Diagnosticējam anēmiju laikus – Amerikas Hematologu asociācija izdod vadlīnijas dzelzs deficīta diagnostikā
Jaunajās vadlīnijās noteikti jauni feritīna rādītāji, kas nosaka dzelzs deficīta esamību – autori norāda, ka iepriekš skaidras vienprātības par šiem rādītājiem nav bijis. Par dzelzs deficītu liecina:
- Bērniem no 9 mēnešiem līdz 4 gadiem feritīns 20 ng/ml vai zemāks. Šis slieksnis derīgs bērniem bez zināma iekaisuma vai aizdomām par to, tāpēc augstāks feritīna rādītājs nepieciešams bērniem ar iekaisumu. Ņemot vērā tiešu pierādījumu trūkumu, netika izstrādātas specifiskas rekomendācijas bērniem no 4 gadiem līdz pusaudžu vecumam. Eksperti norāda, ka arī šai pacientu grupai šobrīd var izmantot feritīna rādītāju zem 20 ng/ml kā diagnostisko rādītāju, balstoties uz netiešajiem pierādījumiem mazāku bērnu grupā. Pusaudžiem bez mēnešreizēm jāpiemēro feritīna robežrādītājs 30 ng/ml, balstoties uz netiešajiem pierādījumiem pieaugušo grupā.
- Pieaugušajiem feritīna līmenis 30 ng/ml vai zemāks iepriekšējo 15 ng/ml vietā. Pacientiem ar dzelzs deficīta pazīmēm un simptomiem, kā arī zināmiem riska faktoriem (tabula), par deficītu jādomā pie feritīna līmeņa zem 50 ng/ml. Šie rādītāji attiecas uz pieaugušajiem bez iekaisuma.
- Sievietēm reproduktīvā vecumā, kam ir mēnešreizes, feritīna līmenis 30 ng/ml vai zemāks iepriekšējo 15 ng/ml vietā. Sievietēm ar smagu menstruālo asiņošanu vai citu veidu patoloģisku dzemdes asiņošanu, dzelzs deficīta riska faktoriem, plānotu ķirurģisku intervenci vai grūtniecības plānošanas periodā, seruma feritīna līmenis zem 50 ng/ml vēsta par dzelzs deficītu.
- Grūtniecēm feritīna līmenis 30 ng/ml vai zemāks iepriekšējo 15 ng/ml vietā. Grūtniecēm ar anēmiju ar vai bez citiem riska faktoriem un/vai simptomiem, seruma feritīna līmenis zem 50 ng/ml vēsta par dzelzs deficītu.
- Pieaugušajiem ar iekaisumu, t.sk. vēža pacientiem, hroniskas nieru slimības, sirds mazspējas, iekaisīgo zarnu slimības reimatoloģisku slimību vai infekciju slimību pacientiem seruma feritīns zem 100 ng/ml vai transferīna saturācija (TSAT) zem 20 %. TSAT jānosaka tukšā dūšā (5-9 stundas pēc pēdējās maltītes, ieskaitot multivitamīnu vai dzelzs preparātu lietošanu), lai izvairītos no viltus rezultāta. Iztrūkstošo datu dēļ, nav sniegtas rekomendācijas feritīna līmeņa robežrādītājiem bērniem ar iekaisuma procesu. Eksperti norāda, ka iekaisuma radīta anēmija var līdzpastāvēt ar citiem anēmijas iemesliem. Pacientiem ar iekaisumu seruma feritīna un TSAT līmeņi jāinterpretē kontekstā ar pilnu klīnisko izvērtējumu un izmantojot citu hronisku slimību pārvaldības vadlīnijas, kur var būt norādīti arī augstākas feritīna/TSAT robežvērtības.
| Pazīmes |
Tahikardija, sirds troksnis auskultācijas laikā (anēmijas gadījumā) Mēles kārpiņu nolīdzināšanās, heiloze, koilonīhija (karotes nagi), difūza nerētojoša skalpa alopēcija |
|---|---|
| Simptomi |
Nogurdināmība, samazināta dzīves kvalitāte Samazināta kognitīvā funkcija Nemierīgo kāju sindroms Pica/pagofāgija (vēlme ēst ledu) Samazināta slodzes tolerance |
| Riska faktori |
Fizioloģiski: ekstrēma fiziska slodze Asins zudums: iekaisīga zarnu slimība, peptiska čūlas slimība, gastrīts, kuņģa-zarnu trakta malignitāte, asins donēšana, ķirurģija anamnēzē, hereditāre hemorāģiska teleangiektāzxija, parazītiska infekcija Zems dzelzs uzņemšanas līmenis: ierobežojumi diētā (t.sk. vegāns vai veģetārs uzturs) Samazināta uzsūkšanās: kuņģa operācija anamnēzē, GERS vai gastrīts, H.pylori infekcija, ilgtermiņa PSI/antacīdu lietošana, celiakija, veikta bariatriska ķirurģija |
Avots: American Society of Hematology 2026 guidelines for diagnosis of iron deficiency (2026) https://doi.org/10.1182/bloodadvances.2025015950