Miega ilgums ir saistīts ar perifēro artēriju slimību
Gulēšana mazāk nekā piecas stundas naktī ir saistīta ar 74 % lielāku perifēro artēriju slimības (PAD) iespējamību, salīdzinot ar septiņām līdz astoņām stundām.
Perifēro artēriju slimība
Sistemātisks pārskats par cilostazola, pentoksifilīna un beraprosta efektivitāti mijklibošanas ārstēšanā
Lai noskaidrotu, cik efektīvi mijklibošanas terapijā ir cilostazols, pentoksifilīns un beraprosts, tika atlasīti nejaušināti kontrolēti pētījumi no vairākām zinātnisko publikāciju datu bāzēm. Sistemātiskā pārskata galvenie iznākumi bija iešanas attālums (noietais maksimums un no sāpēm brīvais staigāšanas attālums), ko noteica ar skrejceliņa palīdzību, kā arī potītes–brahiālais indekss un medikamentu blaknes. Iekļauto pētījumu kvalitāti noteica ar Kohreina neobjektivitātes riska novērtēšanas rīku.
Staigāšanas vingrinājumi un perifēro artēriju slimība
Mājās izpildīti staigāšanas vingrinājumi tiek rekomendēti pacientiem ar perifēro artēriju slimību (PAS), bet pierādījumi par šo vingrinājumu efektivitāti ir jaukti. Lai novērtētu, vai uzvedības maiņa, iekļaujot mājas apstākļos veiktus staigāšanas vingrinājumus fizioterapeita uzraudzībā sniedz pozitīvu efektu pacientiem ar PAS salīdzinājumā ar ierasto aprūpi, tika veikts daudzcentru klīniskais pētījums.
Perifēro artēriju slimība. Pārskats par diagnostiku, profilaksi un terapijas iespējām
Perifēro artēriju slimība (PAS) asociējas ar augstu kardiovaskulāro risku un var būt iemesls invaliditātei un nāvei, tāpēc šo pacientu diagnostikā un ārstēšanā nepieciešama daudzdisciplīnu pieeja, jo šī slimība bieži tiek diagnosticēta novēloti vai ilgstoši var norisināties bez simptomiem, kavējot slimību modificējošas terapijas laicīgu sākšanu. [1]
Ar darbu saistīts stress ir saistīts ar paaugstinātu perifēro artēriju slimību risku
Cilvēkiem, kuri ziņo par ar darbu saistītu stresu ir lielāks risks tikt hospitalizētiem perifēro artēriju slimību dēļ, salīdzinot ar tiem, kuriem nav stresa darbā. Ar darbu saistītais stress jeb spriedze darbā attiecas uz psiholoģisko un sociālo stresu darbā, bieži vien augstu gaidu apvienojumā ar zemāku personīgās kontroles līmeni dēļ.
Perifēro artēriju slimība pacientam ar arteriālo hipertensiju
Pēdējos gados par perifēro artēriju slimību (PAS) runā un raksta daudz, un ne velti — perifēro artēriju slimība netieši kļuvusi par sistēmiskas aterosklerozes marķieri. Intermitējoša klaudikācija apakšējās ekstremitātēs ir biežākā PAS izpausme; šie simptomi gan ievērojami pasliktina pacienta dzīves kvalitāti, gan arī trīskārt palielina mirstību no kardiovaskulāriem (KV) notikumiem un 2—5 reizes palielina mirstību jebkura iemesla dēļ.
Lasītākais Doctus.lv
Kā maiņu darbs ietekmē medmāsu miega–nomoda ciklu un darbaspējas?
Gan dažādi miega traucējumi, gan hronisks nogurums ir bieži sastopamas problēmas medmāsu vidū. Maz zināms par maiņās strādājošo medicīnas māsu miega–nomoda cikla atšķirībām un ietekmi uz darba spējām.
B vitamīns var palīdzēt uzlabot antidepresantu efektivitāti
Jauna pētījuma rezultāti liecina, ka B vitamīns, L-metilfolāts (LMT) var būt efektīva papildu ārstēšana pacientiem ar smagiem depresijas traucējumiem (MDD) ar nepietiekamu reakciju uz antidepresantiem.
Regulāras fiziskās aktivitātes var uzlabot sāpju toleranci
Regulāras fiziskās aktivitātes var palielināt sāpju toleranci - jauns atklājums, kas var ietekmēt tos, kuri piedzīvo hroniskas sāpes, liecina jauni pētījumi.
Depresijas ārstēšana var mazināt sirds un asinsvadu slimību risku
Pacientiem, kuri pārvalda depresiju, izmantojot psiholoģisko terapiju, ir samazināts sirds un asinsvadu slimību risks. Tas ir Apvienotajā Karalistē veikta liela kohortas pētījuma rezultāts. "Tiem, kuriem depresijas simptomi mazinājās pēc terapijas, bija par 10 % līdz 15 % mazāka iespēja piedzīvot kardiovaskulārus notikumus nekā tiem, kuriem depresijas simptomi nemazinājās," ziņo autori European Heart Journal.
Spironolaktona efektivitāte sievietēm aknes terapijā – nejaušināti kontrolēta pētījuma rezultāti
Acne vulgaris ir bieži sastopama problēma pusaudžu vidū un visai bieži nepāriet arī pieaugušo vecumā. Apmēram trešdaļa pacientu saņem ilgstošus kursus antibakteriālas terapijas (28 dienas un ilgāk). Pieaugot antibakteriālai rezistencei, nepieciešams meklēt jaunas alternatīvas antibiotiku terapijas vietā. Spironolaktons varētu būt viena no tām savu antiandrogēno īpašību dēļ.
Nozares
A
- Alergoloģija 46
- Algoloģija 67
- Androloģija 4
- Anestezioloģija 25
- Arodmedicīna 7
D
- Dermatoloģija 169
- Dietoloģija 33
E
- Endokrinoloģija 311
F
- Farmācija 59
- Farmakoloģija 197
- Fitoterapija 9
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 47
G
Ģ
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 272
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 48
I
- Imunoloģija 15
- Infektoloģija 284
- Internā medicīna 21
K
- Kardioloģija 442
Ķ
- Ķirurģija 154
N
- Narkoloģija 30
- Neatliekamā medicīna 29
- Nefroloģija 57
- Neiroloģija 307
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 71
- Onkoloģija 202
- Otorinolaringoloģija 75
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 180
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 207
- Psihosomatika 41
- Pulmonoloģija 128
R
- Radioloģija 23
- Reanimatoloģija 17
- Reimatoloģija 76
- Retās slimības 12
S
- Sabiedrības veselība 241
- Sporta medicīna 14
- Stomatoloģija 45
T
U
- Uroloģija 89
- Uzturzinātne 70