PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Jūlijs 2018

Dr. Sanita Ponomarjova, invazīvā radioloģe, radioloģe diagnoste, Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītāja RAKUS Gaiļezers

PAR JŪLIJA NUMURU

“Neatkarīgi no stresa daudzuma, ko gūstam ikdienā, darbā vai attiecībās, tas viss aizmirstas, tiklīdz rokās nonāk laba literatūra, interesants raksts. Lasīšana ir vienkāršs veids, kā prātu saglabāt skaidrībā.

Šajā Doctus numurā gribētu izcelt Dziesmu svētku notikumiem veltīto interviju ar dakteri neonatoloģi un deju kolektīva vadītāju Ramonu Irbi. Iedvesmojoša dzīves pieredze par spēju apvienot profesionālo un radošo darbību. Ļoti uzrunāja dakteres pašaizliedzīgā attieksme pret darbu: “Nevar aiziet, ja neesi izdarījis darbu līdz galam. Nevar citādi — cilvēks jāizārstē, drīksti visu nezināt, bet tev jāizdara viss, ko zini un vari.”

Uzmanību pievērsu rakstam par perifēro asinsvadu patoloģijām (autori Arnita Baklašova, Ieva Ozoliņa, Viesturs Spalis), kurā vēstīts gan par perifēro artēriju slimību asociācijā ar primāru arteriālu hipertensiju un labākajiem terapijas algoritmiem, gan par hronisku perifēro vēnu nepietiekamību un tās iespējamo terapiju. Perifēro artēriju slimības attīstās pat 5 % cilvēku pēc 50 gadu vecuma un var izraisīt smagas sekas — gan ekstremitāšu gangrēnu, gan amputāciju.

Dr. Maijas Motivānes klīniskā analīze, aprakstot Latvijā vienīgo ģenētiski pierādīto gadījumu par iedzimtu fruktozes nepanesību un hronisku nieru nepietiekamību ar nepieciešamību pēc dialīzes, lika aizdomāties par retajām slimībām, kuru atklāšanā vajadzīgs plašs zināšanu arsenāls un skrupulozs ārsta ieguldījums.

Šajā numurā Dr. Inga Zārde sniedz skaidrojumu par piemērotākajiem medikamentiem pret miega traucējumiem un ieskicē risinājumus arī medicīnas darbiniekiem aktuālāko miega traucējumu gadījumā, strādājot maiņu darbu.

Latvijā vērojama tendence sarukt ambulatoro pediatru skaitam. Par to, kāda ir viņu vieta Latvijas veselības aprūpes sistēmā, vēsta pediatru un ģimenes ārstu viedokļu apkopojums.”

Numurā lasi:

2. tipa cukura diabēts un ārstēšanas iespējas

Cukura diabēts ir hroniska metaboliska rakstura slimība, kuras gadījumu skaits strauji turpina pieaugt. Latvijā Slimību un profilakses kontroles centra datu reģistrā pacientu skaits ar diagnosticētu cukura diabētu ir 88 945, no tiem ar 2. tipa cukura diabētu slimo 84 150 cilvēki. 2016. gadā pirmreizēji diagnosticēts 2. tipa cukura diabēts reģistrēts 5923 gadījumos, bet 1. tipa cukura diabēta uzskaitē uzņemto pacientu skaits bija 140. [24]

E. Kostjukeviča, N. Fokina

Perifēro artēriju slimība pacientam ar arteriālo hipertensiju

Pēdējos gados par perifēro artēriju slimību (PAS) runā un raksta daudz, un ne velti — perifēro artēriju slimība netieši kļuvusi par sistēmiskas aterosklerozes marķieri. Intermitējoša klaudikācija apakšējās ekstremitātēs ir biežākā PAS izpausme; šie simptomi gan ievērojami pasliktina pacienta dzīves kvalitāti, gan arī trīskārt palielina mirstību no kardiovaskulāriem (KV) notikumiem un 2—5 reizes palielina mirstību jebkura iemesla dēļ.

I. Ozoliņa, V. Spalis, A. Baklašova

RAMONA IRBE: deja ir mana otra profesija

“Deja ir mans hobijs, kas daudzu gadu gaitā pārvērtusies par otru profesiju. Esmu bijusi dejotāja, kolektīvu vadītāja, pēc tam virsvadītāja. Katrs solis, ko esmu gājusi uz priekšu, saistīts ar pieredzes un zināšanu apgūšanu,” saka kuldīdzniece, neonatoloģe Ramona Irbe.

I. Grīniņa