Jānis Turks, neatliekamās palīdzības ārsts
PAR FEBRUĀRA NUMURU
Nu, re! Kāds spilgts izaugsmes iespēju piemērs! Žurnālu Doctus lasu jau kopš tā iznākšanas brīža. Fotoattēli, kuros varēja saskatīt mani, žurnāla lappusēs parādījās nedaudz vēlāk. Pēc kāda laika man bija iespēja padalīties savos piedzīvojumos un pārdomās ar lasītājiem jau dažos rakstos. Un nu veiksmīgi esmu nokļuvis līdz pirmajam vākam. Patīkami!
Es arī piederu pie tiem „vidējās paaudzes dakteriem no Latvijas medicīnas mugurkaula”, par kuriem runā dakteris U. Spinga, docente I. Grope un daktere A. Kronberga no Saldus. Arī man, kā vairumam ārstu, ir divas darba vietas, taču par laimi tās atrodas dažus soļus viena no otras (strādāju Katastrofu medicīnas centrā un P. Stradiņa KUS). Interesanti būtu uzzināt, cik laika dakteris Spinga tērē, ceļojot no vienas savas darba vietas līdz otrai un trešajai. Jāpiekrīt arī Gundegai Repšei, kura saka, ka „nekur tālu netiks tie ārsti, kas domās tikai par to, kā kačāt naudu. Nespēs profesionāli izaugt, ja viņos nebūs cilvēkmīlestības, personības spēka. Man šķiet, ka naudas trūkums cilvēku nevar samaitāt. Jā, tas var pataisīt rūgtu, neticīgu, bet nekādā veidā neatņem viņa profesionālo talantu”. Lasot rakstus par ēšanas traucējumiem, diētām un cukura diabētu, neviļus nāk prātā atzinums – katram savas problēmas. Cits domā, ko un cik ēst, cits – ko neēst un kā notievēt, bet citam ikdienā jādomā par to, ko no ēdamā šodien var atļauties nopirkt, lai ar atlikušo pensiju izdzīvotu līdz mēneša beigām.
Protams, žurnāla numurā atrodami arī dziļi zinātniski raksti par restenozi pēc PCI procedūrām, antenatālas infekcijas rašanās mehānismiem un sekām, gan arī vairāk uz praktisku pielietojamību vērstais dakteru I. Smiltena un D. Vorpa raksts par urīnceļu infekcijām. Ne tikai medicīnas profesionāļiem, bet būtībā katram mirstīgam cilvēkam būtu lietderīgi iepazīties ar Rīgas Stradiņa universitātes docenta G. Selgas un Sporta medicīnas valsts aģentūras direktora vietnieces M. Saukas pētījumu par ūdens lomu mūsu dzīvē.
Ņemot vērā to, kādos apstākļos man pašam ir nācies atrasties, varu apgalvot, ka „ārstiem, medicīnas māsām, skolotājiem, vecākiem un citām atbildīgām personām ir jāveicina regulāra ūdens uzņemšana, lai stabilizētos pārliecība, ka ūdens ir neatņemama dzīves sastāvdaļa un tas jālieto vismaz astoņas glāzes dienā”.
