiem gandrīz jebkuram klīnicistam. Pareiza asinsainas interpretācija un taktika ir ļoti nozīmīga gan agrīnu izmaiņu atpazīšanai, gan laicīgas ārstēšanas nodrošināšanai. Hematoloģisko pacientu atpazīšana un aprūpe var būt izaicinājums primārajā aprūpē, bet neskaidros jautājumus vienmēr ir iespējams uzdot kolēģim. Prof. Sandra Lejniece, hematoloģe ar ilgu gadu zinātnisko un praktisko pieredzi, sniedz atbildes uz ģimenes ārstu jautājumiem.
Mijklibošana ir bieži sastopama perifēras artēriju slimības manifestācija, kas norāda uz aterosklerotisku apakšējo ekstremitāšu artēriju stenozi. Viens no atslēgas faktoriem saistīts ar nepietiekamu asinsapgādi un cirkulāciju skartajā zonā, — sāpes attīstās fiziskas slodzes laikā un norimst miera stāvoklī. Jāņem vērā, ka šiem pacientiem ir paaugstināts risks saīsinātai dzīvildzei, kas pamatā saistīts ar paralēli noritošu koronāru sirds slimību. [1]
Traucēts miegs un tad trauksme? Vai varbūt depresijas radīti miega traucējumi? Klīniskajā praksē pacientiem bieži novērojama psihiskās veselības traucējumu komorbiditāte ar miega traucējumiem. Būtiskākais klīnicistam — spēt pazīt simptomus, rūpīgi iztaujāt un noskaidrot anamnēzi, lai atrastu veiksmīgāko risinājumu un uzlabotu pacienta dzīves kvalitāti.
